Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ņemot vērā, ka joprojām nav rasts papildu finansējums veselības aprūpei, kā arī nav izveidots grafiks pedagogu algu palielināšanai, atbalstu Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam nodokļu reformas projektam «uz laiku aptur».

Kā aģentūrai LETA teica savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, šāds lēmums tika pieņemts, konsultējoties ar LBAS valdes locekļiem.

Baldzēns teica, ka nodokļu reformā ir daudz pozitīva, piemēram, minimālās algas pieaugums, neapliekamā minimuma celšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana un citi priekšlikumi, tomēr vairāki problēmjautājumi joprojām nav atrisināti.

Apturot atbalstu, LBAS prasa godprātīgu papildu finansējuma nodrošināšanu veselības aprūpei, neuzliekot pamatslogu uz darbiniekiem, kā arī, lai Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam izvērtēšanai pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, aicinot jūnijā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakškomisijas sēdi, kurā plānots pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas teritorijā, informēja LBAS.

LBAS atgādināja, ka dienas naudu apmērs komandējumiem Latvijas teritorijā pēdējo reizi tika pārskatīts 2020.gadā, vienlaikus kopš pēdējām izmaiņām inflācija Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir strauji augusi, 2022.gadā sasniedzot 21,5%, savukārt šogad gaidāms, ka inflācijas līmenis varētu sasniegt 10%.

Abu krīžu dēļ ir strauji pieaugušas cenas, kas kopš 2020.gada sākuma veido 32,1% pieaugumu visām patēriņa precēm, savukārt ēdināšanas pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 28,8%, bet pārtikas produktiem patēriņa cenu pieaugums sasniedzis 43,7%, tāpēc, lai nodrošinātu trīs ēdienreizes dienā un nepieciešamības gadījumā arī citus ar komandējumu saistītos pakalpojumus, komandējumā norīkotajam darbiniekam astoņi eiro vairs nav izdevumiem atbilstoša summa, uzskata LBAS.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai vērstu likumdevēju uzmanību EURIBOR likmju kāpumam un kredītņēmēju izmaksu pieaugumam, informē LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

LBAS vērš uzmanību uz to, ka, balstoties uz EURIBOR likmju pieaugumu kredītņēmējiem, ir būtiski palielinājušās izmaksas par kredītsaistībām, kas rada iedzīvotājiem riskus nespēt izpildīt saistības pret komercbankām.

Globālās krīzes laikā pēc 2008.gada Latvijas iedzīvotāji masveidā pameta valsti augstāku ienākumu meklējumos, kā arī "bija spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā ar mērķi slēpt ienākumus". Lai šāda situācija neatkārtotos, LBAS aicina normatīvajos aktos iestrādāt mehānismus, kas palīdzētu kredītņēmējiem vienoties ar komercbankām par izdevīgākiem procentu likmju nosacījumiem, kā arī noteiktu komercbankām pienākumus sabalansēt procentu likmes starp EURIBOR un banku pievienoto likmi, veidojot patērētājiem samērīgus procentu likmju maksājumus.

Latvietim ierastākas protesta formas ir parakstu vākšana vai aizbraukšana no valsts, neko radikālāku Latvijā nav pieņemts darīt, lai aizstāvētu savas tiesības. Tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apsver iespēju par ierastāko protesta veidu - parakstu vākšanu par 11.Saeimas pirsmtermiņa atlaišanu, - intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Citas protesta akcijas formas, piemēram, ceļu bloķēšana, pēc Krīgera domām, ir bezjēdzīga. «Pa tādiem ceļiem jau vairs pabraukt nevar, ko tur vēl bloķēt. Tad jau drīzāk ir jāņem lāpstas un jāiet tos remontēt,» sacīja Krīgers, «esam jau nobloķēti no visām pusēm.»

Krīgers sacīja, ka valdības norādes uz minimālās darba algas palielināšanu, kad palielināsies darba ražīgums, ir nekorekts. «Ar darba ražīgumu strādājošajiem viss ir kārtībā, tā nav darba ņēmēju, bet gan darbu organizētāju problēma. Darba ražīgums ir zems tieši plānojošajās valsts iestādēs,» sacīja LBAS vadītājs.

Būs vai nebūs LBAS rīkotas protesta akcijas, pašlaik ir valdības ziņā, sacīja Krīgers.

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Latvija nevar būt lētā darbaspēka valsts un gaidīt, ka šādos apstākļos visi vienkārši te paliks strādāt un nedosies prom, šorīt LNT sacīja jaunais Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Baldzēns pēc stāšanās amatā vēlas vairot arodbiedrību dalībnieku skaitu. Viņš uzsvēra, ka arī pašiem strādājošajiem būtu jāsaprot, ka ar spēcīgu arodbiedrību palīdzību ir iespējams uzlabot darba apstākļus.

Taujāts, kā LBAS sokas ar darbu privātā sektora uzņēmumos un ar jauniešu piesaisti, Baldzēns paziņoja, ka zināmi panākumi esot arī šajās jomās, piemēram, LBAS privātajā sektorā esot izcīnījusi nodokļu atvieglojumus ēdināšanai uzņēmumos. Arī jauniešus arodbiedrībām izdodoties piesaistīt gana sekmīgi, taču problēma esot tā, ka daudzi no viņiem pametot valsti, piemēram, 40% medmāsu pēc skolas uzreiz aizbraucot uz citām valstīm.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Iecere pensionēšanās vecumu Latvijā paaugstināt jau no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš, saistīta ar aizdevēju prasībām. Pārējie skaidrojumi izdomāti pēc tam, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, brīdinot arī ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Pēc viņa teiktā, tas ir apkaunojoši, jo vispirms kaut kas tiek apsolīts aizdevējiem, un tikai pēc tam tiek sāktas diskusijas «savā vidū».

