Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Latvijā 12% no visiem interneta skatījumiem tiek veikti no ārzemēm. Aptuveni ceturtā daļa no tiem tiek veikti no Lielbritānijas. Līdzīgi ir arī Lietuvā, savukārt Igaunija uzrāda atšķirīgas tendences. Tur katrs trešais no ārzemēm ienākošajiem lapu skatījumiem nāk no Somijas, liecina Gemius veiktais pētījums.

26% no ārzemju interneta lapu skatījumiem Latvijā tiek veikti no Lielbritānijas, otro vietu dala Amerikas Savienotās Valstis ar nepilniem 9% un Krievija ar vairāk nekā 8% ārzemju interneta lapu skatījumu. Ceturtajā vietā ir Zviedrija ar nepilniem 8% ārzemju interneta plūsmas, bet piecinieku noslēdz Vācija ar nepilniem 6%. No Īrijas, kas bieži vien tiek dēvēta par latviešu emigrācijas lielvalsti, nāk vien 4% no ārzemju interneta plūsmas. No mūsu kaimiņvalstīm Latvijas interneta lapas tiek skatītas no Lietuvas 4% gadījumu, bet no Igaunijas - 3% no visiem no ārzemēm veiktajiem skatījumiem.

Līdzīga situācija arī Lietuvā - arī tur pirmajā vietā ierindojusies Lielbritānija ar 31%, līdzīgās pozīcijās Norvēģija (10%) un ASV (9%), ceturtajā vietā ir Vācija ar 7%, bet Īrija ir piektajā vietā ar vairāk nekā 6%. Procentuāli mazāk Lietuvas internetu aplūko no Krievijas - mazliet vairāk nekā 2% gadījumu, kas ir tikpat daudz, kā Lietuvas internets tiek aplūkots arī no Latvijas.

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Attiecības darbā savā ziņā var pielīdzināt attiecībām ģimenē, kur tās tiek pakāpeniski koptas un veidotas, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Katra saskarsmes situācija pa kripatiņai uzkrāj pozitīvās un negatīvās emocijas, kuras piedalās katrā nākamajā saskarsmē. Gluži kā bankas kontā tiek uzkrāta vai tērēta nauda. Pavisam nebūtisks pašapziņu aizskarošs konflikts dažkārt var ieraut negatīvo emociju virpulī, no kura izkļūt ir salīdzinoši grūti. Tādā situācijā, lai arī ko cilvēks nedarītu, tiek meklētas kļūdas viņa uzvedībā vai pat apdraudējums – pat izteiktā komplimentā tiek meklēts zemteksts un sarkasms.

Lielos uzņēmumos, kur darba devējs ļoti labi apzinās motivēta darbinieka milzīgo potenciālu, darba vide tiek izkopta tiktāl, ka darbinieki var justies kā mājās. Pasaulē un nu jau arī Latvijā populārs kļūst darbs no mājām, ja darba saturs neparedz darbu komandā. Šādi var sasniegt lieliskus darba rezultātus un ietaupīt uz biroja izmaksām. Tas gan prasa rūpīgu iesaisti no darba devēja puses – lai darbs no mājām nekļūtu par vienkārši nenākšanu uz darbu, ir nepieciešama regulāra atskaitīšanās un uzraudzība, norāda eksperts.

No lielāko ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2013. gada pirmajos sešos mēnešos pieminējušas Latviju, 79% bijušas ar pozitīvu ievirzi. Ārzemju portāli lielākoties Latviju pieminējuši saistībā ar valsts ekonomiku, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 2334 reizes - 1845 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā.

Salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pērn kopējo publikāciju skaits samazinājies par 21%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 73,4%.

Pērn pirmajā pusgadā pats galvenais temats, kas popularitātē pārspēja pārējos, bija iekšpolitika, proti, referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Taču šogad visvairāk Latvija pieminēta rakstos par ekonomiku. Tie kopumā veidojuši gandrīz pusi jeb 42% no valsts publicitātes ārzemēs. Pozitīvi Latvija vērtēta 84% no tiem.

