Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā pret IKP nenozīmē, ka Latvijā ir mazs nodokļu slogs un tāpēc būtu jāpalielina nodokļu likmes, norāda Latvijas Bankas eksperti.
Ir pārliecinošas liecības tam, ka nodokļu likmes Latvijā atsevišķās jomās ir pārāk augstas, savukārt liels potenciāls saistīts ar iekasējamības uzlabošanu. Nemainot kopējo nodokļu slogu, Latvijas nodokļu struktūru iespējams uzlabot, lai veicinātu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi.
Latvijas Banka skaidro, ka izvērtējusi daudzu valstu pieredzi un nodokļu modeļus, tajā skaitā, NĪN un akcīzesnodokļa jomā, kuru reformās nepārprotami vērojams fiskālais potenciāls. Tomēr, novērtējot nodokļu dažādo ietekmei uz izaugsmi, Nodokļu stratēģijā 20/20 uzmanība pievērsta priekšlikumiem, kuri veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību, t.i., IIN, UIN un PVN pārmaiņām.
Nodokļu stratēģijas pieejas pamatā ir nodokļu sloga līdzsvarošana, nodokļu sistēmas vienkāršošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Pazeminot IIN likmi, samazinātos darbaspēka izmaksas un palielinātos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, un tas veicinātu patēriņa kāpumu. Mazinoties darbaspēka izmaksām, būtiski pieaugtu arī uzņēmumu konkurētspēja. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi. Vienlaikus UIN reformas rezultātā reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli veicinātu uzņēmumu attīstību, kreditēšanas kāpumu un investīciju pieaugumu. Turklāt vienkārša un ātra administrēšana mazinātu birokrātisko slogu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm. PVN likmes paaugstināšana palielinātu slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem un mazinātu ekonomisko izaugsmi, tāpēc nav atbalstāma. Turklāt jaunākās EK iniciatīvas paver iespēju būtiski paplašināt PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošanu, mazinot ar PVN likmes piemērošanu saistītās krāpniecības iespējas un palielinot valsts budžeta ieņēmumus. Kopumā Latvijā ir liels potenciāls, lai mazinātu izvairīšanos no nodokļu samaksas un uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Iespējams turpināt nodokļu pārvaldības digitalizēšanu, tādējādi nodrošinot ne tikai ērtāku un ātrāku, bet arī caurredzamāku nodokļu administrēšanu. Ēnu ekonomikas samazināšana par 50% ļautu palielināt Latvijas nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP, nepaaugstinot nodokļu likmes.
Kādas nodokļu izmaiņas piedāvā Latvijas Banka, iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#1/3
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IIN reforma nepieciešama, lai mazinātu lielo darbaspēka nodokļu slogu un veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Reformas ietvaros paredzēts izlīdzināt nodokļu likmes dažādiem ienākumu veidiem, novēršot iespējas izvairīties no nodokļu samaksas un mazinot priekšrocības kādam no ienākumu veidiem (horizontālais taisnīgums).
IIN priekšlikumi
Algas ienākumi: samazināt likmi par 3 procentu punktiem (līdz 20%). Reālo ienākumu pieaugums tautsaimniecībā atspoguļosies patēriņa kāpumā un augstākos patēriņa nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, tādējādi mazinot pasākuma tiešo negatīvo fiskālo ietekmi.
Kapitāla pieauguma ienākumi: palielināt likmi par 5 procentu punktiem (no 15% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze nemainās. • Kapitāla ienākumi: paaugstināt pamatlikmi par 10 procentu punktiem (no 10% uz 20%), izlīdzinot likmi ienākumiem neatkarīgi no ienākumu veida. Apliekamo ienākumu bāze sašaurinās, jo dividendes turpmāk vairs netiek apliktas saskaņā ar IIN regulējumu, bet atbilstoši UIN regulējumam, to reformējot.
Ienākumu nodokļa progresivitāti risināt, diferencējot neapliekamo minimumu un/vai nodokļa atlaides par apgādājamām personām.
Ienākumu nevienlīdzību mazināt, reformējot sociālo pabalstu programmas, mērķtiecīgi saistot saņemamo pabalstu veidus un apjomu ar saņēmēja ienākumu līmeni. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem piedāvātās ienākuma nodokļu pārmaiņas rada pozitīvu makroekonomisko un samērā nelielu negatīvu fiskālo ietekmi, veicinot uzņēmumu konkurētspēju un palielinot ekonomisko aktivitāti
Savukārt attiecībā uz ienākumu pārdali no augstāku ienākumu grupām uz zemāku ienākumu grupām (vertikālais taisnīgums) lielāka uzmanība būtu jāvelta sociālo pabalstu reformai. Atbilstoši Pasaules Bankas vērtējumam nevienlīdzības mazināšanā lielāka loma būtu piešķirama pabalstiem. Caur nodokļiem nodrošinātais ienākumu pārdales apjoms, lai gan mazāks nekā ES turīgo valstu rādītāji, Latvijā jau pašlaik ir samērā liels, īpaši salīdzinājumā ar Centrālās Eiropas un Austrumeiropas ES valstu rādītājiem. Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā būtu 20 apsverami divi galvenie rīcības virzieni.
