IKP pieaugums vien par 0.2 % šogad 2. ceturksnī liecina, ka Latvija atrodas uz recesijas sliekšņa un var iestāties krīze, ja nerīkosies Latvijas Banka un valdība.
Ir stagnācija
IKP zemie pieauguma tempi liecina, ka Latvijas ekonomika ir uz recesijas sliekšņa, Db norāda ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. «Klasiskā nozīmē recesija iestājas tad, ja IKP divos blakus esošajos ceturkšņos uzrāda mīnuszīmes izmaiņas. Latvijā, pēc maniem uzskatiem, šobrīd ir stagnācija. Tomēr recesija var iestāties,» saka J. Ofmanis. Pēc viņa paustā, lai tā nebūtu, vajag rīkoties Latvijas Bankai (LB) un valdībai. «LB vajag pazemināt kredītu ietekmējošo likmi, lai aktivizētu kreditēšanu. Jau tagad mazliet pareizi darīts, ka maina inflācijas apkarošanas priekšnoteikumus, bet vajag stimulēt ražošanu, konjunktūras uzlabošanos,» uzskata profesors. Otrkārt, valdībai vajag pazemināt nodokļus ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī iedzīvotājiem, jo pretējā gadījumā tie nevarēs izturēt inflāciju. «Viņi [valdība] to drošvien nedarīs, jo viņiem ir tikai 0.5 % pārpalikums budžetā,» viņš rezumē, vienlaikus atgādinot, ka, piem., ASV ir negatīvs budžets, bet tā pazemina nodokļus. Viņš minēja, ka krīze izpaudīsies tādējādi, ka būs bankroti. Arī bezdarbs pieaugs.
Nodokļus nepalielinās
Premjera Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis norādīja, ka pašlaik valsts politika vērsta uz uzņēmēju rīcībā esošo apgrozāmo līdzekļu palielināšanu, ātrāk atmaksājot PVN priekšnodokli. «PVN atmaksa ir radikāli pieaugusi, kas liecina gan par eksporta pieaugumu, gan diemžēl par to, ka daļa preču netiek realizētas.» Tāpat šobrīd tiek strādāts pie uzņēmējiem labvēlīgām uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas izmaiņām. «Pašlaik uzņēmējiem labvēlīgu nodokļu politiku var īstenot tikai nepalielinot esošos nodokļus, kā arī atsevišķās pozīcijās tos nedaudz samazinot. Radikālu nodokļu samazināšanu nepieļauj pašreizējā situācija, kad pieaug budžeta izdevumi pensiju un pabalstu izmaksai, bet budžeta deficīts nav pieļaujams, jo tas negatīvi ietekmētu kā Latvijas valsts, tā privātā sektora kredītreitingus,» skaidroja E. Vaikulis. Viņš arī uzsver, ka, strādājot pie 2009. gada valsts budžeta, valdība ņem vērā starptautisko kredītreitingu aģentūru prognozes par ekonomisko attīstību nākotnē. «Tas, cerams, ļaus izvairīties no tādas nepatīkamas situācijas kā šogad, kad valsts budžetu nācās grozīt, lai samazinātu izdevumus,» tā premjera padomnieks. LB pārstāvis Kristaps Otersons atgādināja par jūlija vidū pieņemtiem LB padomes lēmumiem nemainīt Centrālās bankas procentu likmes un rezervju normu. LB no šā gada 24. aprīļa samazināja rezervju normu banku saistībām virs 2 gadiem, kas veicinājis kreditēšanas apjomu stabilizēšanos, samazinoties latu procentu likmēm starpbanku tirgū un kredītņēmējiem. Tā kā šī lēmuma ietekme tautsaimniecībā nav izpaudusies pilnībā un finanšu sistēmā šobrīd vēl joprojām vērojams brīvo līdzekļu pārpalikums, pašlaik nav nepieciešams turpināt mīkstināt monetārās politikas noteiktos ietvarus finanšu tirgum, pagaidām uzskata LB. Patlaban Centrālās bankas noteiktā refinansēšanas likme ir 6 %.
