Globālie tēriņi reklāmai palielinās straujāk nekā iepriekš paredzēts. Saskaņā ar WARC jaunāko ziņojumu International Ad Forecast tēriņi reklāmai līdz šogad, salīdzinot ar 2009. gadu palielināsies par 4,8%, ko galvenokārt veicinās izaugsme jaunajos tirgos – Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā.

Iepriekš tika prognozēts, ka tēriņi reklāmai šogad palielināsies par 4,5%.

Palielināta prognoze arī attiecībā uz 2011. gadu, proti, nākamgad gada griezumā tēriņi augšot par 4,5%, kas ir par 0,2 procenta punktiem vairāk nekā iepriekš paredzēts.

Sagaidāms, ka visstraujāk šogad augs reklāmu tēriņi Brazīlijā (+19,8%), Krievijā (+16,5%), Indijā (+16%) un Ķīnā (+13%). Attīstītajā valstīs izaugsme šajā sektorā būs ievērojami zemāka, piemēram, Japānā gaidāms reklāmu tēriņu pieaugums 1,3% apmērā.

International Ad Forecast ziņojumā teikts, ka visstraujāko izaugsmi reklāmas ziņā piedzīvos internets, kur reklāmas tēriņi šogad, visticamāk, augs par 15,1%. Drukātie mediji šajā ziņā joprojām nīkuļo. Laikrakstu reklāmas apjomiem prognozē 3,1% pieaugumu, savukārt žurnāliem gaidāma reklāmas apjomu palielināšanās par 2,9%

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Trešdaļu naudas Latvijas iedzīvotājiem nākas tērēt uzturam, bet par 42% mazāk cilvēki atļaujas tērēt apģērba un apavu iegādei, par trešdaļu sarukuši arī izdevumi, ko atļaujas atstāt restorānos un atvēlēt mājokļa labiekārtošanai.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Mājsaimniecību budžetu apsekojumā secināts, ka 2009. gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms nokrities nedaudz zem 2007.gada līmeņa.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009. gadā bija Ls 195 uz vienu cilvēku, kas ir par Ls 37 mazāk nekā 2008. gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.

Galvenie tēriņi 2009. gadā bijuši uzturam – vidēji 26.7% no visiem izdevumiem. Vienlaikus izdevumi pārtikai ir samazinājušies no Ls 59 līdz Ls 52 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.

Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas apģērbu un apavu iegādei, šīs kategorijas precēm tēriņi sarukuši par 42%. Tēriņi restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām sarukuši par trešdaļu. Tāpat cilvēki par trešdaļu mazāk kā iepriekš atļāvušies tērēt naudu mājokļa iekārtošanai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam – par 25%.

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus.

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās.

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) brīdinājusi, ka varētu samazināt piešķirtos reitingus «vairākām augsti novērtētām» G20 valstīm, ja to valdības nespēs veikt reformas, kurām jāsamazina augošie veselības aprūpes tēriņi.

Nākamajās četrās desmitgadēs, ASV, Japāna un Eiropas valstis, visticamāk, piedzīvos finanšu situācijas pasliktināšanos, kuru izraisīs pieaugošie tēriņi sociālajām programmām, kas būs nepieciešamas novecojušai sabiedrībai, norādīja reitingu aģentūra.

«Pakāpenisks veselības aizsardzības sistēmas finansējuma pieaugums palielinās spiedienu uz valsts kasi,» norādīja S&P analītiķis Marko Mrsniks (Marko Mrsnik). «Ja valdības nemainīs savas sociālās aizsardzības sistēmas, visdrīzāk, tās kļūs neilgtspējīgas,» norāda analītiķis.

Ja valstis neveiks nekādas reformas, tad reitingu samazinājumi, kas saistīti ar veselības aprūpes jautājumiem, sekos jau pēc trijiem gadiem, bet līdz 2020. gadam būs ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kuru parādzīmēm piešķirts augsta riska (junk) statuss.

Pasaulē kopumā tēriņi veselības aprūpei kopš 1980.gada ir ievērojami auguši, raksta portāls 24/7 Wall St.

Tā, piemēram, 1990.gadu beigās un 2000.gadu sākumā veselības aprūpes tēriņi pasaulē auga straujāk nekā ekonomika, taču 2009.gadā krīzes ietekmes dēļ tā atslāba. Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācija izveidojusi jaunāko veselības apskatu, kurā iekļauti arī dati par veselības aprūpes tēriņiem uz vienu iedzīvotāju.

Veselības aprūpes tēriņi aptver tādus izdevumus kā medicīnas algas un medicīnisko procedūru apmaksu, kā arī farmaceitisko produktu apmaksu un citas izmaksas. Lielu daļu veido tieši farmaceitisko produktu apmaksa, liecina pētījums.

Kā liecina pētījums, 2013.gadā OECD valstis kopumā farmācijas līdzekļiem iztērēja 800 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 20% no kopējā veselības aprūpes finansējuma.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Slovākijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2.2%, taču, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, valsts ekonomika sarukusi par 5.3%, ziņo Bloomberg.

Slovākijas IKP pieaugumu šogad nodrošināja ekonomiskās situācijas uzlabošanās Rietumeiropā, no kuras pieprasījuma lielā mērā atkarīga Austrumeiropas republikas ekonomika.

Slovākijas mājsaimniecību tēriņi šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājušies par 0.7%, algu apmērs valstī šajā laika periodā palielinājies par 0.5%, savukārt valdības tēriņi pieauguši par 5.9%.

Db.lv jau vēstīja, ka Slovākija šī gada janvārī pievienojās eirozonai.

Parādās izteiktākas atšķirības starp lielajiem un mazajiem advokātu birojiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rodoties konkrētākām atšķirībām starp lielākiem un mazākiem birojiem, advokātu pakalpojumu jomā Latvijas tirgus kļūst arvien attīstītāks un līdzvērtīgāks bagātākajām Eiropas valstīm. Tā, šī gada sākumā pabeidzot apvienošanos, Cobalt (iepriekš – Raidla Lejiņš & Norcous) un Borenius komandas izveidoja Latvijā lielāko advokātu biroju pēc zvērināto advokātu un to palīgu skaita, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu padomē pieejamie dati. Vērtējot topa datus, jāņem vērā, ka tradicionāli lielāko biroju komandās papildus advokātiem darbojas arī juristi, kas nav advokatūras biedri. Līdz ar to, piemēram, Cobalt kopējais speciālistu skaits ir gandrīz 50, neskaitot administratīvo personālu.

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums vieš cerību par iziešanu no recesijas, tomēr eksperti brīdina, ka uz straujām pozitīvām pārmaiņām cerēt vēl nevar.

Mazumtirdzniecības dati par martu liecina, ka iedzīvotāju optimisms sācis atgriezties un ka tēriņu līmenis jau ir pāri zemākajam punktam, skaidro Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka mazumtirdzniecības pieaugumu ietekmējuši vairāki subjektīvi faktori. Viens no tiem ir negatīvo ziņu samazināšanās valsts iekšienē, kā arī labo ziņu plūsma no ārējiem tirgiem. «Pozitīvāka gaisotne nostiprina drošības pārliecību par esošo ienākumu un darba saglabāšanas iespējām. Tāpat pavasara atnākšana pēc ieilgušās ziemas, reizē ar cenu kritumu un tirgotāju izpārdošanām un citām akcijām, silda pircēju aktivitāti,» atzīst eksperts.

Darbinieku slimības lapu apmaksai pērn visvairāk naudas tērējuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi; rosina vērtēt Igaunijas pieredzi, kur slimības lapas no pirmās dienas apmaksā valsts

Darba devēju interešu pārstāvis – Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) – uzskata, ka pašreiz valsts ir nepamatoti uzdevusi darba devējiem pirmo 10 darbinieka slimības dienu apmaksu, arī gadījumos, kad nodarbinātais nav arodslimnieks vai nav guvis traumu darba vietā. LDDK atbalsta Igaunijas modeli, kurā no pirmās darbinieka slimības dienas to apmaksu veic valsts, nevis darba devējs, uzsver LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

Kopumā darba devējiem šādas izmaksas ir lielas un augošas. Pērn vislielākie darba devēju tēriņi – 9,67 milj. eiro apmērā – par darbnespējas lapu apmaksu bija apstrādes rūpniecībā, kur ir otrs lielākais nodarbināto skaits – 116,3 tūkst. Savukārt vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur ir par 12,6 tūkst. nodarbināto vairāk jeb 128,9 tūkst. cilvēku, darba devēju tēriņi par darbnespējas lapu apmaksu bija par 2,75 milj. eiro mazāki jeb 6,92 milj. eiro, liecina aplēses pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem.

Vēsture rādījusi – kur ir cilvēki, tur mēdz būt arī konflikti jeb pa kādam kariņam vai vismaz ģeopolitiskam saspīlējam, šķiet, ir bijis vienmēr.

Arī šī pandēmija liecina, ka daudzās sabiedrībās augusi neapmierinātība, kam var būt visai plaša ietekme uz dažādu reģionu stabilitāti. Tas attiecīgi arī nozīmē, ka valstīm jāturpina lielas summas atvēlēt militāriem tēriņiem. Pēdējos gados periodiski asa bijusi Rietumvalstu un Krievijas pretstāve. Turklāt šoreiz situācijas eskalēšanos varam novērot arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pasaules mērogā vērā jāņem arī arvien augošās Ķīnas ambīcijas. Ķīnas vara koncentrē kontroli pār visdažādākajiem procesiem šajā valstī. Pastāv pieņēmums, ka tieši Ķīnai var būt pa spēkam arvien nopietnāk apšaubīt Rietumu demokrātisko kārtību.

Lielākie tērētāji

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

Valdībai vēl būs jālemj par atalgojumu publiskajā sektorā, jo tas vairs nedrīkst augt tādā tempā kā līdz šim, otrdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere sacīja, ka ir sadzirdēti gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktie brīdinājumi, ka straujais publiskā sektora algu pieaugums izraisa algu kāpumu arī privātajā sektorā, samazinot ekonomikas konkurētspēju.

Siliņa sacīja, ka valdībai būs jāatrod problēmas risinājums, sabalansējot publiskā sektora atalgojuma kāpumu ar privāto sektoru, kā arī ar kopējo budžeta situāciju. "Mēs esam aizskrējuši ar vēlmi palielināt algas un pielīdzināt tās Eiropas līmenim," izteicās Siliņa.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa sacīja, ka kopumā valsts pārvaldē tēriņi būs jāpārskata. Sākotnēji tie varētu būt uz kancelejas preču izdevumu un dažādu pakalpojumu izmaksu rēķina, taču ministrijām dots uzdevums pārskatīt savus izdevumus par "nopietnu procentu".

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»