Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Biedrība Latgolys Studentu centrs ir izdevusi pasaku grāmatu «Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi», kuras atsiešana Rīgā notiks piektdien, plkst. 12:45 Strēlnieku ielā 9, drīz pēc tam, kad kaimiņos, savu grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» prezentēs Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds.

Pasaku grāmatā apkopotas latgaliešu literārās un tautas pasakas, derīgi padomi lētai saimniekošanai un slimnieku ārstēšanai, raksti par vecajām krīzēm un anekdotes par mūsu laiku Latviju un politiķiem, kā arī jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām.

Grāmatu veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs.

Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāti gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālā rakstība un latgalisko izlokšņu īpatnības.

Pirmajās divās burtnīcās apkopotas latgaliešu tautas pasakas, kas savāktas 19. un 20. gadsimtā, trešajā un ceturtajā – latgaliešu autoru literārās pasakas, piektajā – mūsdienu bērnu un jauniešu stāsti ar laimīgām beigām, kas savākti no visas Latvijas, sestajā – 20. gadsimta sākuma latgaliešu preses raksti par krīzi un mūsdienu anekdotes par Latviju un politiķiem, septītajā – fragmenti no latgaliešu rokraksta literatūras redzamākā pārstāvja Andriva Jūrdža krājuma «Vysaidu zuoļu gruomota».

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Aizvadītajā gadā Latvijā turpinājusies aktīva jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Kopumā pērn dibināti 19942 jauni uzņēmumi, kas ir par 30% vairāk nekā 2010. gadā, liecina SIA Firmas.lv apkopotie dati. Daļu uzņēmumu un organizāciju dibinātāji izvēlējušies nosaukt visai asprātīgi - Meduspele, Apokalipses Jātnieki un Pilsonis ar ietekmi.

Firmas.lv norāda, ka ar izdomu izcēlušies arī nevalstisko organizāciju – biedrību un fondu dibinātāji, kas tā pat kā uzņēmumu īpašnieki izvēlējušies smaidu vai pārdomas izraisošus nosaukumus.

Pērn uzņēmumu un organizāciju dibinātāji nereti iedvesmu meklējuši dabā, tādējādi Latvijā tapuši uzņēmumi Astēm būt!, Jautrie putni, Meduspele, Lielais Kurmis, Piena veikali Četri Pupi, Saldie zaķi, Sila lācis, Skrejošā vāvere, Spoku Lapsa, Pašā kalna galiņā u.c. Nevalstisko organizāciju klāstu savukārt papildinājušas biedrības D.A.DZ.IS papardēs, Jautrās pleznas, Straujie bērīši, Zivju gani u.c.

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

Gads ir praktiski beidzies, un ir laiks savilkt bilanci. Raugoties lokāli, viena no lielākajām nejēdzībām, ko valdošā koalīcija izstrādāja šā gada pēdējā brīdī, bija nesaprotamā raustīšanās ar mikrouzņēmuma nodokli un obligātajām sociālajām iemaksām, tādējādi sējot pilnīgi nepamatotu nemieru gana lielā daļā Latvijas iedzīvotāju. Arī pastāsti par to, ka šogad beidzot tiks pilnvērtīgi iedarbinātas ES fondu programmas, izrādījās tukšas pasakas – vilcināšanās turpinājās. Toties šis gads iezīmējās ar jaunām, nebijušām normām, kas, iespējams, ievada vēl lielāku nodokļu revolūciju nākamajos gados Latvijā. Žagari ir nopelnīti arī par Junkera plāna neizmantošanu savā labā – tas joprojām mums ir kā mednis kokā, kurš kļūst arvien treknāks, diemžēl – ne Latvijai. Nav vērts izskaistināt situāciju un par šo visu pirmssvētku laikā nerunāt, jo īpaši tāpēc, ka arī ārējie apstākļi gādā par gana lieliem izaicinājumiem un pieaugošu nedrošības sajūtu.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Apģērbu zīmola PAIYA nosaukums patapināts no latviešu vārda «paija» - kā glāsts, tajā pašā laikā sava loma ir arī pasakas «Maija un Paija» mātes meitas simbolam - ar raksturiņu un pašlepnumu.