Pirmkārt, vairākas nodokļu atlaides, kas pašlaik tiek piemērotas visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no ienākumu līmeņa, būtu iespējams reformēt, lai mērķtiecīgi sniegtu sociālo palīdzību cilvēkiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteiktu līmeni.
Otrkārt, līdzīgi iespējams padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku arī pašreizējo sociālo pabalstu sistēmu, samazinot pieejamo pabalstu veidus un apjomu iedzīvotājiem ar lieliem ienākumiem un paaugstinot iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem.
#2/3
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
UIN regulējumā jāveic pārmaiņas, lai veicinātu visu uzņēmumu vēlmi un iespējas investēt attīstībā. Alternatīva pašreizējai UIN maksāšanas kārtībai ir nodokļa maksāšanas atlikšana līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (t.s. 0% likmes reinvestētajai peļņai modelis).
UIN priekšlikumi
Reformēt UIN režīmu – 0% reinvestētajai peļņai un 20% sadalītajai peļņai (dividendes un citi izsniegtie labumi).
Aplikt dividendes ar nodokli lēmuma par gada pārskata apstiprināšanu un peļņas izlietojumu pieņemšanas brīdī.
Ierobežot aizdevumu sniegšanu saistītajām personām (to apjomu un termiņu), lai novērstu izvairīšanos no nodokļu samaksas. Pārsniedzot ierobežojumus, aizdevums tiek pielīdzināts sadalītajai peļņai.
Atcelt UIN atvieglojumus. Modeļa ieviešanai paredzamas vairākas pozitīvas iezīmes; to rāda arī Pasaules Bankas veiktā Igaunijas pieredzes analīze.
Vienkāršs un viegli administrējams nodoklis. Ņemot vērā, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli, zūd nepieciešamība pēc atvieglojumu aprēķiniem, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Lielāka uzņēmumu kapitalizācija. Igaunijas pieredze liecina, ka uzņēmumi kļuvuši labāk kapitalizēti kopš UIN reformas 2000. gadā un to pašu kapitāla apjoms būtiski pārsniedz Latvijas uzņēmumu rādītājus. Modelis vienlīdz veicinās lielo un mazo Latvijas uzņēmumu spēju investēt pamatlīdzekļos. Turklāt reinvestētās peļņas pieeja palīdz jaunajiem uzņēmumiem uzkrāt pietiekamu pašu kapitālu investīcijām, tādējādi piedāvātais modelis rada labvēlīgākus nosacījumus uzņēmumu izaugsmei.
Vieglāka kredītu pieejamība.Vāji finansiālās darbībasrādītāji ir būtisksiemesls kredītiestādēm atteikt aizdevumus uzņēmumiem. Aprēķini liecina, ka aptuveni 44% no ēnu ekonomikas Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, kas pārsniedz gan Igaunijas, gan Lietuvas rādītāju (19). Reformas rezultātā uzņēmējiem zustu motivācija neuzrādīt ienākumus, tādējādi tiktu atspoguļoti patiesie finanšu rādītāji. Tas veicinātu kreditēšanu un investīciju pieaugumu. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka UIN reformas rezultātā izsniegto kredītu apjoma kāpums piecos gados varētu nedaudz pārsniegt 5% salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tas savukārt būtiski stiprinātu ekonomisko izaugsmi (+4.1% kumulatīvi 2022. gadā).
Vienlīdzīga situācija visu nozaru pārstāvjiem. Pakalpojumu sniedzējiem konkurētspējas uzlabošanai pašlaik spēkā esošais regulējums par, piemēram, iekārtu paātrināto nolietojuma norakstīšanas metodi, palīdz daudz mazāk nekā kapitālintensīviem uzņēmumiem. Turklāt jaunais modelis ļautu brīvi izvēlēties, kur un kad investēt.
Ēnu ekonomikas mazināšanās. Papildus guvumiem no peļņas regulējuma gaidāma arī legālo darījumu apjoma palielināšanās (jeb melnās kases darījumu mazināšanās), tādējādi pozitīvi ietekmējot, piemēram, PVN ieņēmumus.
Nepastāv dubultā nodokļa piemērošana. Dividenžu izmaksas efektīvā likme Latvijā ir 23.5%, jo uzņēmums vispirms samaksā 15% UIN un tad 10% par ienākumiem no kapitāla saskaņā ar IIN tiesisko regulējumu. Apliekot sadalīto peļņu ar nodokli saskaņā ar UIN tiesisko regulējumu, tas tiktu iekasēts tikai vienreiz. Turklāt, vienādojot likmi, būtu iespējams izlīdzināt nodokļu slogu dažādu veidu ienākumiem.
