Par Latvijas gada monētu 2011 atzīta Miglā asaro logs, kuras grafisko dizainu radījis mākslinieks Ilmārs Blumbergs un plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča, liecina Latvijas Bankas apkopotie aptaujas rezultāti.
Par šo monētu saņemtas 2106 balsis no 8552. Monēta kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy. Kā gandarījumu un cieņas apliecinājumu par darbu Latvijas naudas izveidē abi mākslinieki šodien svinīgajā pasākumā saņēma aptaujas tradicionālo balvu – zeltā kalto Teodora Zaļkalna Latvijas monētu.
«Mums mēdz teikt, ka kalt monētas un zīmēt skaistu naudu protam vislabāk, bet šai brīdī ir svarīgi apzināties, ka Latvijā mākam arī pārvarēt krīzi. Krīzes smagākais punkts ir aiz muguras, un tas dod pamatu, lai ietu tālāk, lai būtu jaunas radošas idejas un projekti, lai varam domāt arī par jaunām un skaistām monētām,» uzsver Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics.
Pagājušogad apritēja latviešu dzejnieka – modernista un urbānista – Aleksandra Čaka (1901–1950) simtdesmitā jubileja. Izcilu profesionālu dzejnieku latviešiem ir daudz, bet A. Čaks ir viens no tautas patiesi mīlētajiem, kurš spēcīgi ietekmējis arī savu kolēģu daiļradi. A. Čaka dzīves laikā daži dzejoļi ieguva anonīmu autoru melodijas, un pati populārākā ir dziesma Atzīšanās, kas sākas ar dzejas rindu «Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts ...». Tāpat kā vairākums dziesmu pasaulē, tā vēsta par mīlestību. Dziesmas tēli – logs, lūpas, lapas, ielu bruģis – devuši ierosmi arī mākslinieka Ilmāra Blumberga kvadrāta formā veidotajam monētas vizuālajam risinājumam.
Aptaujas kultūras ekspertu žūrijas – Latvijas Televīzijas raidījuma 100 g kultūras – īpašo balvu saņēma Akmens monētas mākslinieks L. Šēnbergs.
Par Kolekcionāru gada monētu 2011 kļuva sērijas Hanzas pilsētas noslēdzošā monēta Rīga – tās autori Gunārs Krollis un Jānis Strupulis.
Trešo speciālbalvu – monētas Miglā asaro logs māksliniekiem – aptaujas līdzorganizētāju Latvijas publisko bibliotēku vārdā sniedza valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas pārstāve Sandra Vīgante.
.jpg)