Kopumā par Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajiem grozījumiem koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā NTSP sēdē vienošanās netika panākta. Diskusijas starp valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem brīžiem bija visai asas, un tika draudēts ar kārtējā referenduma rīkošanu, kur plāni paaugstināt pensionēšanās vecumu ātrāk tikšot noraidīti. Sarunas plānots turpināt.

DB jau rakstīja, ka grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Tūkstošiem cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju Maskavas centrā, lai protestētu pret valdības ieceri palielināt pensionēšanās vecumu.

Policija ziņoja, ka demonstrācijā piedalījušies aptuveni 2500 cilvēku, savukārt nevalstiskā organizācija «Belij ščotčik» aplēsusi, ka dalībnieku skaits pārsniedzis 6000.

Protesti pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu Maskavā un citviet Krievijā notika arī sestdien.

Parlamentā pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 63 gadiem, bet vīriešiem - līdz 65. Šobrīd Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Valdības piedāvāto pensiju sistēmas reformu parlamentā atbalstījusi vienīgi Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā valdošās partija «Vienotā Krievija».

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina ietaupīt budžeta līdzekļus, likvidējot valsts kapitālsabiedrību padomes un samazinot to valdes locekļu skaitu.

Kā informēja LBAS, arodbiedrības valde nolēmusi aicināt likumdevējus veikt izmaiņas normatīvajos aktos, izvērtējot un likvidējot padomes valstij piederošajās kapitālsabiedrībās, tai skaitā to meitas kapitālsabiedrībās, kā arī augstākās izglītības iestādēs.

Tāpat valde rosina lemt par kapitālsabiedrību valdes locekļu skaita samazināšanu.

"Apgrozījums nevar būt vienīgais kritērijs valstij piederošo kapitālsabiedrību padomju esamībai," norāda LBAS, paužot, ka uz valstij piederošām kapitālsabiedrībām tiek attiecināti atšķirīgi nosacījumi, salīdzinot ar kapitālsabiedrībām ar privāto kapitālu.

LBAS uzskata, ka jāizvērtē arī padomju locekļu ikmēneša atlīdzība. Īpaši tad, ja darbs nav bijis regulārs, bet tāpat tiek saņemta ikmēneša alga.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana veicinātu lielāku ēnu ekonomikas izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņa ieskatā, nav ekonomiska pamatojuma, lai šobrīd paaugstinātu pensionēšanās vecumu. Tā vietā būtu jārada citi veidi, kā iegūt papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam, piemēram, palielinot darba samaksu un proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes.

Kariņš: Latvijā būs jādomā par pensijas vecuma celšanu 

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē...

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē 6.aprīlī izteicās, ka Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu. Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Vēlāk viņš skaidroja, ka pensionēšanās vecuma celšana nav šī Saeimas sasaukuma jautājums, taču pie tā nākotnē var nākties atgriezties, jo valstī arvien akūtāk trūkst darbaspēka.

Savukārt labklājības ministre Evika Siliņa (JV) Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, kas 2025.gadā sasniegs 65 gadu vecumu, un jauna reforma pašlaik netiekot plānota.

Neskatoties uz iedzīvotāju un arodbiedrību iebildumiem, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā tika plānots iepriekš.

Valdības atbalstītie grozījumi koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadus – 2014. un 2015. gada 1. janvārī paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu pensionēšanās vecumu plānots paaugstināt par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, skaidro grozījumu izstrādātāja Labklājības ministrija (LM). Jāatgādina, ka pret piedāvātājām izmaiņām iepriekš asi iestājās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), brīdinot ar kārtējā referenduma rīkošanu.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

Saeima nodevusi grozījumus likumā Par valsts pensijām izskatīšanai komisijās, tādējādi tas, vai pensionēšanās vecums Latvijā tiks paaugstināts jau no 2014. gada, tagad atkarīgs no deputātiem.

Par balsoja 51 deputāts, bet pret bija 38. Par atbildīgo noteikta Sociālo un darba lietu komisija.

DB jau rakstīja, ka pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu. Plānots, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952. gada 1. janvāra.

Tāpat plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem, un tas skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954. gadu. 2014. un 2015. gadā priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Vēl no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada - līdz 20 gadiem. Vienlaikus paredzēts no 2014. gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Atbalstot pensionēšanās vecumu paaugstināšanu jau no 2014. gada, 2030. gadā sociālajā apdrošināšanas speciālajā budžetā paredzēts sasniegt 1,43 miljardu latu rezervi. Savukārt, neko nemainot, sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīts 2030. gadā sasniegs 1,44 miljardus latu, liecina Labklājības ministrijas (LM) aplēses.

Ņemot vērā situāciju sociālajā budžetā, kā arī riskus, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā, turklāt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, Saeima konceptuāli piekritusi ātrākai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai. Grozījumus likumā «Par valsts pensijām» atbalstīja 48 deputāti, bet pret bija 39.

Grozījumi paredz pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - pakāpeniski paaugstināt, jau sākot ar 2014.gadu, nevis 2016. gadu, kā bija paredzēts iepriekš. Plānots, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem 2014. un 2015. gadā plānots celt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma, kā arī no 2014.gada palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada - līdz 20 gadiem un veikt citas izmaiņas.