Prokuratūra šodien tiesas debatēs lūdza tiesu smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā, pastāstīja lietas prokurors Juris Juriss.
Tikmēr Lemberga dēlam Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju, informēja Juriss.
Kā stāstīja prokurors, patlaban valsts apsūdzības uzturētāji konstatējuši, ka lietā esošie apsūdzēto personu pozitīvie raksturojumi ir neobjektīvi, jo tos sniegušas personas, kuras atrodas apsūdzēto personu pakļautībā. Juriss sacīja, ka prokuratūrai nav pamata ticēt šādiem raksturojumiem arī citu iemeslu dēļ. Tostarp tāpēc, ka atsevišķas no šīm personām tiesā sniegušas liecības, ar kuru palīdzību apsūdzētajiem, viņuprāt, izdotos izvairīties no kriminālatbildības.
Vienlaikus, pēc Jurisa paustā, prokuratūra nopratinājusi virkni personu, tostarp neitrālas personas, kurām nav nekādas ieinteresētības lietas iznākumā. Šīs personas raksturojušas apsūdzētos pretēji tam, kā norādīts pozitīvajos raksturojumos, proti ļoti negatīvi. «Kopumā vairākas liecinājušās personas ir norādījušas, ka apsūdzētajam Aivaram Lembergam ir bijusi tieksme uzurpēt varu un izmantot šo varu savos savtīgos nolūkos, raksturojot viņu kā mantkārīgu personu,» sacīja Juriss.
Viņš sacīja, ka kopumā raksturojumos nav nedz vainu mīkstinošu, nedz pastiprinošu apstākļu, vienlaikus Lemberga veselības stāvoklis esot ņemams vērā, nosakot sodu.
Pēc Jurisa teiktā, valsts apsūdzības uzturētāji apkopojuši iztiesāšanas procesa praksi par visiem tiesvedības gadiem. Prokuratūras ieskatā, nav pamata uzskatīt, ka ir pārkāpts kāds no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Savukārt prokuratūras paustais dod pamatu uzskatīt, ka notikusi kriminālprocesuālā novilcināšana, piebilda Juriss, skaidrojot, ka vairumā gadījumu paši apsūdzētie un viņu pārstāvji noveduši pie tā, ka tiesvedība tā ieilgusi. Piemēram, no aizstāvības puses esot nākuši jautājumi, kas neattiecas uz lietu, vai arī atkārtoti vieni un tie paši jautājumi, pieņemot, ka valsts aizstāvības puse to nepamanīs, ilustrēja Juriss.
Kā žurnālistiem norādīja Juriss, tālāk šajā tiesas procesā sekos aizstāvības debašu runa, replikas un pēdējais vārds.
Uz žurnālista jautājumu par to, vai šogad varētu tikt nolasīts arī spriedums, prokurors Juriss atbildēja, ka ir grūti prognozēt, cik daudz laika būs nepieciešams aizstāvjiem un apsūdzētājiem, tāpēc pagaidām esot grūti prognozēt, kad tiesas process noslēgsies.
Lembergs tiesas sēdes pārtraukumā masu medijiem izplatītā paziņojumā apgalvoja, ka Juriss, pieprasot astoņu gadu ieslodzījumu, pildījis «Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) politisko uzstādījumu».
«Es būtu ļoti izbrīnīts, ja prokurors Juris Juriss būtu atteicies pildīt finansiāli ļoti izdevīgo un politiski motivēto darījumu. Aicinu visus - gan labvēļus, gan nelabvēļus sekot turpmākajam tiesas procesam, kurā būs iespēja dzirdēt ar likumiem pamatotus un uz faktiem balstītus pierādījumus par prokuroru angažētību un profesionālo trulumu,» apgalvoja apsūdzētais, solot pilnībā «iznīcināt» prokuroru apsūdzību.
Šodienas tiesas sēdē Lembergs fiziski neatradās, bet faktiski tajā piedalījās video tiešraidē.
Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs un Sormulis.
Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.
Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.
Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā. Lietas sarežģītības dēļ tagad to izskata tiesneši Boriss Geimans, Irīna Jansone un Ligita Kuzmane, bet par rezerves tiesnesi noteikta Ārija Ždanova.
