Stājoties eirozonā, Latvijai varētu tikt izvirzīti vairāki mājasdarbi, tostarp tiesu sistēmā – saistībā ar garajiem tiesu procesiem.
Latvijai iestājoties eirozonā, būtiska ir valsts atbilstība Māstrihtas kritērijiem, taču finanšu ministrs Andris Vilks prognozē, ka Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija, vērtējot Latvijas ilgtspēju, uzdos arī vairākus mājasdarbus, piemēram, attiecībā uz tiesu sistēmu. Pēc ministra sacītā, tas varētu būt līdzīgi kā starptautisko aizdevēju gadījumā, kad Latvijai tika aizdota nauda, taču vienlaikus arī uzdoti mājasdarbi, kuru izpildei sekoja līdzi aizdevēju pārstāvji. Tieši tiesvedību garums, pēc A. Vilka sacītā, ir problēma nr.1.
«Tiesu procesi norit pārāk lēni. Tās ir neefektīvas, procesiem jānorit daudz ātrāk, tāpēc izmaiņas tiesu sistēmā būs jāveic un tam būs nepieciešama politiskā griba,» viņš uzsvēra. A. Vilks arī atgādina, ka garā tiesvedība ir traucēklis investīciju piesaistei un iemesls Latvijā salīdzinoši zemajam reitingam attiecībā uz tiesvedību termiņiem.
Uzņēmēji DB norāda, ka ilgās tiesvedības traucē uzņēmumu darbību un pat kaitē tai. Īpaši tas attiecoties uz strīdiem par preču zīmēm. Viena no problēmām esot tāda, ka trūkstot tiesnešu, kas būtu specializējušies tieši uz šādu lietu kategorijām. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc lietu izskatīšana ievelkas. Bieži vien tiesā tiek nozīmētas ekspertīzes, arī iesaistītās puses nevēlas spert soli mierizlīguma virzienā. «Tas, ka tiesvedības Latvijā ilgst trīs – piecus gadus, nav nekas neparasts, un īpaši sarežģītās un apjomīgās civillietās tas būtu saprotami. Tomēr atbilstoši apkopotajiem investoru viedokļiem būtiski uzlabojumi nepieciešami daudzās ar tiesu sistēmu saistītās jomās,» secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.