Sistēmas vienkāršība var piesaistīt ārvalstu investorus. To apliecina Igaunijas piemērs, kurai ir konkurētspējīgākais UIN tiesiskais regulējums OECD valstīs. Reinvestētās peļņas modelis paredz līdzšinējo atvieglojumu atcelšanu. 2015. gadā UIN atlaides sasniedza 104% salīdzinājumā ar kopējiem UIN ieņēmumiem jeb 1.64% no IKP, par 16.3 milj. eiro pārsniedzot faktiski iekasētā UIN ieņēmumu apjomu. Tāpēc atvieglojumu atcelšana būtu kompensējošs mehānisms negatīvā fiskālā efekta mazināšanai, kas radīsies, ieviešot reinvestētās peļņas modeli. Tomēr Igaunijas piemērsrāda, ka ieņēmumu kritums valsts budžetā,mainotmodeli, ir īstermiņā pārejošs un vidējā termiņā pozitīvs – par to liecina arī Latvijas Bankas aprēķini.
#3/3
Pievienotās vērtības nodoklis
Pārmaiņas PVN bāzē vai likmē vērtējamas gan no makroekonomiskās ietekmes, gan arī no ienākumu nevienlīdzības viedokļa. PVN celšana kaitē ekonomiskajai aktivitātei un palielina slogu mazturīgajiem iedzīvotājiem, jo tieši šī iedzīvotāju grupa savu ieņēmumu lielāko daļu izmanto ar PVN apliekamu preču un pakalpojumu iegādei.
PVN priekšlikumi
Nepalielināt PVN pamatlikmi.
Nemainīt samazinātās nodokļa likmes bāzi.
aplašināt PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošanu.
Turpināt pasākumus PVN iekasējamības uzlabošanai. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka PVN standarta likmes palielināšana par 1 procentu punktu palēninātu ekonomisko izaugsmi par 0.3% pirmajā gadā pēc nodokļa palielināšanas. To izraisītu ne tikai iedzīvotāju patēriņa samazināšanās, bet arī investīciju un eksporta sarukums. Savukārt samazinātās nodokļa likmes atcelšana noteiktiem objektiem (piemēram, apkurei vai medikamentiem) bez kompensējošiem mehānismiem maznodrošināto iedzīvotāju grupām veidotu ļoti regresīvu nodokli. Tomēr vienlaikus nav atbalstāma arī plašāka samazinātās nodokļa likmes piemērošana, jo tas nav atbilstošs instruments sociālās nevienlīdzības mazināšanai; tā drīzāk ir subsīdija attiecīgajai nozarei. Nevienlīdzības mazināšanai daudz efektīvāki ir tieši pabalsti iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem. Līdzīgu nostāju 2010. gadā paudusi arī EK. Ieviestā PVN reversā (apgrieztā) maksāšanas kārtība Latvijā apliecinājusi sevi kā efektīvs mehānisms nodokļa iekasēšanas uzlabošanai un nozares sakārtošanai. Pašlaik PVN reversā (apgrieztā) maksāšanas kārtība tiek piemērota šādās jomās: – kokmateriāli (kopš 1999. gada 1. jūlija); – metāllūžņi (kopš 2011. gada 1. oktobra); – būvniecības pakalpojumi (kopš 2012. gada 1. janvāra); – elektropreces (kopš 2016. gada 1. aprīļa); – graudi un tehniskās kultūras (kopš 2016. 1. jūlija); – dārgmetāli (kopš 2017. gada 1. janvāra).
Plašāka PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošana ir iespējama arī esošā regulējuma ietvaros, tomēr tas prasa ilgstošu darbu, ekonomisko izvērtējumu un ES valstu sniegtu pamatojumu EK. Mainījusies nostāja arī ES līmenī, un 2016. gada 21. decembrī EK izteica priekšlikumu par PVN vispārējā apgrieztā iekasēšanas mehānisma pagaidu piemērošanu attiecībā uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni (9). Ja Latvija un citas ieinteresētās ES valstis aktīvi atbalstīs EK priekšlikumu, PVN reversās (apgrieztās) maksāšanas kārtības piemērošanu būs iespējams ieviest plaši un bez saskaņošanas ar EK. Plānots ES valstīm noteikt kritērijus, kuru izpilde ļaus piemērot šo kārtību testa režīmā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Viens no šādiem kritērijiem – PVN plaisa par 5 procentu punktiem pārsniedz ES mediānu. Saskaņā ar EK pētījumu par PVN plaisu (10) ES mediāna 2014. gadā bija 10.4%, bet Latvijai PVN plaisa pārsniedz 25% līmeni