«Biznesa ideja par jauna apģērba zīmola izveidi radās, interesējoties par Latvijā ražotiem sieviešu apģērbiem, kā rezultātā pagājušā gada pavasarī veicu aptauju sociālajos tīklos par mērķgrupas sieviešu iepirkšanās paradumiem un domām par Latvijas modes māksliniekiem un apģērbu veikaliem. Izkristalizējās divas galējības - vai nu sievietes domā, ka Latvijas apģērbs ir dārgs un nepieejams, vai arī - ka tas ir nemoderns, nestilīgs un pieejams. Mans plāns bija piesaistīt kādu no Latvijas modes dizaineriem un radīt patērētājiem pietiekami pievilcīgus tērpus.

Uzrunāju Latvijas dizainerus, tostarp Ingu Tauriņu, ar kuru arī sākām sadarboties, stāsta Dace Minikoviča, SIA PAIYA līdzīpašniece. Dace uzskata, ka apģērbu piedāvājums Latvijas veikalos ir gana plašs, taču lielākoties tie ir ārzemju apģērbu zīmolu piedāvājumi, turpretī veikali, kas plašākā klāstā piedāvā Latvijas dizaineru apģērbus, ir vien uz rokas pirkstiem saskaitāmi.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Kurzemes, Vidzemes, Rīgas un Igaunijas pierobežas skolās un augstskolās norisināsies robotu būves semināri, kuru ietvaros jaunieši apgūs zināšanas par robotu konstruēšanu un programmēšanu, informē RTU Robotikas klubs.

Pirmais seminārs norisināsies 31. oktobrī un 1. novembrī Valmieras Valsts ģimnāzijā. Semināru dalībnieki tiks nodrošināti ar darba materiāliem un instrumentiem, bet dalība tajos ir bez maksas.

Paredzēts, ka robotu būves semināri kopumā notiks desmit Latvijas un desmit Igaunijas skolās un augstskolās. Semināros iegūtās zināšanas jaunieši varēs stiprināt, izveidojot sumo robotus, kas piedalīsies robotu cīņās. Spēcīgākie roboti piedalīsies Baltijas Robotikas sacensībās Rīgā un Tartu 2012. gada pavasarī.

Semināru dalībniekiem būs iespēja arī vērot robotu uzvedumu, kas tapis pēc kādas brāļu Grimmu pasakas motīviem. Uzveduma aktieru lomās iejutīsies Lego Mindstorm roboti.

Ja šā gada laikā valdība neko neuzsāks, tad būs jauns aktīvu, darbspējīgu cilvēku masveida aizbraukšanas vilni, kritizējot valdību par visdažādākajiem pieņemtajiem un nepieņemtajiem lēmumiem, norāda ekonomiste un analītiķe Jevgeņija Zaiceva.

«Galu galā ES var mums uztiept jaunus migrantus. Piemēram, no Ziemeļāfrikas. Mums var pat iedot naudu viņu uzturēšanai, taču mēs dabūsim iedzīvotājus, kuri neprot, negrib strādāt un dzīvos no tā, ko tiem atmetīs. Rezultātā – noziedzības, narkomānijas u. tml. pieaugums. Turklāt jāsaprot, ka dzīvojam tuksnesī. Vācijā iedzīvotāju blīvums ir 270 cilvēki uz kvadrātkilometru, Latvijā – 32,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze skaidro ekonomiste.

«Mums ir teritorija, kuru var izmantot ES vajadzībām. Tādā nolūkā mūs tur arī uzņēma. Taču Eiropas preču patērētāju funkcija mums diez kā nepadodas zemās pirktspējas dēļ. Tātad mūs vajag izmantot kaut kā citādi. Eiropa grib tikt vaļā no musulmaņu imigrantiem. Viena no iespējām – pārvietot tos uz patukšām teritorijām. Piemēram – Latviju, īpaši – Latgali,» tā Zaiceva.

Amatpersonu acīm redzamā apātija un mazspēja konkrētos ekonomikas projektos kompromitē daudz fundamentālākas politiskās pozīcijas

Ar to es šoreiz domāju valsts drošības stratēģiju. Ne velti saka, ka drošība ir pirmajā vietā, un, spriežot pēc sarunām ar dažiem Āzijas investoriem Latvijā, tieši mūsu atrašanās Rietumu politiskajās un militārajās struktūrās ir stūrakmens, uz kuru ārvalstnieki šeit balsta sava biznesa paļāvību ilgtermiņā. Bet mēs esam nonākuši paradoksālā situācijā, kad šīs drošības nostiprināšanas dēļ tiek izvērstas ekonomiskās sankcijas jeb darījumu ierobežojumi attiecībās ar Krieviju. Šeit un tagad tas ir pret biznesa interesēm, un jaunais sankciju raunds, kam jānāk atklātībā šodien, situāciju padarīs vēl smagāku.

Sēdēja saskumis komersants jūras krastā un noķēra zelta zivtiņu. Tālāk viss pēc ierastā scenārija, tikai vēlēšanās komersantam bija krietni vairāk par trim. Arī labi zināms, kas beigās notika, kad mājās vecene – pārāk alkatīga un vēlēšanos bija pārāk daudz. Tādēļ šobrīd komersants tik ieminējās par dažām, kas vismaz to nodokļu vidi kaut nu nedaudz piekārtotu.

Tādēļ, komersants vēlējās, lai:

- VID beidzot piekristu loģiskām lietām, kam piekritīs jebkura tiesa, piemēram, ka kases aparātu čeki, ja apmaksa veikta ar uzņēmuma kredītkarti, būtu uzskatāmi par pilnvērtīgiem attaisnojuma dokumentiem (arī priekš PVN), kas kopā ar bankas konta izrakstu aizstāj čekā trūkstošos pircēja rekvizītus (lai tie nav jādrukā čekā),

- likumi, kas, piemēram, atļauj rēķinus bez paraksta sūtīt pa e-pastu (ja rēķina saņēmējs to apstiprina (kaut vai ar rēķina apmaksu) vai puses par šādu nosūtīšanas pa e-pastu kārtību vienojušās līgumā), būtu pietiekoši skaidri jebkuram, nevis tikai nodokļu speciālistiem pēc garām diskusijām,

Kas citviet aizņēmēja pasakas scenārijs, tas Vācijā (atkal) realitāte – pasaules naudīgākie ir ar mieru pat nedaudz piemaksāt, lai tikai savu naudiņu kaut uz dažiem mēnešiem pasargātu zināmā drošībā.

Šodienas izsolē Vācija pārdevusi savas sešu mēnešu parādzīmes 3,29 miljardus eiro vērtībā ar negatīvu ienesīgumu: -0,034%. Tas nozīmē, ka naudas aizdevēji pēc noteiktā laika saņems atpakaļ mazāk nekā aizdevuši. Protams, izmisušajiem «naudas maisiem» šim zaudējumam būs jāpierēķina klāt arī par šo laiku inflācijas «apēstais».

Šis fakts liecina, ka iespēja savus ieguldījumus zaudēt daļu investoru biedē tik ļoti, ka tie ir drīzāk gatavi uzņemties nelielus zaudējumus vācu parādzīmēs nekā cerēt uz kādu peļņu ieguldījumos, piemēram, eiro, akcijās vai citu valstu daudzus procentus sološajās parādzīmēs.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»

Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.

Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…

Katru valsti veido noteikts iedzīvotāju kopums, kurā ietilpst darbspējīgie iedzīvotāji, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām un arī bērni. Tā tas ir Vācijā, ASV, Krievijā, Turcijā un visā pārējā plašajā pasaulē. Un tikai Latvijā acīmredzot bērni ir kaut kas ārkārtējs un neparedzēts.

Vismaz par to liecina fakts, ka Ministru kabinets savā vakardienas sēdē nolēma 11,2 miljonus latu novirzīt ģimenes pabalstiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Bija saprotams, ka nauda no minētās budžeta pozīcijas tika ņemta pēc pagājušās ziemas, kas izrādījās negaidīti barga un vairākām pašvaldībām nodarīja materiālus zaudējumus. Tāpat nebūtu neloģiski, ja šī pati budžeta pozīcija tiks izmantota, lai sarīkotu gan referendumu par Saeimas atlaišanu, gan, visticamāk, arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas šā gada rudenī. Nu, jāatzīst – nebija paredzams, ka toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spers tik radikālu soli kā Saeimas atlaišanas rosināšana, un tādējādi attiecīgās izmaksas iekļaut 2011. gada valsts pamatbudžetā tiešām nebija iespējams. Bet ģimenes pabalsti… Varētu vēl saprast, ja Latvija šogad būtu pieredzējusi vēl nebijušu demogrāfisko sprādzienu, un tā rezultātā pēkšņi no budžeta būtu nepieciešams tiešām liels līdzekļu daudzums pabalstu izmaksai. Tas Latvijas ikdienā tiešām būtu trakoti neparedzēti. Tomēr realitāte diemžēl ir gluži pretēja – visi iespējamie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, nevis palielinās. Tādējādi ir grūti atrast loģisku pamatojumu tam, kāpēc naudu šiem pabalstiem vajadzētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Grāmatnīcā Vilki books var iegādāties grāmatas dažāda vecuma bērniem, tās tiek speciāli atlasītas un uz Latviju atceļo no dažādām Krievijas izdevniecībām

Pirms diviem gadiem grāmatnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā, izveidoja Arina Lindanena (Arina Lindanen), kura iepriekš bijusi saistīta ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Krievijā, savulaik viņa ir strādājusi par redaktori kaimiņvalsts izdevniecībā, kā arī Maskavas grāmatnīcu tīklā Bookberry.

Grāmatu veikalā Vilki books tiek organizēti grāmatu atvēršanas svētki, kuros piedalās autori no Krievijas, kā arī paši mazākie grāmatu draugi tiek pulcināti uz dažādiem tematiskiem pasākumiem, kuru laikā viņiem priekšā tiek lasīti fragmenti no dažādiem stāstiem un pasakām.

Pirms četriem gadiem Arina apprecējās ar latvieti un pārcēlās dzīvot uz Rīgu. «Kad piedzima dēls, bērnu grāmatas vedu no Maskavas čemodānā, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels piedāvājums, nav specializētu bērnu grāmatu veikalu, kuros tās būtu iedalītas pēc vecuma. Kad man apnika grāmatas vadāt, nolēmu pati izveidot savu grāmatnīcu,» stāsta Arina. Vārds vilki grāmatnīcas nosaukumā nav tikai tāpēc, ka bērniem patīk pasakas, kurās viens no galvenajiem tēliem ir pelēcis, bet tam ir tulkojums arī krievu valodā (dakšiņas). «Tā kā mans mazais izzina pasauli bilingvāli, grāmatnīcas nosaukumā vēlējos iekļaut vārdu, kuram ir nozīme gan latviešu, gan krievu valodā,» teic Arina. Vilka personāžu veikala logotipā radījis mākslinieks Anatolijs Vjalihs. «Bērniem tas patīk, un kas nav mazsvarīgi, tīk arī vecākiem, jo tieši viņi ir tie, kuri nāk uz veikalu pēc grāmatām. Šeit tās ir izkārtotas, vadoties pēc bērnu vecuma, grāmatas var viegli atrast, nav lieki jātērē laiks, piemēram, steidzīgajiem tētiem,» klāsta Vilki books īpašniece.

Mūžībā aizgājusi bērnu pasaku grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste, kura aizvadītajā nedēļā nosvinēja savu 100 gadu jubileju, informēja izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Nozīmīga vieta latviešu bērnu literatūrā ir autores radītajiem pasaku tēliem - Zīļukam, piparkūku vīriņam Kraukšķītim Ziemas pasakā - un zinātkārajām meitenēm - Tincei Stārastes darbā Tince grib mācīties un Ieviņai Zentas Ērgles darbā Ieviņa Āfrikā.

Kopumā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītas grāmatas - pasakas, tēlojumus, dzejoļus, kā arī tautasdziesmas. Viņas darbi tiek publicēti kopš 1942.gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīderlandē māksliniece bija atgriezusies uz dzīvi Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēmusi literāro balvu Pastariņa prēmija, savukārt 1999.gadā viņas devums bērnu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Pēc šā gada augustā notikušā korupcijas gadījuma AS Citadele banka veikusi izmaiņas savās procedūrās un kontroles sistēmās, lai minimizētu šādu gadījumu iespējamību, stāstīja bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš stāstīja, ka pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja nu jau bijušo bankas darbinieku Kristapu Putānu par kukuļa prasīšanu un daļas pieņemšanu, bankā tika veiktas papildu iekšējās pārbaudes un piesaistīta arī ārējā audita kompānija, kas palīdz izstrādāt sistēmu, kas vēl vairāk minimizētu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Tikuši iesaistīti arī ārvalstu eksperti, un patlaban process ir beigu stadijā.

«Teikt, ka to var novērst pilnībā, būtu pārsteidzīgi, jo vienmēr var atrasties ostapi benderi, kuri klientiem stāstīs pasakas, un viņiem noticēs. Šajā konkrētajā gadījumā tika pārdots tukšs gaiss. Darām un darīsim visu iespējamo, lai šādi gadījumi neatkārtotos,» solīja Jākobsons.