«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Izgudrotāji met izaicinājumu krāpniekiem un dokumentu viltotājiem, radot plaukstas biometrisko parametru atpazīšanas sistēmu. Šī un citas spožas idejas ir tikai daļa no tā, kas apskatāma Starptautiskajā izgudrojumu izstādē 2012 Rīgā.

Izstādē, kas norisinās 5. un 6. oktobrī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), aplūkojamas 73 ekspozīcijas, kurās prezentēti 94 izgudrojumi un dizainparaugi no trim valstīm – 80 izgudrojumi no Latvijas, 11 no Krievijas un viens no Bosnijas un Hercogovinas.

Starp izgudrojumiem ir, piemēram, plaukstas biometrisko parametru atpazīšanas sistēma, ar kuras palīdzību var veikt personu autentifikāciju. Paredzēts, ka šī izgudrojuma ieviešana ražošanā un izmantošana ļautu risināt paroļu uzlaušanas un dokumentu viltošanas problēmas.

Izstādē prezentēta arī velobraucēju drošības jaka, lai palielinātu velobraucēju drošību ceļa satiksmē un veicinātu komunikāciju ar pārējiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ventilācijas siltuma atguves sistēma daudzdzīvokļu ēkās un horizontāls deglis granulu apkures katliem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

«Latvijas zinātnieku radītās tehnoloģijas un izgudrojumi varētu būt konkurētspējīgi ne tikai vietējā tirgū, bet arī pasaulē,» uzskata Latvijas Investīcijuun attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Māris Ēlerts, un aicina piedalīties uzņēmēju un zinātnieku kontaktbiržā, kas notiks šo ceturtdien.

Latvijas zinātnieku un uzņēmēju kontaktbiržā zinātnieki prezentēs savus jaunākos izgudrojumus un tehnoloģijas uzņēmējiem, kas būtu ieienteresēti šos produktus padarīt pieejamus patērētājiem.

«Kontaktbirža ir iespēja klātienē iepazīt virkni spējīgu Latvijas zinātnieku darbu, izprast to potenciālo biznesa vērtību un dibināt tālāku sadarbību šo tehnoloģiju ieviešanai tirgū,» norāda M. Ēlerts.

Pasākumā uzņēmējiem tiks prezentētas tādas Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas kā Rīgas Tehniskajā universitātē tapušais «kompakts saules un granulu modulis», Latvijas Lauksaimniecības universitātes izstrādātā «pārtikas nozarē efektīvi pielietojama metode salātu derīguma termiņa pagarināšanai», Latvijas Universitātē izstrādātā ierīce reģionālās anestēzijas noteikšanai, Rīgas Stradiņa universitātē izstrādāts ārstniecisks līdzeklis, kas palīdz samazināt glutamāta līmeni organismā, kā arī koriģējošā korsete skoliozes ārstēšanai ar biofīdbeka mehānismu, Ventspils Augstkolas izstrādātā signālapstrādes un komunikāciju metodika, kas ļaus nodrošināt dažādu iekārtu attālinātu darbību, izmantojot radiofrekvenču kanālu un Rēzeknes Augstskolā tapusī dalītā notekūdeņu sistēma, kas bioloģiski piesārņotos notekūdeņus pārstrādās elektroenerģijā, siltumenerģijā vai lauksaimniecības mēslojumā.

Inovācijas ir iespējamas dizaina mēbeļu ražošanā un sava zīmola virzīšanā tirgū, kur pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viss sen jau ir izdomāts.

Vairākums Latvijā strādājošu mēbeļu ražotāju izgatavo lielajiem ārvalstu pircējiem mēbeles pēc to pasūtītā dizaina, un tādu, kuri spītīgi daudzus gadus lauztos premium – luksusa klases nišā ar pašu dizainētiem produktiem, ir ļoti maz. Tomēr to, ka ar pašu ražotajām mēbelēm un dizainu – ideju – var sekmīgi lauzties tirgū, rāda Jura Griķa piemērs. Viņš pēdējo 24 gadu laikā spītīgi turpina savu ceļu – ražot mēbeles, kurām pats ir izdomājis dizainu un pats arī virza tirgū savus lolojumus. Latvijā ir pazīstami tādi Jurim Griķim piederoši zīmoli kā Nakts Mēbeles un Pils Matrači, toties ārzemēs guļamistabas koncepciju popularizē uzņēmējam piederošs zīmols Heavens.

