Citas ziņas

Latvijas Institūts par #GribuTeviAtpakaļ runā ar redaktoriem un komentētājiem

Lelde Petrāne,11.08.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas Institūts rīkoja diskusiju redaktoriem un komentētājiem par plašu rezonansi izraisījušo sociālo kustību #GribuTeviAtpakaļ, kuras laikā tika pārrunāta kustības stratēģija, mērķi un turpmākie soļi.

Tajā piedalījās LI direktore Aiva Rozenberga, divi nesen no ārzemēm atgriezušies jaunie profesionāļi - Liene Pērkone un Ņikita Kazakevičš, kā arī mediju pārstāvji no Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Latvijas Neatkarīgās Televīzijas, ziņu aģentūras BNS, laikrakstiem Latvijas Avīze, Diena, Dienas Bizness un Bauskas Dzīve.

Diskusijā Ņ.Kazakevičs uzsvēra, ka jauniem cilvēkiem galvenā motivācija atgriezties Latvijā ne vienmēr ir finanses, bet vērtības un iespējas. Problēma nav algas apjomā, bet gan attieksmē pret jaunajiem profesionāļiem un jaunu priekšlikumu uzklausīšanā. Viņam piekrīt arī L.Pērkone, un saka, ka salīdzinājumā ar Londonu vai Parīzi, strādājot Latvijā, rodas sajūta, ka profesionālajai attīstībai ir «griesti», kuriem cauri izsisties ir neiespējami. Jaunie profesionāļi arī minēja, ka viņus Latvijā motivē atgriezties dzīves kvalitāte, daba un tīrā vide, kā arī start-up potenciāls.

Redaktori un komentētāji, kuru vidū valdīja dažādi viedokļi par sociālo kustību, izteica replikas un ierosinājumus par to, kā virzīt šo iniciatīvu uz priekšu. Piemēram, nepieciešamību aktīvāk iedzīvināt jaunas idejas un atvērtību Latvijas sabiedrībā, kas daudziem atgriešanos no citām Eiropas valstīm padarītu vienkāršāku. Arī to, ka Latvijā vajadzētu nonākt pie vienotas definīcijas par to, kas ir latvietis, lai sabiedrībā nebūtu dalījuma pēc tautības. Mediju pārstāvji runāja par vajadzību pēc konkrētiem praktiskiem rīkiem, kas atvieglotu pārcelšanos uz Latviju, kā arī nepieciešamību dažādas aizbraukušo grupas uzrunāt ar dažādiem vēstījumiem.

A.Rozenberga informēja mediju pārstāvjus par līdz šim izdarīto, kā arī par saņemto reakciju, kura ir bijusi gan kritiska, gan pozitīva, gan nosodoša, gan pateicības pilna. «Kustības mērķis ir emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos un šeit palikušos iesaistīties un kopīgi domāt par to, kādu Latviju gribam redzēt nākotnē,» saka A.Rozenberga.

Nākamie sociālās kustības soļi ir dažādu partnerību veidošana ar Latvijas pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas palīdzētu caur praktiskiem priekšlikumiem veidot ciešāku saikni starp cilvēkiem Latvijā un tiem, kas emigrējuši, kā arī veiktu nepieciešamās izmaiņas Latvijā pieejamo pakalpojumu kvalitātē.

Aicinājums #GribuTeviAtpakaļ nenozīmē, ka tiek sagaidīta tūlītēja cilvēku atgriešanās, bet gan to, ka aicina cilvēkus uzturēt ciešākus kontaktus ar Latviju un apsvērt atgriešanos tad, kad cilvēki ir tam gatavi. Iniciatīva rosina domāt ne tikai par aizbraukušajiem, bet arī par cilvēkiem, kas palikuši Latvijā-strādāt katram savā jomā, lai uzlabotu lietas, ar kurām nav kaut kas kārtībā.