«Kāpēc no valsts budžeta var dotēt LVRTC, kas arī ir miljonus pelnošs uzņēmums, bet nevar komerciālos medijus, ja šī dotēšana ir uz sociālā pakalpojuma sniegšanas pamata? Jo milzīgam mediju koncernam, kāds ir MTG, šī summa būtībā neko neizšķir. Stāsts ir drīzāk par principu un regulējumu – kā panākt, lai tas veicinātu konkurenci TV mediju starpā,» laikrakstam Diena pauda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viens no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piedāvātajiem modeļiem, kā aizpildīt brīvās vietas bezmaksas virszemes apraides, paredz: ja uz brīvajām divām trim vietām bezmaksas apraidē tiktu rīkots konkurss, iespēja būt redzamiem bezmaksas pakā konkursā uzvarējušiem komerciālajiem medijiem pienāktos bez maksas. Tādējādi uzvarējušie mediji ietaupītu vairāk nekā miljons latu jeb summu, ko no nākamā gada par kopējo bezmaksas platformas apraidi būs jāmaksā va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Būtībā tas nozīmētu, ka no nodokļu maksātāju naudas tiktu dotēti konkursā uzvarējušie komerciālie mediji.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Iepirkšanās centrā Briselē otrdien sākta pretterorisma operācija, paziņojusi Beļģijas prokuratūra, piebilstot, ka viens aizdomās turētais aizturēts.

Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels sasaucis drošības kabineta ārkārtas sēdi, ziņoja Beļģijas mediji.

Incidents sācies ap plkst.7.30 pēc Latvijas laika pēc tam, kad policijas uzmanība pievērsta kādam aizdomīgam vīrietim pie Briseles iepirkšanās centra City 2.

Vairāki Beļģijas mediji ziņoja, ka vīrietis pats piezvanījis policijai un paziņojis, ka viņam mugurā ir veste ar sprāgstvielām.

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka policija izsludinājusi trauksmi par iespējamo spridzekli un iepirkšanās centrā ieradusies spridzekļu detonēšanas vienība.

Atsaucoties uz drošības dienestiem, vairāki mediji vēstīja, ka policija nekādas sprāgstvielas nav atradusi.

No ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas 2012.gadā pieminējušas Latviju, 74,2% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā lielāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 4599 reizes - 3413 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā. Salīdzinājumā ar 2011.gadu kopējo publikāciju skaits samazinājies par 25%, tomēr pieaugusi pozitīvo ziņu attiecība. Aizpērn tā bija 70,1%.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas ekonomikas un iekšpolitikas jautājumi ar attiecīgi 27% un 23% īpatsvaru. Sabiedrība un ārpolitika atspoguļotas katra 14% gadījumu, savukārt Latvijas sports pieminēts 12% publikāciju. Citi temati, kultūra, tūrisms, vide, attiecības ar Krieviju, skāruši kopumā 10% no ārvalstu mediju ziņām par Latviju.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Sākot ar šā gada 29. oktobri izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem, kuru pārkāpumus fiksējušas ātruma mērierīces Latvijā, informē Valsts policija.

Līdz šim Valsts policijai nebija nekādu iespēju sodīt tos ārzemju šoferus, kuru pārkāpumus fiksējuši fotoradari, jo nebija pieejama informācija par konkrētās automašīnas īpašnieku. Taču tagad, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šī informācija ir pieejama arī Latvijai.

Pārrobežu informācijas apmaiņu regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2015/413. Ar tās palīdzību tiek gādāts, lai visās ES dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi, kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Pirms direktīvas ieviešanas šāda vienlīdzība nebija iespējama, jo iepriekš, ārzemju pārkāpējus, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, nebija iespējams uzmeklēt.

Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamerā notika seminārs «GOOGLE EKSPORTAM», kur par eksporta iespējām, izmantojot interneta un t.sk. Google meklētāja priekšrocības, stāstīja Didzis Vilcāns (Google Ireland), Dr.Sergejs Volvenkins (iMarketings.lv) un Jānis Birģelis (Infinitum8).

Zemāk minēšu kopsavilkumu no savas prezentācijas. Prezentācijā iekļautais saturs bija 100% praktisks, kam par pamatu tika ņemta informācija no iMarketings Google AdWords un Google Analytics nodaļas ekspertu ikdienas darba ar klientiem, kuri realizē savu produkciju ārzemēs. Prezentācija bija sadalīta divās daļās: pirmā daļā stāstīju par diviem būtiskiem argumentiem, kāpēc Google meklētājs ir atbilstošs reklāmas instruments eksporta noieta veicināšanai un otrā daļā tika akcentēti divi momenti, kam obligāti jāpievērš uzmanība pirms uzsākt reklāmas aktivitātes ārzemju tirgos. Pie dāvāju ar šīs informācijas kopsavilkumu iepazīties zemāk.

