Eksperti uzskata, ka Latvijas drošības dienesti saņēmuši brīdinājuma signālus, raksta laikraksts Telegraf, uzsverot, ka pastiprināta valsts pirmo personu un publisku sarīkojumu apsardze.
11. novembrī ūdenslīdēji pārmeklējuši pilsētas kanālu, izraisot jautājumus, uz kuriem Telegraf nav saņēmis atbildes. «Informācija par valsts amatpersonu un sarīkojumu apsardzi ir ierobežotas pieejamības, tāpēc nekādu komentāru par šīm lietām nevaram sniegt, » laikrakstam norādījusi Drošības policijas preses sekretāre Kristīne Ance – Krūmiņa.
«Specdienesti vienmēr rīkojas atbilstoši operatīvajai informācijai, » skaidro ģenerālis Juris Rekšņa. Viņš pieļauj, ka pašreizējos sociāli saspringtajos laikos, valsts pirmo personu apsardzei arī tāpat jābūt pastiprinātai, tomēr parasti tas varot beigties, ļaunākajā gadījumā, ar mestu zābaku. Arī Saeimas drošības komisijas loceklis Dzintars Jaundžeikars laikrakstam apstiprinājis, ka pastiprinātu drošību diktē operatīvā informācija. Viņš uzsvēris, ka, pazeminoties algām drošības struktūrās, pieaug provokāciju risks.
«Pieļauju, ka kāds zina kaut ko par nopietniem draudiem valsts pirmajām personām, taču šobrīd pat nav vajadzīgi kādi īpaši iemesli pastiprināt apsardzi,» atzinis bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Lainis Kamaldiņš. Viņš gan noliedz, ka sociālā spriedze varētu izpausties vardarbīgos aktos tieši pret prezidentu vai premjeru, tomēr «viņi paši labāk zina, vai jābaidās vai nē».