Jūlija beigās LI uzsāka sociālu kustību ar mērķi emocionāli uzrunāt no Latvijas aizbraukušos cilvēkus, vienkāršā veidā viņiem atgādinot: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas. LI uzskata, ka ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka vēlamies redzēt mūsu tautiešus atgriežamies Latvijā-tad, kad viņi tam būs gatavi-bet pagaidām uzturēt ciešākas saites ar Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Sāk sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot emigrējušos tautiešus atgriezties dzimtenē

Lelde Petrāne,21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) 21.jūlijā aizsāk sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus: jūs esat mums svarīgi, un Latvija vienmēr būs jūsu mājas.

LI direktore Aiva Rozenberga komentē: «Mēs, Latvijas cilvēki, esam saistīti vienotā sociālā asinsritē, un šajos nemierīgajos laikos mums vienam par otru, par savējiem, ir jārūpējas. Ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka gribam redzēt mūsu tautiešus atgriežamies Latvijā - tad, kad viņi tam būs gatavi. Pagaidām - kaut vai tikai uz vasaras brīvdienām, Dziesmusvētkiem vai Latvijas simtgades svinībām.»

«Mēs ceram, ka šī LI iniciatīva patiesi taps par sociālu kustību, iekustinot lielākus procesus sabiedrībā un mudinās mūs visus soli pa solim veidot tādu Latviju, kādā mums pašiem patiktu dzīvot un kurā aizbraucēji gribētu atgriezties.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) aizsākto sociālu kustību #GribuTeviAtpakaļ, aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus, uzskata par izdevušos.

Kā sacīja LI direktore Aiva Rozenberga, kustība relatīvi īsā laika posmā kļuvusi ļoti atpazīstama. «Man ir prieks, ka mums ir atgriezusies arī humora izjūta. Katrā ziņā es redzu ļoti lielu atsaucību sociālajai kustībai, kaut tā ir ļoti sāpīga tēma. Mums ir jābūt gataviem, ka no sabiedrības puses būs dažādas atsauksmes,» viņa sacīja.

LI direktore arī norādīja, ka runāts ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī uzņēmumiem, kuriem trūkst darba roku. Tāpat bijusi saruna ar diasporas skolotājiem, kuri ar lielu atsaucību uztvēruši minēto ideju.

«Viņi jūt, ka ar šo kustību cilvēkus, kuri ir aizbraukuši, mēs uztveram kā līdzvērtīgus. Ir svarīgi ar šiem cilvēkiem sarunāties, uzturēt šo emocionālo saikni, kas ir pats svarīgākais šīs kustības mērķis,» sacīja Rozenberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LI akcija #GribuTeviAtpakaļ saņēmusi atbalstu no uzņēmējiem

LETA,14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Institūts (LI) par akciju #GribuTeviAtpakaļ saņēmis atbalstu no uzņēmēju aprindām, jo viņus interesē jaunu veidu meklēšana, kā piesaistīt darbā jauniešus, stāstīja LI direktore Aiva Rozenberga.

Rozenberga sacīja, ka septembra sākumā par šo jautājumu LI notikusi saruna ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. «Mēs visi labi zinām pašlaik pastāvošo paradoksu - ir darba vietas, arī ļoti labi apmaksātas, taču trūkst darbinieku,» izteicās LI vadītāja.

Pēc Rozenbergas vārdiem, ar LI sazinājušies arī atsevišķi ieinteresēti darba devēji no informāciju tehnoloģiju (IT) un pakalpojumu sektora, norādot, ka viņiem viss jau ir - darbavietas, augsts atalgojums, laba attieksme, eiropeiska pieeja, bet grūti atrast darbiniekus.

«Esam lasījuši, ka darbinieku trūkst arī citās nozarēs, piemēram, celtniecībā. Ļoti aktīvs ir tieši nevalstiskais sektors, kas meklē dažādas sadarbības iespējas,» sacīja LI direktore, piebilstot, ka LI notiek tikšanās ar dažāda veida ekspertiem, tostarp komunikācijas un psiholoģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: #KāpēcManAtgriezties?

SIA CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante Liene Kubliņa,18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat gana lielas kaislības mediju vidē ir izraisījusi Latvijas Institūta (LI) iniciētā kustība #GribuTeviAtpakaļ, kas, šķiet, arī bijis tās īstenais mērķis – rosināt sarunu par to, kas būtu darāms, lai aizbraucēji vispār izskatītu iespējas atgriezties Latvijā. Jo neba nu kādu motivēs fakts, ka kāds (es/mēs) to gribam, vai tas, ka šeit pieejama absolūti ekskluzīva iespēja pazāģēt malku pa vecai modei (LI pastkartes).

Labā ziņa – tik tiešām ir cilvēki, kuri atgriežas vai vēlas to darīt. Pēdējā pusgada laikā jaunu darbu Latvijā esam palīdzējuši atrast vairākiem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ārzemēm. Tāpat regulāri saņemam pieteikumus gan no tiem, kuri jau ir Latvijā, gan tiem, kuri par iespējām interesējas, vēl būdami svešumā.

Tā kā ikdienā strādājam gan ar vadītāju atlasi, gan talantu piesaistes projektiem, varam novērtēt, ka interese par atgriešanos ir visos līmeņos. Protams, tie nav ne tūkstoši, ne simti, tomēr apliecina – cilvēki ir raduši iemeslu atgriezties, katrs savu.

Iespējams, ir laiks pastkartes aizstāt ar reālu atbalstu, kur pirmais solis būtu vispusīgas informācijas nodrošināšana. Tāpēc rosinām jaunu kustību, piemēram, #PalidzesuTevAtgriezties, kuras pamatā ir pilnvērtīga abpusēja komunikācija un gluži praktisks atbalsts. Kaut vai atbildes uz jautājumiem, kurus mēs kā personāla atlases konsultanti saņemam visbiežāk: Vai mana kvalifikācija Latvijā ir pieprasīta? Kur to varu izmantot, kādas ir manas iespējas? Kā man meklēt, atrast darbu? Uz kādu atalgojumu varu pretendēt?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: #Gribu tavus nodokļus atpakaļ

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņā aizbraukušie tautieši nav rietumnieku tūristi pensionāri, kurus atvilināt un pie kuru makiem piekļūt, parādot dažus emocionāli ietilpīgus attēlus

Skaitļu par to, cik labākas dzīves meklējumos aizbraukušos atvedis mājās Ekonomikas ministrijas radītais un trīs gadus neskaitāmu institūciju darbinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, joprojām nav. Izrādās, tas ir tik ēterisks lielums, ka nevienai no iesaistītajām institūcijām joprojām nav pa spēkam to aprēķināt. Ciniski būtu salīdzināt valdības rosības līmeni ap svešzemju emigrantu uzņemšanu un aicinot atpakaļ mūsu ekonomisko bēgļu atpakaļ aicināšanu, bet tomēr.

Ar mājās saukšanu nodarbojas arī Ārlietu ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Institūts, cenšoties ar sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ palīdzību stiprināt nevis potenciāli ekonomisko, bet tieši emocionālo saikni ar dzimteni. Tostarp ar video palīdzību, kurā vadmalas svārku malas aplaiza Jāņ- uguns mēles, vai izplatot panaivu bildīti ar rūpju māktu meiteni, kura ar rokas zāģi vālē malku, jo bāleliņš aizjājis svešumā uz nenoteiktu laiku. Tomēr viņam un citiem diasporas pārstāvjiem atgriezties liks tas pats kārums uz makšķerāķa, kas aizveda prom, nevis šeit palikušo tautiešu un iestāžu emociju izpausmes. Tā ir laba iztikšana. Lielākajai daļai galvenais dzinulis varētu būt tieši Rietumu maizi baudījuša cilvēka cienīgs atalgojums. Tomēr daļa aizbraukušo, to kosmopolītiskākā daļa, nemaz tik daudz nelūkojas pēc dienišķās maizes normas izpildes kā pēc dažādā ziņā patīkamas vides dzīvošanai. Tā kā valsts budžeta apetītes remdināšanai uzskatāmi vajag vairāk nodokļu maksātāju, valdībai ir viela pārdomām par to, kā padarīt Latvijas valsti pievilcīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka aizplūšana Centrālās un Austrumeiropas valstīm izmaksā 7 procentpunktus no IKP

Žanete Hāka,18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21 Centrālās un AustrumEiropas valstij darbinieku aizplūšana uz citām Eiropas Savienības valstīm vidēji izmaksā 7 procentpunktus no iekšzemes kopprodukta, liecina Starptautiskā Valūtas fonda aplēses.

Kā raksta Bloomberg, fonds paredz, ka, ja turpināsies tāda tendence kā līdz šim, IKP nākamo 14 gadu laikā zaudēs vēl 9 procentpunktus.

Tādēļ fonds iesaka ES piešķirt finansējumu migrācijas spiediena samazināšanai, lai valstis spētu uzlabot darba tirgus apstākļus un uzturēt saikni ar savu diasporu ārvalstīs.

Bloomberg publikācijā piemin arī Latvijā īstenoto kampaņu #GribuTeviAtpakaļ. Arī Polija īsteno atgriešanās programmu, kura paredz mājokļu piedāvājumu un veselības aprūpi, savukārt Rumānijas valdība sadarbojas ar privātajiem uzņēmējiem, piedāvājot stipendijas un nodarbinātības gadatirgus, kuros vilina atpakaļ talantīgos iedzīvotājus. Kampaņām palīdz nesen Lielbritānijā notikušais referendums, kas licis šaubīties par turpmāko ārvalstu strādājošo statusu šajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LIAA vadītājs: Līdzšinējie Latvijas saukļi nestrādā; iesaka «Magnetic Latvia»

LETA,11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēlu nevar veidot ar pretrunīgiem saukļiem, kas rada nepareizu priekšstatu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols pauda viedokli, ka laba pieeja būtu rast plašāku pielietojumu LIAA jau izmantotajai starptautiskai saprotamai domai «Magnetic Latvia». Ozols norādīja, ka labā prakse būtu nepieļaut tēla veidošanai atvēlēto līdzekļu tērēšanu pretrunīgām darbībām. Amatpersona norādīja, ka Latvija pēdējos gadus ir uz laba ceļa, lai gan ir bijušas kļūdas.

Ozols uzsvēra, ka saukļi nestrādā. Kā piemēru viņš minēja saukli «Zeme, kas dzied», jo tas nerada pārliecību par vēstījuma precizitāti. Viņš norādīja, ka, skaidrojot šo saukli ārvalstu pārstāvjiem, nākas paust, ka Dziesmu svētki ir pasākums reizi piecos gados, kuru ierobežoto vietu skaita dēļ gan īsti apmeklēt nevar. Līdz ar to it kā tiek reklamēts stāsts, kas nav domāts ārvalstu iedzīvotājiem, bet gan mums pašiem, skaidroja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses izdevēji cer uz valdības atbalstu

LETA,09.08.2019

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis

Foto: IEVA LEINIŠA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Preses izdevēju asociācija cer uz valdības atbalstu, lai rastu risinājumu jautājumā par preses piegādes iespējām visos Latvijas reģionos, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu atzina asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Viņš uzsvēra, ka tikšanās laikā prezidents uzklausīja problēmu, kā arī pauda izpratni par preses lomu Latvijas attīstībā. Tikšanās laikā pārrunātas ne tikai VAS «Latvijas pasts» piegādes kompensāciju problēmas, bet arī spriests par preses lomu, sabiedriskajiem medijiem, mediju politiku un turpmāko attīstību.

Jautāts, kā vērtē Satiksmes ministrijas (SM) apsvērto iespēju preses piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, Kļavinskis norādīja, ka priecātos, ja valdība atbalstītu preses izdevējus un problēmai rastu risinājumu.

«Laika ir palicis maz. Konkrētie risinājumi ir valdības kompetencē un mēs priecāsimies, ja to atrisinātu. Patlaban nepieciešamā summa «Latvijas pastam» par preses piegāžu nodrošināšanu reģionos un, lai saglabātu esošās abonēšanas cenas jau esošajiem diviem miljoniem, ir nedaudz virs trim miljoniem eiro,» skaidroja Kļavinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Prezidenta padomnieku biroja vadītājai Kucinai noteikta 3968 eiro mēnešalga

LETA,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru