Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojušos uzņēmumus.

Turklāt ražotāji mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos, ko par uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.

Bankas vitalitātes mērījums liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

«Uz faktu, ka Latvija ir izpildījusi nosacījumus, lai pievienotos eirozonai, raugos ar zināmu devu skaudības,» viesojoties Rīgā, pauda Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski), ziņo thenews.pl.

«Mēs turam īkšķus par jums,» viņš komentēja Latvijas plānus ieviest eiro 2014. gadā.

«Mēs jūs atbalstām un ceram, ka jums izdosies, jo tad arī palielinās iespēja, ka Polija varēs drīzumā ieviest eiro,» norādīja R. Sikorskis, piebilstot, ka Polija pievienosies vienotās valūtas blokam «tik ātri, cik iespējams».

Polijas ārlietu ministrs R. Sikorskis šonedēļ viesojās Rīgā, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, sadarbību Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās.

Februāra sākumā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā būtiski pieaudzis eiro ieviešanas atbalstītāju skaits - no 2012. gada oktobrim līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir pieaudzis no 26% oktobrī līdz 33% janvārī. Tajā pašā laikā mazinājies negatīvi noskaņoto īpatsvars (kritums no 71% oktobrī līdz 63% janvārī), liecina TNS apkopotie dati. Jau rakstīts, ka Latvijā aktīvi tiek īstenots eiro ieviešanas komunikācijas plāns. Viens no tā punktiem paredz, ka cilvēkiem ir «jāļauj izsāpēt sava sāpe par latu», jāļauj izteikt savas bažas un satrakumu. Tā ietvaros paredzēts īstenot plašu propagandas kampaņu medijos un saziņā ar sabiedrību, kas tiks īstenota kā krīzes komunikācijas pieeja. Plānā norādīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) laikā no 14. janvāra līdz 20. janvārim sniegs paziņojumu par eiro ieviešanu kā kopīgu valsts mērķi.

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Kaļiņingradas zivju konservu ražotāji varētu samazināt šprotu ražošanu un neizslēdz arī ražošanas apturēšanu izejvielu trūkuma dēļ.

Izejvielu trūkumu ražotāji skaidro ar Krievijas noteikto lauksaimniecības preču importa embargo.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var pārtraukt darbību, jo galvenie brētliņu piegādātāji tiem iepriekš bija Baltijas valstis,» norādīja Krievijas Zivsaimniecības uzņēmumu savienības vadītājs Sergejs Gudkovs.

Viņš paziņoja, ka pēc Krievijas embargo noteikšanas brētliņas un reņģes Eiropas Savienībā ir kļuvušas lētākas, bet importa konservi Krievijā rada nopietnu konkurenci vietējiem izstrādājumiem.

«Kaļiņingradas ražotāji zaudē konkurences cīņā ar ārvalstu ražotājiem,» uzsvēra Gudkovs.

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Saasinājušās attiecības starp zāļu tirgotājiem un ražotājiem. Ražotāji norāda, ka tas var atsaukties uz zāļu cenām, raksta Diena.

Konflikts ir starp ietekmīgu aptieku tīklu un patentbrīvo medikamentu ražotājiem. Ražotāji ir satraukti par savu biznesu, taču bažas ir arī par to, ka konflikta dēļ iedzīvotāji var netikt pie lētākajām zālēm.

Ražotāji norāda: īpaši tas varētu skart patentbrīvās zāles, ko mēdz saukt par ģenerētiķiem. Tās ir krietni lētākas zāles, kuras var ražot pēc tam, kad orģinālmedikamentiem beidzies patents.

Konflikta redzamā puse ir lielā Mēness aptieku tīkla a/s Sentor Farm aptiekas valdes locekles rakstīta vēstule virknei aptieku, tajā viņa atgādina par to, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) bija iestājusies par ķēdes aptiekām nelabvēlīgu normu –vēlējās saglabāt likumā paredzēto regulējumu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem.

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Olu cenu paaugstināšana pirms Lieldienām atkal pievērsusi konkurences uzrauga uzmanību. Konkurences padome (KP) plāno sekot līdzi situācijai olu tirgū, informē KP pārstāve Inita Kabanova, uzsverot - kamēr vien ražotāji savas produkcijas cenu nosaka patstāvīgi, to nekādā veidā nesaskaņojot un nevienojoties ar konkurentiem, valstij nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu.

Jāņem vērā, ka brīvā tirgus ekonomikā cenas nosaka tirgus spēki: piedāvājums un pieprasījums.

«Cenu kāpumam var būt objektīvs pamatojums, piemēram, izejvielu un citu ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Arī pastiprināts pieprasījums var ļaut ražotājiem paaugstināt cenas. Diemžēl, lai celtu cenas, ražotāji var izmantot arī situācijas, kad ap kāda produkta cenu rodas ažiotāža, kā tas pirms kāda laika notika ar griķu cenām, kad cilvēku bailes no sadārdzinājuma palīdzēja iztirgot tukšus sadārdzināto griķu plauktus. Tomēr, atšķirībā no griķiem, olas nav iespējams ilgstoši uzglabāt un patērētāji tās nevar iepirkt lielākos daudzumos, lai veidotu uzkrājumus. Tādējādi, pēc tradicionālā pieprasījuma pieauguma uz Lieldienām, būtisks olu cenu pieaugums varētu arī pamatoti izraisīt patēriņa samazināšanos,» skaidro KP pārstāve. Šobrīd vērtējot situāciju olu tirgū, ir ļoti ticams, ka cenu pieaugumu veicina ažiotāža, kas ir vērojama citās ES valstīs, ko iespējami ietekmējis piedāvājuma samazinājums tajās valstīs, kur ražotāji nav nodrošinājuši atbilstību ES prasībām, pieļauj KP pārstāve. Attiecīgi, ja patērētāji, «balsojot ar maciņu», šīs cenas nepieņems, ražotāji būs spiesti savu taktiku pārskatīt. Tādējādi spēcīgākais ierocis pret nepamatotu cenu kāpumu ir prātīgs patērētājs – ja patērētājs nepakļaujas ažiotāžai un izvēlas lētākos piedāvājumus vai samazina sadārdzinātā produkta patēriņu, ražotājs ir spiests noteikt tirgus situācijai atbilstošu cenu, uzsver I. Kabanova. Jāatgādina, ka jau 2004. gada beigās KP konstatēja aizliegtu vienošanos par vistu olu cenām un piemēroja naudas sodus 11 olu ražotājiem, tostarp Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni un citiem, taču ražotāji šo lēmumu apstrīdēja un galīgais spriedums stājās spēkā tikai 2008. gadā. Savukārt jaunu vienošanos starp a/s Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni KP konstatēja 2009. gada beigās un 2010. gada janvārī šiem trim uzņēmumiem piemēroja sodu - 109 164 Ls - Balticovo piemērots naudas sods 91 659,91 lats, a/s Madona - 11 448,38 lati, bet SIA Daugavpils putni - 6 055,52 lati.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) nav nepieciešams samazināt. Tas nedos neko tādu, ko mēs jutīsim savos maciņos, raidījumā Dienas rīts sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka PVN samazināšana par vienu procentu pārtikas cenām neko nedos, bet pati nodokļa samazināšana ir politisks arguments. Pašlaik pārtikas cenu kāpums netiekot prognozēts. Taču negaidīti notikumi pasaulē – dabas katastrofas – var cenas izmainīt. «Latvijā kopumā pārtikas produktu cenas nav atšķirīgas no pasaules, jo esam maza valsts un esam cenas ņēmēji,» skaidroja I. Gulbe.

Viņa skaidroja, ka pārtikas tirgū ir liela konkurence. «Latvija nav slēgtais tirgus. Latvijas ražotāji konkurē ar Lietuvas, Vācijas un Polijas ražotājiem – tikko tur ir lētāk, tirgotāji pērk tur,» akcentēja I. Gulbe.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Viedpulksteņi rada draudus tradicionālajai pulksteņu industrijai

Dažkārt, izvērtējot kādu tendenču ietekmi, vieglāk ir noteikt zaudētājus nekā uzvarētājus. Līdzīgi, runājot par investīcijām tehnoloģiju kompānijās, teicis arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets. Proti, leģendārais investors, uzstājoties ar retu lekciju kādā ASV universitātē, norādīja, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē bija faktiski neiespējami pateikt, kura ASV autoražotāja akcijās ieguldījumi varētu būt perspektīvākie. Spēkratu ražotāju un dažādu zīmolu bija pārāk daudz, un bija zināms, ka izdzīvot visi nespēs. Pasakot šo, V. Bafets izmeta asprātīgu padomu, ka tajā brīdī bija skaidrs, ka zaudētāji būs zirgi, un tādēļ investoram vajadzēja «šortot zirgus» (šortošana ir īso pozīciju atvēršana jeb spēlēšana uz vērtspapīru cenu kritumu).