Latvija vēlas veidot efektīvu un spēcīgu prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, un tās kopējie izdevumi patlaban tiek lēsti ap 50 miljoniem latu,sacīja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa.
«Mēs esam aptuvenos aprēķinus veikuši. Protams, precīzus ciparus mēs zināsim tikai pēc prezidentūras, bet es gribētu, lai mēs būtu «efektīvo valstu galā», lai mēs līdzinātos, piemēram, dāņiem. Tas nozīmē, ka mēs varētu tērēt aptuveni 50 miljonus latu,» teica I. Skujiņa.
Viņa skaidroja, ka vēl pirms pieciem gadiem prezidējošās valstis bija gatavas tērēt pat pāri simts miljoniem eiro, taču tagad tendence esot pilnīgi pretēja. «Valstis meklē un skatās, kā prezidentūru veidot maksimāli efektīvu un tai pašā laikā spēcīgu.»
Laikraksts Irish Independent pagājušā gada nogalē vēstīja, ka Īrijas prezidentūra ES Padomē varētu izmaksāt 60 miljonus eiro (42 miljonus latu), kas būtu gandrīz uz pusi mazāk nekā 2004. gada Īrijas prezidentūra, kas izmaksāja aptuveni 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Pēdējā laikā bloka dalībvalstis cenšas samazināt savus tēriņus prezidentūrai. Polija, kas bija prezidējošā valsts 2011. gada otrajā pusē, iztērēja aptuveni 92 miljonus eiro (gandrīz 65 miljonus latu). Nākamajai prezidējošajai valstij Dānijai prezidentūra izmaksāja apmēram 70 miljonus eiro (49 miljonus latu), bet Kipras prezidentūra - aptuveni 61 miljonu eiro (43 miljonus latu).
Prezidentūru izmaksas ir grūti salīdzināmas, proti, aprēķini katrā valstī tiek veikti dažādi. Piemēram, dāņi norāda aprēķinus par centralizētajiem izdevumiem, neņemot vērā nozaru ministriju prezidentūras tēriņus, bet īru aprēķinātajās prognozēs prezidentūras izmaksās nav iekļauti drošības pasākumi. Tāpat arī dažādos avotos norādītās prezidentūras izmaksas bieži vien ir atšķirīgas.
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore norādīja, ka ir sarežģīti minēt cilvēku skaitu, kas kopumā būs iesaistīti prezidentūras nodrošināšanā. Aptuveni 600 cilvēki būs tieši iesaistīti ES Padomes darba grupu un dažādu saturisko pasākumu vadīšanā, un daļa no viņiem jau strādā nozaru ministrijās. Šo cilvēku vietā uz prezidentūras laiku būs nepieciešami citi cilvēki. Tāpat būs cilvēki, kas tiks iesaistīti organizatoriskajā darbā.
Ņemot vērā pieredzi, meklējot darbiniekus sekretariātam, kuram teju apritēs pirmais darbības gads, I. Skujiņa norādīja, ka labus un kvalificētus darbiniekus atrast nav sarežģīti. «Šī būs mūsu pirmā prezidentūra, pieredzes mums nevienam nav, bet tas, ko es jūtu visapkārt, ir ārkārtīgi liela vēlme, lai mūsu prezidentūra būtu veiksmīga. Vēlme ir jārealizē caur darbiem, tādēļ darboties griba ir ārkārtīgi liela. Es redzu progresu gan attieksmē, gan domāšanā, gan tajā, kas ir izdarīts. Es ļoti pozitīvi raugos uz priekšu,» vērtēja I. Skujiņa.
