SIA Laval un partneri, kas savu taisnību pērn pierādīja Zviedrijas un Eiropas tiesās, bankrotējis.

Lai gan kreditoru sapulce lēmumu par SIA Laval un partneri bankrota procedūras uzsākšanu pieņēma jau pērn novembrī, ieraksts par procedūras uzsākšanu Maksātnespējas reģistrā izdarīts tikai šī gada 15. jūlijā. Uzņēmuma maksātnespējas administrators Andis Aizpurs nevarēja paskaidrot, kāpēc ieraksts parādījies ar pusgada nokavēšanos, taču norādīja, ka būtisku pavērsienu bankrota procedūrā neesot.

«Pa šo laiku ir tikai panākts neliels progress jautājumā par darbinieku prasījumu apmierināšanu - esam iesnieguši pieteikumu Garantiju fondā un šos prasījumus nāksies izmaksāt no valsts budžeta,» skaidroja A. Aizpurs. Viņš norādīja, ka, lai gan publiski skaļi izskanēja informācija par Laval un partneri panākumiem Zviedrijas tiesā, reāli nekāda nauda pagaidām no Zviedrijas nav saņemta un esot minimālas cerības to saņemt, turklāt ne tuvu tādas summas kā izskanējis presē.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni, 4.decembrī raksta laikraksts Diena.

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» uzskata advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni.

Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Laval un partneri tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības.

«Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» uzsvēra Ģ.Rūda.

Zviedrijas arodbiedrībām noteikts samaksāt 2.7 miljonus kronu (185 tūkst. latu) Latvijas būvniecības kompānijai Laval par tās projekta Zviedrijas pilsētā Vaksholmā attīstības traucēšanu 2004. gadā, ziņo The Local.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Zviedrijas celtnieku un elektriķu arodbiedrības, uzskatot, ka Laval un partneri saviem no Latvijas atvestajiem darbiniekiem maksā pārāk mazas algas, ar blokādi liedza veikt skolas būvdarbus Zviedrijas pilsētā Vaksholmā.

Jau iepriekš Eiropas Kopienas Tiesa (EKT) atzinusi Zviedrijas arodbiedrību veikto akciju par diskriminējošu. EKT norāda, ka zviedru arodbiedrību veiktā Laval un partneri blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. «Tā kā neviens no šiem apsvērumiem nav pamatots ar sabiedrisko kārtību, drošību vai veselību, tad šāda diskriminācija nevar tikt attaisnota,» rezumēja EKT.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Bloķējot vienoto ES pakalpojumu tirgu jauno dalībvalstu uzņēmumiem, zaudētāji būs visi, paudis mūsu deputāts uzstājoties Eiropas Parlamenta debatēs.

R. Zīle debatēs pozitīvi novērtēja tiesas spriedumu Laval lietā, piebilstot - tas dod cerību, ka Eiropas Kopienu tiesa nodrošina visas četras ES pamatbrīvības - brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustības - pastāvēšanu realitātē.

"Vairāku ES dalībvalstu, tajā skaitā arī Zviedrijas, kapitāls pēdējos gados ir ienācis Baltijas valstu tirgū un caur agresīvu finanšu pakalpojumu sniegšanu, it īpaši nekustamā īpašuma kreditēšanas jomā, ir devis šīm kompānijām milzīgu peļņu," norādīja R. Zīle. "Taču Latvija nekad nav ierobežojusi šo kapitāla plūsmu, pat tad, kad ārvalstu kompāniju peļņa bija ārkārtīgi augsta un tika īstenots savdabīgs t.s. eksporta sociālais dempings: latvieši, kas strādāja šajās bankās, saņēma atalgojumu, kas bija ievērojami zemāks par tādu pašu darbinieku algu Zviedrijā. Pašlaik, kad Latvija piedzīvo finanšu krīzi, daudzas latviešu ģimenes vēl ilgi atmaksās zviedru bankās dārgi aizņemto naudu. Taču, ja Latvijas un citu jauno dalībvalstu cilvēki un uzņēmumi nedrīkstēs strādāt kopējā ES tirgū un viņu darbam tiks likti šķēršļi, viņi nespēs atmaksāt šos līdzekļus, un rezultātā galu galā zaudētāji būs tie paši - Zviedrijas pensiju fondi un akcionāri bankās."

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par automašīnu, kuras pilna masa nepārsniedz 1500 kg, no nākamā gada 1. janvāra būs 20 Ls līdzšinējo 12 Ls vietā, bet par vieglo automašīnu, kuras pilna masa ir no 1501 kg līdz 1800 kg, tā būs 40 Ls līdzšinējo 24 Ls vietā.

To paredz 2010. gada budžeta paketē iekļautajās izmaiņas likumā, kas nosaka nodevas, kuru jāmaksā, izejot ikgadējo tehnisko apskati, jaunās likmes.

Db.lv jau ziņoja, ka, palielinot nodevu, valsts budžetā nākamgad paredzēts gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Nodeva tiks palielināta tieši vieglajām pasažieru automašīnām, savukārt kravas transportlīdzekļiem un autobusiem tā netiks celta, uzsver premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ienākumi pērn bijuši 126 696,61 LVL, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Latvijas bankas maksātā alga un pabalsti pērn bijuši 120 008,68 LVL, HSBC Bank maksātie depozīta procenti bijis viens USD, Latvijas Hipotēku un zemes banka izmaksājusi 6 538,97 LVL lielus depozītu procentus, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāle samaksājusi 148,96 LVL depozītu procentus.