Uzņēmēja, SIA Anllu dibinātāja Zane Driņķe pārsteigusi ar Latvijas biznesa videi neraksturīgu rīcību – viņa savu uzņēmumu uzticējusi diviem jauniem censoņiem – Biznesa augstskolas Turība 3. kursa studentiem Robertam Krieķim un Mārtiņam Brūderam, kuri pilnveido savas biznesa zināšanas arī StartUp Akadēmijā un Biznesa inkubatorā.

Uzņēmuma darbības veids ir tirdzniecība pa pastu un internetā.

«Ideja nodot uzņēmumu studentiem ir balstīta uz manu uzņēmējdarbības pieredzi, pati biju nogurusi darboties tieši šajā - attālinātās tirdzniecības nozarē. Ilgstoši darbojoties liela Somijas uzņēmuma vadībā, pēc tam izveidojot savu uzņēmumu SIA Anllu, secināju, ka ir laiks savā vietā laist jaunus cilvēkus. Savā pasniedzējas darbā esmu pamanījusi, ka katrā kursā ir viens vai daži līderi, no kuriem nākotnē var sanākt veiksmīgi uzņēmēji. Studentu vidū biju pamanījusi Robertu un Mārtiņu, kuri izcēlās ar savu spēju argumentēti un pamatoti oponēt arī pasniedzēja viedoklim, turklāt viņi darbojās arī Biznesa inkubatorā, īstenojot savas idejas, tāpēc vienā brīdī piezvanīju un jautāju, vai viņi nevēlas paši pelnīt sev algu?» idejas rašanos skaidro Zane Driņķe.

Latvijā ir pieejamas vairākas Eiropas fondu finansētas programmas uzņemējdarbības attīstīšanai un biznesa ideju ģenerēšanai, tomēr uzņēmējiem nereti pietrūkst gan apņēmības, gan kvalitatīvu ideju, runājot par mazo un vidējo uzņēmumu attīstīšanu, Latvijas Radio norādījuši jomas eksperti.

Riska kapitāla eksperte ar pieredzi Eiropas Savienības finansējuma piesaistē Lelde Stukle pamanījusi vairākas problēmas. Piemēram, daudziem uzņēmējiem nav informācijas par šiem fondiem. Vēl viena problēma ir tā, ka sākumā projekts jāfinansē par saviem līdzekļiem vai arī ir jāņem bankā aizdevums, un tikai tad var atgūt daļu naudas, raksta lsm.lv.

Mēdz būt arī grūtības ar kvalitatīva projekta pieteikuma rakstīšanu, norāda eksperte. L. Stukle pamanījusi arī ideju kopēšanu, tā vietā, lai izdomātu ko unikālu. Viens no piemēriem ir idejas par jauniem sociālajiem tīkliem. «Latviešu uzņēmēji diezgan bieži apskatās idejas ārzemēs, ASV ir ļoti populāra. Uzņēmējiem šķiet - uztaisīsim tepat tādu šādu ideju un «aizies»,» norāda eksperte. Viņa skaidro - ja pārceļam ASV veiksmīgas idejas uz Latviju, kur ir tikai divi miljoni iedzīvotāju, ir grūti savākt kritisko masu.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Vācijas darba tiesa ir lēmusi, ka bankas uzraudze atlaista netaisnīgi, lai gan nav pamanījusi sava kolēģa kļūdu - viņš finanšu transakcijas laikā iesnaudies un pārskaitījis iespaidīgu summu, kas sastāv no 11 divniekiem, ziņo BBC.

Darbiniekam bija jāpārskaita 64,20 eiro, bet viņš esot iesnaudies, pirkstam paliekot uz klaviatūras, konkrētāk - cipara 2. Tā rezultātā pārskaitījušies 222,222,222.22 eiro. Līdz ar to viņa uzraudze tika atlaista no darba par nevīžību.

Taču tiesneši Hesenē lēmuši, ka atbilstošākais būtu bijis rājiens.

Incidents noticis pagājušā gada aprīlī. Darbinieka 48 gadus vecā uzraudze, kura bankā strādājusi kopš 1986. gada, tiesai atzinusi, ka nav pamanījusi darbinieka kļūdu, tādēļ transakciju apstiprinājusi. Cits kolēģis kļūdu pamanījis vēlāk un to labojis.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Lai arī ziediņu, odziņu un citu nodokļu reformas velšu ienākšanās gaidāma vien uz nākamā gada sākumu, daļa ražas gūstama jau tagad. Diemžēl šī raža izrādījusies bojāta un knapi lietojama, par ko gan nevajadzētu brīnīties, jo uzņēmēji par to nodokļu reformas ieviesējus brīdināja jau tajā brīdī, kad šī brāķīgā sēkla tika vēl tikai gatavota sējai.

Tomēr atbildīgajiem ministriem bija pašiem sava, liela galva uz pleciem, un rezultāti tagad neizpaliek. Runa ir par Uzņēmuma ienākuma nodokļa grozījumiem, kā rezultātā uzņēmumiem savu peļņu vairs nav izdevīgi atvēlēt sporta, kultūras un citu sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam. Iznākums ir likumsakarīgs – šīm organizācijām vairs neizdodas savilkt galus. To visu papildināja vēl banku krīze un, lai arī daži ministri uzsvēra, ka ABLV bankas aizvēršanai nu nekāda efekta uz Latvijas ekonomiku nebūšot, tad tomēr tāds ir gan – kaut vai nevalstiskajām organizācijām, jo šī banka bija tiešām dāsna ziedotāja.

Taču izlietu ūdeni jau vairs nesasmelsi. Arī politiķi šo brāķi tagad ir pamanījuši un, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē, cenšas piedāvāt kaut kādus risinājumus, kas, iespējams, nemaz tādi nav, tomēr palīdz vismaz demonstrēt aktivitāti. Tā pieci Saeimas deputāti – Hosams Abu Meri, Edgars Putra, Jānis Upenieks, Gaidis Bērziņš un Astrīda Harju ir iesnieguši grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, paredzot, ka iedzīvotājs 1% no sava samaksātā IIN varētu brīvprātīgi atvēlēt kādai nevalstiskajai organizācijai. Varētu domāt, cik skaisti, – cilvēks beidzot varēs izvēlēties, kur nonāk viņa nodokļi! Bet te slēpjas savs āķis. Lai varētu šo 1% kādai organizācijai atvēlēt, cilvēkam būs jāizdara īpaša atzīme VID EDS sistēmā – ja ar šīm tehnoloģijām esat uz «jūs», tad diemžēl nekā – naudiņa paliks budžetā. Turklāt kārtība, kādā iedzīvotājs šo savu izvēli varētu izdarīt, vēl jānosaka MK noteikumiem. Tādu nav, līdz ar to šis priekšlikums ir tikai teorija.

Nesen Lietuvā atvērts jauns dinozauru tematikai veltīts izklaides parks «DinoDragon», kurš atrodas vien aptuveni 100 kilometrus no Rīgas un 115 kilometrus no Latvijā esošā izklaides parka «Avārijas brigāde» («ABpark»). «ABpark» īpašnieks Mārtiņš Brezauckis biznesa portālam db.lv atzīst, ka pagaidām ir samērā grūti novērtēt konkurenta ietekmi, jo tikko sākta tikai otrā darbības sezona.

Tomēr, ņemot vērā to, ka abu izklaides parku darbības modeļi esot atšķirīgi, viņš cer, ka būtisku ietekmi nejutīs.

Lietuvas «DinoDragon» sevi piesaka kā lielāko šāda veida parku Baltijas valstīs, jo tajā apvienotas trīs dažādas izklaides: Dinozauru-pūķu un milzīgo vaboļu parks, ZOO parks un Tarzāna taka. Visa parka teritorija ir 16 hektāri. Dinozauru-pūķu un milzīgo vaboļu parkā - līdzīgi kā Latvijas «ABpark» - tiek piedāvātas dažāda izmēra rūcošas dinozauru kopijas. Latvijas «ABpark» gan vēl piedāvā arī «Avārijas brigādes» pilsētiņu, karuseļus, leļļu izstādi un citas aktīvās atpūtas atrakcijas.

M. Brezauckis uzsver to, ka «ABpark» piedāvā vienu parka ieejas biļeti un netiek prasītas nekādas papildu piemaksas par atrakcijām , kā tas ir «DinoDragon». «ABpark» lielākoties apmeklējot Latvijas iedzīvotāji, taču šogad izteikti pieaudzis apmeklētāju skaits no Igaunijas.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Iespējams, ka Latvijas vislielākās vecuma pensijas -19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas - saņēmējs varētu būt bijušais AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šāda pensija nopelnīta, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā.

Laikrakstam ar Zaharjinu sakontaktēties nav izdevies, jo neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz.

Taču virknes faktu apkopojums liecina, ka rekordpensijas saņēmējs varētu būt tieši bijušais Liepājas metalurga īpašnieks. Šie fakti ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kas turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar to veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka Zaharjins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu.