Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas procedūra, jāpabeidz līdz 1.septembrim. Tie, kas nepagūs sākt šo procedūru, zaudēs tiesības to privatizēt par sertifikātiem kadastra vērtībā.

Pieteikšanos privatizācijai galvenokārt kavē nesen paaugstinātā kadastra vērtība, kas par zemi naudas izteiksmē liek maksāt daudz vairāk nekā agrāk. Šobrīd zemes lietotājiem papildus jāpērk sertifikāti, kuru cena tirgū vidēji ir 20 latu, otrdien, 5.augustā ziņo Diena.lv.

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietniece Ilona Kalniša norāda, ka jūlija vidū no visiem reģistrētajiem zemes lietotājiem nekādu interesi par privatizāciju nebija izrādījusi aptuveni piektdaļa. Iespēja izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību tiek zaudēta, ja līdz 1. septembrim VZD nebūs iesniegts zemes robežu plāns un veikta priekšapmaksa sertifikātos. Kā norāda speciāliste, cilvēki tomēr varēs turpināt zemi nomāt no pašvaldības, noslēdzot līgumu un maksājot par lietošanu nekustamā īpašuma nodokli, kā arī nomas maksu 0.5% no kadastrālās vērtības.

VSIA Latvijas Vēstnesis solidarizējas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aicinājumam ieviest oficiālo elektronisko publikāciju, tomēr nepiekrīt laikraksta likvidēšanai un noraida iespēju tādējādi ietupīt.

VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētāja Daina Ābele norāda, ka LDDK iepriekš izplatītājā aicinājumā esot vairāki tendenciozi apgalvojumi un neprecīza informācija.

„Uzskatu šādu LDDK rīcību par augstākā mērā neētisku. To visdrīzāk diktē nevis nepieciešamība rūpēties par visiem Latvijas uzņēmējiem, bet par atsevišķu savu biedru biznesa interesēm," pavēstījusi D. Ābele. Viņa norāda, ka Latvijas Vēstneša tirāžu nosaka laikraksta abonentu skaits un no kopējā abonentu skaita valsts iestāžu abonenti ir 27.6 %. Nepieciešamību abonēt papīra laikrakstu nosaka likumdošana, kas līdz šim brīdim paredz, ka vienīgi publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis un „LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā” uzskatāma par oficiālu, t.i. juridiski saistošu trešajām personām.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Par Baltijas Ilgtspējas balvas uzvarētājiem atzīti tostarp Latvijas uzņēmumi SIA "Aerones" un SIA "Eco bus", informē Baltijas Ilgtspējas un inovāciju foruma pārstāvji.

No vairāk nekā 240 saņemtajiem pieteikumiem un 29 atlasītajiem finālistiem starptautiska žūrija izvēlējās astoņus uzvarētājus, kas Baltijā uzrādījuši īpaši augstus sasniegumus ilgtspējas inovāciju jomā.

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir apbalvojums, ko saņem Baltijas ilgtspējas inovāciju līderi - uzņēmumi, organizācijas, jaunuzņēmumi un privātpersonas, kas ar saviem sasniegumiem ilgtspējas jomā iedvesmo citus.

Šogad balvai bija iespējams pieteikties astoņās kategorijās - "Ietekme uz vidi" apakškategorijās "Atjaunojamā enerģija", "Resursu atkārtota izmantošana", "Mobilitāte", "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" un "Sociālās iniciatīvas", kategorijā "Zaļās inovācijas" uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kā arī kategorijā "Pārmaiņu vēstneši", kurā tika vērtēti individuālie sasniegumi. Iesniegtos pieteikumus izvērtēja starptautiska žūrija balstoties uz stratēģiskā partnera EY Baltic izstrādāto metodoloģiju.

Oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis vietnes dizains izmaksājis aptuveni 3800 eiro.

Kā informēja Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola, ar mājaslapas projektēšanu, tehnisko izstrādi, testēšanu un labošanu nodarbojās Latvijas Vēstneša darbinieki.

Kā skaidroja Latvijas Vēstnesī, jaunajā versijā ir pilnveidots meklētājs, mobilajām ierīcēm pielāgota vide un īpašas paziņojumu atlases iespējas, tostarp lietotāju atšķirīgajām vajadzībām dažādotas navigācijas iespējas.

Latvijas Vēstnesī tiek publicēti tiesību akti, oficiālā informācija un paziņojumi, piemēram, amatu konkursi, mantojumu ziņas, izsoles, Komercreģistra ziņas, piegādes un darbu izpildes pasūtījumi. Oficiālais izdevums iznāk darba dienās un, ja nepieciešams, arī brīvdienās.

«Ir nepieļaujami, ka sludinājums Latvijas Vēstnesī izmaksā 24 latus, lai gan tā pašizmaksa ir 34 santīmi.» Tā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

«Lai Latvijas Vēstnesis savelk jostu. Tas ir absurdi, ka tāda paša izmēra sludinājums citā laikrakstā maksā 10 reizes lētāk nekā uzņēmumam obligāti publicējams sludinājums par veiktajām izmaiņām statūtos,» tā Dzintars Zaķis (JL). Deputāti bija arī vienisprātis, ka sludinājums Latvijas Vēstnesī vispār ir arhaisms un būtu izskaužams, to aizstājot tikai ar elektronisko versiju. Pašlaik Valsts Sekretāru sanāksmē ir izsludināta atbilstoša koncepcija par pāreju uz elektronisku Latvijas Vēstneša sludinājumu kārtību, taču normatīvo dokumentu grozījumu izstrādes gaita paredz samērā ilgu tā spēkā stāšanās procedūru. Pašlaik elektroniskai publikācijai nav juridisks spēks.

Izsolē ceturtdien tiks piedāvāta viesnīca Līva Liepājā, liecina iepriekš publicētais paziņojums Latvijas Vēstnesī, Izsoles sākumcena ir 988 tūkstoši latu, bet nodrošinājuma summa 98 tūkstoši latu.

Pirmajā izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāts uzņēmuma Serviss RC, nekustamais īpašums Lielajā ielā 11, ko veido zemesgabals 3648 kvadrātmetru (kv.m) platībā un uz tā esošās apbūve – piecu stāvu viesnīcas ēka ar kopējo platību 5083,2 kv.m, katlu māja un inženierkomunikācijas un labiekārtojums, vēstīts paziņojumā Latvijas Vēstnesī.

Tāpat izsolē ceturtdien paredzēts piedāvāt uzņēmuma īpašumu Pasta ielā 26, Liepājā, ko veido zemesgabals 1821 kv.m platībā ar uz tā esošu nojaucamu apbūvi un inženierkomunikācijām un labiekārtojuma kopumu. Nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība un pirmās izsoles sākumcena ir 33,7 tūkstoši latu, bet nodrošinājuma summa 3,37 tūkstoši latu.

«Latvijas Vēstnesī sludinājums maksā 24 latus, lai gan tā pašizmaksa ir 34 santīmi.»

Tā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. «Lai Latvijas Vēstnesis savelk jostu. Tas ir absurdi, ka tāda paša izmēra sludinājums citā laikrakstā maksā 10 reizes lētāk nekā uzņēmumam obligāti publicējams sludinājums par veiktajām izmaiņām statūtos,» tā Dzintars Zaķis (JL).

Deputāti bija arī vienisprātis, ka sludinājums Latvijas Vēstnesī vispār ir arhaisms un būtu izskaužams, to aizstājot tikai ar elektronisko versiju.

Rīgai vajag konferenču centru ar 3000 vietām, un tas arī taps – šādu nepieciešamību definējusi Rīgas dome, Ekonomikas ministrija, Saeimas politiķi un tūrisma nozares uzņēmēji domnīcā Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks.

Diskusijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas mērs Oļegs Burovs, Saeimas komisiju vadītāji Jānis Vitenbergs un Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds un daudzi tūrisma nozares pārstāvji, visi definēja divas galvenās Rīgas vajadzības, ja Latvijas galvaspilsētu vēlamies izveidot par darījumu tūrisma centru. Proti, pirmkārt, ir nepieciešams konferenču centrs ar vismaz 3000 vietām. Otrkārt, jāveido vēstnešu programma, kas piesaistīs braucējus.