Lai Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmumi spētu atrast vietu nozares Mekā - Silīcija ielejā -, jāizmanto visas iespējas un jebkura palīdzība, īpaši tā, ko spēj dot tautieši, kas tur jau strādā.

Amerikāņiem uz kartes tāda vieta kā Latvija neeksistē, bet, iepazīstot mūsu uzņēmējus un profesionāļus, viņi ir pārsteigti par latviešu spēju pielāgoties un lojalitāti, kas neesot raksturīga, piemēram, indiešiem, kuri pašlaik darbojas daudzviet Silīcija ielejā. Par to ir pārliecināts Edgars Kalns, Stenforda pētniecības institūta (SRI) datorzinātnieks, kurš strādā tieši ar biznesam svarīgiem jautājumiem un tuvāko mēnešu laikā savai komandai meklēs arī darbiniekus no Latvijas, kuri turpmāk strādās pie tehnoloģisko risinājumu izstrādes pasaules lielākajiem uzņēmumiem, vēsta biznesa žurnāls LD.

Tāpat institūts ir ieinteresēts jaunu sākuzņēmumu (startup) izgudrojumu izpētē un realizēšanā.

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumu trūkumiem ir tas, ka tie nenovērtē savus spēkus un to ambīcijas nesniedzas pāri robežām, spriež IT firmas Blue Bridge Technologies vadītājs Andrejs Strods. Uzdevums pierādīt, ka uzņēmumam, kas līdz šim darbojies tikai vietējā tirgū, ir pa spēkam par sava produkta izcilajām īpašībām pārliecināt arī citu zemju pircējus, tagad būs arī pašam Blue Bridge Technologies - jo eksports, kā atzīst A. Strods, ir vienīgais veids, kā galveno uzņēmuma produktu - veselības apdrošināšanas polišu apstrādes sistēmu - padarīt rentablāku, atzīst kompānijas vadītājs.

Trīs vienā

«Gribējās darīt kaut ko labu, un medicīnas joma šajā ziņā likās pievilcīga,» iemeslus, kāpēc savas zināšanas IT jomā viņš nolēma izmantot tieši šī produkta radīšanā, skaidro A. Strods. Citiem partneriem bijuši kontakti veselības aprūpes iestādēs, vēl citiem savukārt - pieredze veselības apdrošināšanā. «Arī personīgā pieredze liecināja, ka staigāt ar polisi nav diez ko ērti, un bija skaidrs, ka te prasās pēc kāda risinājuma,» pamato uzņēmuma direktors. Rezultātā tika radīta sistēma Smart Medical, kas akumulē datus no apdrošinātājiem un valsts Veselības norēķinu centra un ļauj poliklīnikai, ģimenes ārstu praksei vai citai medicīnas iestādei ātri saņemt datus par to, cik konkrētam pacientam, kam uz rokas ir veselības apdrošināšanas polise, izmaksās konkrētais pakalpojums. «Tā ir vide, kurā starp veselības pakalpojumu sniedzējiem un to saņēmējiem notiek visi darījumi,» precizē A. Strods. Kad pacients ar savu apdrošināšanas polisi ierodas pie veselības centra kases, tās dati tiek ievadīti sistēmā un uzreiz tiek saņemta atbilde, vai polise ir derīga, cik lielā apjomā apdrošinātājs saskaņā ar šo polisi segs noteiktu pakalpojumu, cik savukārt sedz valsts un cik ir jāpiemaksā pašam klientam. «Salīdzinot ar daudzām mapēm, kuras kasierim jāizskata cauri, lai saprastu, cik daudz polise sedz, tas ir liels progress,» uzsver A. Strods. Viņš atzīst, ka arī apdrošināšanas kompānijām mēdz būt līdzīgas sistēmas, taču neesot nevienas citas, kura spētu apvienot vairākus datu avotus. Smart Medical priekšrocība esot arī tas, ka to ir iespējams savienot ar ārstniecības iestādes iekšējo informācijas un iestādes vadības sistēmu.

Atziņa, ka visi uz šīs planētas esam smalkiem diedziņiem kopā sasieti, liekas pieņemama, taču ar mūsu ikdienas dzīvi īpaši nesaistīta, kamēr vien nesaskaramies ar pavisam tiešiem pierādījumiem.

Es šādu atskārsmi piedzīvoju pavisam nesen, kad atklājām, ka mūsu izveidotai tīmekļa vietnei likeit.lv, kuras mērķis ir apvienot darba meklētājus un darba devējus Latvijas IT tirgū, vienlaicīgi ir parādījies līdzinieks otrā pasaules malā – Austrālijā. Līdzīgs ir ne tikai interneta vietnes nosaukums – likeit.com.au, bet arī tās uzdevumi.

Par darba trūkumu IT lauciņā Latvijas darba tirgus šobrīd noteikti nevar sūdzēties – kvalificēti speciālisti ir ļoti pieprasīti.Identiska situācija ir arī citviet pasaulē, kas noved pie pastiprinātas IT speciālistu meklēšanas.Izrādās, ka vienas vīzijas īstenošana var tikt īstenota gaužām līdzīgi. Tāpat kā Austrālijas kolēģi, arī Latvijas likeit.lv piedāvā modernā un ērtā veidā iesaistīties IT darba piedāvājumu apritē. Darba meklētājiem vietnes ietvaros ir iespēja bez maksas izveidot profilu, to papildinot ar savu CV. Izveidotais profils būs redzams darba devējiem. Tāpat ir iespējams pārlūkot jau esošos piedāvājumus un pieteikt tiem savu kandidatūru.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties dalībai ceturtajā starptautiskajā tehnoloģiju attīstības un komercializācijas projektā Commercialization Reactor.

Projekts norisināsies no šā gada 31. maija līdz 2. jūnijam. Commercialization Reactor mērķis ir palīdzēt satikties uzņēmējiem ar zinātniekiem. Līdz šim jau ir prezentētas vairāk nekā 35 jaunatklātas tehnoloģijas un izgudrojumi ar lielu biznesa potenciālu, turklāt vairākām prezentētajām izstrādnēm ar Commercialization Reactor palīdzību jau rasti biznesa partneri un investori.

«Mēs tiešām varētu lepoties ar daudzām jaunatklātām un izstrādātām tehnoloģijām, ja tās pietiekami ātri tiktu ietērptas praktiski lietojamu produktu vai pakalpojumu veidolā un padarītas pieejamas patērētājiem. Commercialization Reactor pasākumi ir radīti tādēļ, lai palīdzētu sastapties ideju autoriem – zinātniekiem un izgudrotājiem – ar aktīviem, ieinteresētiem un riskēt gataviem uzņēmējiem, kā arī radītu iespēju viņiem kopīgi izstrādāt sākotnējo biznesa vīziju un prezentēt to iespējamiem investoriem,» norāda LIAA Investīciju projekta departamenta direktors Māris Ēlerts.

Vienā tirgus placī – jauninājumi no dažādām jomām un svara kategorijām. Tā varētu raksturot nedēļas nogalē notikušo izgudrojumu izstādi Minox 2013, kurā tika prezentētas vairāk nekā 60 izgudrojumu un jauninājumu idejas.

Izstādē piedalījās pārstāvji no Latvijas augstskolām (RTU, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes un Ventspils Augstskolas), pētniecības institūtiem (Elektronikas un datorzinātņu institūta, Latvijas Valsts koksnes un ķīmijas institūta), jaunieši no Jūrmalas, Liepājas, Madonas, Rīgas, Tukuma, Ventspils un individuālie, kā arī uzņēmumu izgudrotāji.

«Šis ir tirgus, kur izgudrotāji var parādīt savu veikumu,» saka Izgudrotāju dienu organizatoru pārstāvis, biedrības Connect Latvia izpilddirektors Elmārs Baltiņš. Izstādē vienkopus redzami dažādi zinātnisko ideju, jauninājumu izgudrojumi – sākot no ārstniecībai domātām iekārtām un 3D printeru prototipiem līdz koka rotaļlietām un jauna veida ceļojumu spilveniem.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklāta 8. starptautiskā medicīnas izstāde Medbaltica 2015, kur plašu zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas un citu medicīnas tehnoloģiju, iekārtu, materiālu un pakalpojumu klāstu prezentēs ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 10 valstīm.