Kā darījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, I. Rimšēvičs norādījis trīs darījumus: līgumsaistību atmaksa - 15 000 LVL, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksas - 20 000 latu, pārskaitījums uz kredītiestādi - 20 720 LVL un mēbeļu iegāde - 2 769,90 LVL.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Gata Saknīša ģimenei piederošos zemes īpašumus pārdod izsolē.

Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 1.36 ha (13 605m²) un tas novērtēts par LVL 12 000. Savukārt trešdien, 27. augustā pulksten 10.00, rīko G. Saknīša mātei Agrai Saknītei piederošā nekustamā īpašuma Ādažos Pasta ielā 1A, pirmo izsoli. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 0.2184 ha (2 184m²) platībā un novērtēts par summu - LVL 50 000. Trešdien izsolīs arī A. Saknītes SIA NGE piederošo nekustamo īpašumu Indras, Ropažu pagastā. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 7.8 ha platībā un tas novērtēts uz LVL 14 000.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba par darbu Valsts kontrolē pērn saņēmusi 38 308,35 LVL, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Kā darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, Sudraba deklarējusi Latvijas valdības vērtspapīru dzēšanu 30 000 LVL apmērā un ALB Finance LV vērtspapīru pirkšanu par 49 118 EUR.

Ingunas Sudrabas piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri.

Ferrari ir pirmā komanda, kura prezentējusi savu jauno 2009. gada formulu, ziņo BBC.

Prezentācija Ferrrari formulai, kura sauksies F60, notikusi komandas mājas bāzē, Itālijā.

Jaunā sezona solās būt ļoti interesanta, jo FIA Pasaules motoru sporta padome (WMSC) ar mērķi samazināt izmaksas lēma par būtiskām izmaiņām Formula 1 noteikumos.

Pirmdien (25. februārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu pie nosacījuma, ka uzņēmuma akciju apgrozījums ir vismaz 5 000 LVL, piedzīvoja a/s Ūkio bankas, kuras akciju cena palielinājās par 4,50%, sasniedzot 0,80 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Eesti Ehitus, kuras akciju cena samazinājās par 0,94% un slēgšanas brīdī bija 2,96 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (262) - pērkot un pārdodot 344 495 akcijas 275 472,06 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. februārī kopumā veikti 1 212 darījumi un tirgotas 2 520 807 akcijas, veidojot 3 193 222,10 LVL apgrozījumu.

25. februārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 429 darījumi un tirgotas 2 612 908 akcijas veidojot 3 462 798,65 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā akciju apgrozījumu 5 000 LVL pārsniedza tikai viena akciju sabiedrība - Latvijas kuģniecība, un tās akciju cena biržas slēgšanas brīdī saglabājās 1,08 LVL.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Kam ir jādeklarējas?

Privātpersonām, kas uz 2011.gada 31.decembri ir Latvijas nodokļu rezidenti vai kas vēlāk par tādu kļūst un kam pieder kāda no deklarējamām mantām. Pirmā pretruna – manta jādeklarē nodokļu rezidentiem Latvijas likuma izpratnē, taču rezidentu statusu paredz arī nodokļu konvencijas, kam ir augstāks spēks pār likumu (likuma izpratnē par rezidentiem uzskatāms plašāks personu loks, bet nodokļu konvencija nosaka, kurā valstī persona ir nodokļu rezidents, ja divu valstu nacionālie likumi uzskata viņu par tādu), un diez vai strīda gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot Latvijas likumu. Nepilngadīgo bērnu vietā deklarācija jāaizpilda vecākiem.

2007. gadā visvairāk nodokļu Ventspils budžetā – 899 749 LVL - iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls. Ventspils pašvaldība apbalvojusi lielāko nodokļu maksātājus Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā 2007. gadā deviņās nominācijās.

Transporta nozarē visvairāk nodokļu Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā 2007.gadā iemaksājusi SIA Ventspils nafta termināls (Ventspils pilsētas budžetā kopā nomaksātie nodokļi – 899 749 LVL), būvniecības nozarē – pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts (225 139 LVL), zvejniecības nozarē – SIA Zvejnieku kompānija Grifs (37 286 LVL), bet tirdzniecības nozarē – AS Diāna (162 025 LVL).

Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un attīstības nozarē lielāko maksātāju topa augšgalā atrodas SIA TC Tobago (36 551 LVL), apstrādes rūpniecības nozarē – SIA Baltic Supplying Group (123 437 LVL), viesnīcu un ēdināšanas nozarē – SIA Diāna Bistro (31 582 LVL). Savukārt kā lielākais pašvaldības budžeta maksātājs veselības un sociālās aprūpes nozarē atzīmēts pašvaldības SIA Ventspils poliklīnika (83 143 LVL), bet izdevniecības, poligrāfijas un ierakstu producēšanas jomā – SIA Ventas Balss redakcija (37 266 LVL).