Esam pēdējie Baltijā

Kopainu, vajadzības un vispārējās darba metodes kā uz šķīvja mūsu speciālistiem priekšā nolika tūrisma speciāliste no Londonas Sallija Grīnhila. Viņa aicināja saprast, ka ir atšķirība starp vienkāršu darījuma braucienu un nozaru vai korporāciju pasākumiem, kuros piedalās simtiem cilvēku.

Pēc Latvijas Vēstnesī publicētās informācijas, Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte šāgada 23. oktobrī plāno izsolīt divus SIA Gaisma īpašumus — zemi un viesnīcu Raijo Aizkrauklē, informē reģionālais medijs Staburags.

Gaismas ielā 20b ir zemesgabals 0,38 hektāru platībā un viesnīca Raijo. Šī nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir 535,6 tūkstoši eiro. Viesnīca darbojas, SPA centrs un restorāns jau sen ir slēgti, tomēr telpas var iznomāt. Savukārt otrs izsoles objekts ir zeme 0,4 hektāru platībā Aizkrauklē, Druvas ielā 1, un tās izsoles sākumcena ir 16,7 tūkstoši eiro.

Latvijas Vēstnesī arī lasāms, ka 2005. un 2006. gadā Hansabankā uz abiem īpašumiem ir nostiprināts aizdevums pret nekustamā īpašuma ķīlu un bez kreditora piekrišanas ar īpašumiem nedrīkst veikt nekādus darījumus. Aizņēmums pārsniedza vairāk nekā pusmiljonu latu.

Līdzīgi kā visās jomās, arī saziņā šobrīd esam kļuvuši digitālāki. Tā, piemēram, pašreizējais aktīvo Facebook lietotāju skaits jau pārsniedzis 2 miljardus, Youtube izmanto vairāk nekā 1,5 miljardi lietotāju, savukārt Instagram vietnē pulcējušies nu jau 800 miljoni. Zīmolu komunikācijā šī tendence ir jāņem vērā un jāizmanto tās sniegtie ieguvumi.

Viena no jaunākajām un aktuālākajām lietām, ko šobrīd izmanto uzņēmumi, ir viedokļu līderu piesaiste. Citiem vārdiem sakot, zīmols ne tikai pats stāsta par sevi, bet uztic to darīt arī kādai sabiedrībā zināmai personībai (Instagram slavenībai, blogerim, Youtube zvaigznei u. c.), kas noteiktos informācijas kanālos spēj uzrunāt un ietekmēt lielu daļu auditorijas.

Kas jāievēro, lai viedokļa līderu jeb zīmola vēstnešu iesaiste būtu pēc iespējas efektīvāka?

Match jeb svarīgi, lai jums saskan

Pats svarīgākais un būtiskākais priekšnoteikums ir atrast personību, kas būs īstais zīmola vēstnesis. Svarīgi, lai šim cilvēkam uzņēmuma ražotā produkcija būtu nepieciešama un atbilstoša viņa dzīvesstilam un vērtībām. Ne mazāk nozīmīgi ir raudzīties, lai viņa izteiksmes veids un komunikācijas platforma būtu saskaņā ar to, ko vēlas ieraudzīt konkrētais uzņēmums. Ja uzņēmums vēlas, lai par tā produkciju tiek vairāk stāstīts un skaidrots, tad par zīmola vēstnesi jāizraugās cilvēks, kuram padodas tekstu radīšana un kura veidotajā saturā ieklausās tās sabiedrības grupas, kas uzņēmumam ir svarīgas un ko tas vēlas uzrunāt. Savukārt, ja uzņēmums vēlas kāpināt savu atpazīstamību un būt vairāk saredzēts, jāizvēlas tāds zīmola vēstnesis, kuram tuvākais un ērtākais izteiksmes veids ir attēli vai video. Tātad – uz ekopulvera izmēģināšanu aicināsim kādu vides aktīvisti-mammu, kas ar pieredzi dalīsies savā blogā, savukārt par stilīgu kafejnīcu ļausim runāt fotogrāfam-gardēdim un krāšņiem Instagram attēliem.

Eiropas Savienības Konkurētspējas padomes sēdē ministri panākuši politisko vienošanos par jauno Komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu direktīvu, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunā direktīva aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu saistībā ar komplekso tūrisma pakalpojumu iegādi, lai tas atbilstu mūsdienu ceļojumu tirgus situācijai, kā arī patērētāju un uzņēmumu vajadzībām digitālajā laikmetā.

Tā paplašinās patērētāju tiesību aizsardzību iegādājoties kompleksos tūrisma pakalpojumus vai arī kombinējot atsevišķus tūrisma pakalpojumus, it īpaši tiešsaistē.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsver, ka jaunā direktīva sniegs ceļotājiem un nozarei ilgi gaidīto regulējumu, kas atbilst šī brīža un nākotnes izaicinājumiem tūrisma nozarei attīstoties. Jo īpaši tā stiprinās patērētāju tiesību aizsardzību iegādājoties ceļojumus tiešsaistē, ņemot vērā arī dažādus jaunus pakalpojumu iegādes veidus. Vienlaikus jaunie noteikumi būs ieguvums ne tikai ES ceļotājiem, bet arī tūrisma industrijai, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

Vācijas luksusa lielveikala tūlītējā paklausība Briseles noteikumiem izraisa Izraēlas valdības niknumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kārtību mīlošie vācieši no Berlīnes luksusa lielveikala Kaufhaus des Westens, kas pazīstams ar akronīmo zīmolu KaDeWe, priekšzīmīgās likumpaklausības dēļ ir iekūlušies starptautiska mēroga konfliktā. 12. novembrī ES Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts dienu iepriekš Eiropas Komisijās pieņemtais dokuments «Skaidrojošs paziņojums par tādu preču izcelsmes norādi, ko ieved no Izraēlas kopš 1967. gada jūnija okupētajām teritorijām», ko lielveikala vadība nekavējās izpildīt.

Sabata karš

Runa ir par EK jauno noteikumu Izraēlas lauksaimniecības un citu preču ražotājiem īpaši marķēt tās preces, kas ir ražotas Izraēlas kopš 1967. gada jūnija okupētajās teritorijās – Golānas augstienēs, Gazas joslā un Rietumkrastā, ieskaitot Austrumjeruzalemi. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām ES neatzīst Izraēlas suverēno varu šajās teritorijās «neatkarīgi no to tiesiskā statusa saskaņā ar Izraēlas tiesību aktiem», lasāms ES Oficiālajā Vēstnesī publicētajā likumā.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Ir pasludināta a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls maksātnespēja, kā arī apturēta pārvaldes institūcijas darbība un iecelts administrators, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Latvijas Pastam piederošā uzņēmuma maksātsnespēju pasludināja Rīgas pilsētas Latgales pašvaldības tiesa. Par administratori ir iecelta Inese Rimdžus. Maksātnespēju pieprasīja SIA Lielupes pērle, pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.

Latvijas pasta nodaļu tīkls tika izveidots Pasta bankas projekta īstenošanai, tomēr šo projektu realizēt neizdevās.

Pērn Latvijas pasta nodaļu tīkls strādāja ar 17,7 tūkstošiem latu zaudējumiem. «Latvijas pastam jāturpina procesu un izmaksu tālāka optimizācija,» iepriekš pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

29. septembra valdības sēdē tika izskatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprināto valdības deklarāciju.

Saskaņā ar valdības apstiprināto ziņojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) turpmāk būs koordinējošā loma darbā pie vienotā valsts tēla izstrādes.

Prezentējot paveikto vienotā valsts tēla izstrādē, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka šobrīd joprojām nepastāv vienota un koordinēta pieeja Latvijas valsts ārējās komunikācijas stratēģijai.

“Ir identificēti vairāk nekā 24 esoši, savstarpēji nesaistīti Latvijas identitāti raksturojoši zīmoli, kas rezultātā rada neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti un to, ko mēs spējam piedāvāt. Vienota valsts tēla ieviešana ir īpaši nozīmīga Latvijas uzņēmējiem starptautiskajā tirgū, kur produkta izcelsmes valsts atpazīstamība un pozitīvas asociācijas spēj sniegt būtisku pienesumu to konkurētspējas stiprināšanā,” norāda Ekonomikas ministrs.