Izstādē no 17. līdz 19.septembrim, piedalīsies 125 ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Itālijas, Polijas, Somijas, Slovākijas un Šveices.

Izstādes dalībnieku piedāvājumā ir inovatīvi un tirgū vēl neredzēti produkti, tostarp arī Latvijas ražotāju un zinātnieku izgudrojumi, ko prezentēs Rīgas Stradiņa universitāte, AS Rīgas farmaceitiskā fabrika, Tonus Elast, Latvijas zāļu ražotne LMP.

Izstāde Medbaltica 2015 notiek katru otro gadu, un tās mērķis ir uzsvērt nepieciešamību veicināt profesionālas veselības aprūpes attīstību Latvijā un iepazīstināt izstādes apmeklētājus ar vietējo un ārvalstu nozares speciālistu pieredzi un jaunumiem.

Pirms kāda laika bija ļoti populāri runāt par Latvijas Nokia meklējumiem, vismaz līdz brīdim, kad sašķobījās šī Somijas lepnuma tālākās izaugsmes stratēģija. Tad pieķērāmies idejai par Latvijas Skype. Lai kā mēs to sauktu, vēlme atrast produktu, kas būtu latviešu veiksmes stāsts pasaulē, nenorimst.Vieni aicina to meklēt tehnoloģijās, citi – valodu zināšanās, vēl citi – lauksaimniecībā.

Iespējas, nenoliedzami, mums ir, jo, lai iekarotu globālo tirgu, biznesa ģeogrāfiskajai atrašanās vietai mūsdienās vairs nav būtiskas nozīmes.Globalizācija ir iespraukusies visur. Tomēr pavisam maz izskanējušas diskusijas par to, vai mums ir tādi līderi, kuri spētu šīs labās idejas un inovācijas iznest pasaulē. Manuprāt, ar pasaules klases biznesa, produktu vai pakalpojumu radīšanu vien nepietiek. Varbūt mums pat šādi produkti jau ir, bet trūkst spēcīgu, globālu līderu.

Kaut arī viņi ne vienmēr ir tik plaši pazīstami kā prezidenti vai popzvaigznes, bieži vien šie līderi ir tie, kas rada būtiskas izmaiņas preču un pakalpojumu pārdošanā, finansēšanas modeļos, iedzīvotāju ieradumu maiņā, sabiedriskajā domā utt. Viņiem piemīt īpašs skatījums uz pasauli, kas ļauj komunicēt pāri robežām, veidojot globālu sociālo kapitālu, un redzēt biznesa iespējas, kuras vēl nav pietiekami apgūtas. Viņi uzskata sevi par globāliem pilsoņiem un spēj veiksmīgi sadarboties multikulturālā vidē, tomēr neaizmirst savas saknes.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Izgudrojumi – tas ir tikai problēmas risinājums, no kurām dažas ir zinātniskas, intervijā DB norāda profesore Estere Sena Takeoči no ASV, kura jūnijā ieguvusi pirmo vietu Eiropas Patentu valdes rīkotajā labāko izgudrotāju konkursā, kategorijā «Valstis ārpus Eiropas».

Jāpiebilst, ka viņas vecāki dzimuši Latvijā.

Profesore ieguvusi apbalvojumu par nozīmīgiem kardiostimulatora akumulatora uzlabojumiem, tādējādi glābjot dzīvības daudziem pacientiem Eiropā un visā pasaulē.

«Abi mani vecāki ir no Latvijas. Mans tēvs absolvējis Latvijas universitāti, inženiera specialitātē, mamma arī ieguvusi ekonomista izglītību. Otrā pasaules kara laikā viņi kopā ar manu vecāko māsu aizbrauca uz ārzemēm. Mans brālis dzima bēgļu nometnē, bet es piedzimu jau ASV, kur apmetās mani vecāki,» stāsta Takeoči.

Estere izauga, runājot latviešu valodā un līdz pat skolas sākumam viņa nemācēja angļu valodu. Viņa atzīstas, ka latviski šobrīd runāt ir grūtāk, jo viņa reti runā šajā valodā, taču aizvien apmeklē Latviju, lai apciemotu radus.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.