Eksperti nebrīnās
Dati par IKP izaugsmi neizbrīna gandrīz nevienu finansistu, kuri vienlaikus brīdina par recesijas iestāšanos, tostarp par IKP «iekāpšanu mīnusu zonā» šogad 3. ceturksnī. Ekspertiem nebūšot pārsteigums, ja precizētie IKP dati septembrī parādīs nulles vai pat negatīvu pieaugumu. «Nevajadzētu steigties ar secinājumiem, ka Latvija ir iegrimusi smagā ekonomiskajā krīzē. Kopš 2000. gada Latvijas ekonomika vidēji ir pieaugsi 8.8 % gadā. Pašreizējais IKP tempu kritums neatmet mūs 10 gadu atpakaļ,» tā Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Viņa nešaubās, ka šis un nākamais gads būs ļoti smagi, jo visiem jāpielāgojas citai ekonomikas situācijai, kad katrs lats ir grūtāk nopelnāms un tādējādi apdomīgāk iztērējams. Turklāt tagad ekonomisko tempu palēninājums ir novērojams gandrīz visā pasaulē, kas arī pasliktina Latvijas IKP izaugsmes perspektīvas. Visdrīzāk, «nulles» pieaugums ir labākais, uz ko mēs varam cerēt šogad. AB.LV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis secina, ka IKP dati pierāda, ka iepriekšējam valsts attīstības modelim, kad IKP pieaugums galvenokārt balstījās uz tirdzniecības, pakalpojumiem un nekustamo īpašumu cenu pieaugumu, ir ievērojami trūkumi. «Ekonomikai ir jābūt labi «diversificētai», lai problēmas vienā vai vairākos sektoros neradītu tik straujus IKP apjomu kritumus. Piem., Amerikā, kura piedzīvo krietni spēcīgāku krīzi nekustamo īpašumu sektorā, IKP rādītāji nekrīt tik strauji. Valdībai ir jāpievērš lielāka uzmanība ražošanas un lauksaimniecības attīstībai, nevis jāveic manipulācijas ar nekustamā īpašuma pārdošanas un reģistrēšanas nodokļiem,» tā L. Aļšanskis. «Bažas par to, ka inflācija Latvijai būs otrā plāna problēma, diemžēl ir ļoti ātri materializējušās,» secina Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, kurš vienlaikus priecājas, ka Nordea prognoze (-0.5 %) nepiepildījās un ekonomikai izdevies saglabāt kaut niecīgu, tomēr izaugsmi, un prognozē, ka «3. ceturksnī IKP rādītājs, visticamāk, nokļūs zem nulles līmeņa». Viņš lēš, ka Latvijā nākamajos mēnešos būs vērojams bezdarba līmeņa pieaugums, kas radīs papildu problēmas ekonomikai. «Bezdarba līmeņa pieaugums varētu saasināt konkurenci darba tirgū, kam kā pozitīvām sekām būtu jānāk produktivitātes un kvalitātes līmeņa augšanai,» tā viņš. Hansabankas vecākais ekonomists Dainis Stikuts domā, ka zemi IKP rādītāji liecina, ka ekonomika ir dziļi atdzisusi, par ko liecina arī monetārie dati - skaidrā nauda apgrozībā, plašā nauda (pamatā noguldījumi bankās). Viņš domā, ka nākamajos ceturkšņos lēnāka kļūs arī transporta nozares attīstība, kuras kāpums pēdējā gada laikā drīzāk bijis saistīts ar tranzīta plūsmu pārorientāciju, nevis Latvijas pakalpojumu konkurētspējas pieaugumu un jaunu kravu piesaistīšanu. «Tomēr Latvijas rīcībā joprojām ir tādi ekonomikas atbalsta instrumenti kā ES līdzekļi, atrašanās blakus vienam no straujāk augošajiem pasaules tirgiem - Krievijai, kā arī valsts atbalsta pasākumi ražošanai un eksportam, kur pirmās reālās iestrādes, piemēram, nodokļu jomā, parādījušās tikai šobrīd,» tā DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja.
Būs barga ziema
Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka inflācijas samazinājums, varbūt ar izņēmumiem atsevišķos mēnešos, turpināsies gada otrajā pusē un nākamgad, pat par spīti ievērojamam apkures cenu kāpumam. «Cenu līmenis gada beigās būs augstāks nekā šobrīd, bet gada inflācija būs samazinājusies, jo cenas pērn šajā periodā kāpa daudz straujāk,» tā viņš. «Vēl joprojām mēs nevaram runāt par nopietnu tendenču maiņu, jo nāks rudentiņš, būs barga ziema (gāzes tarifu, siltuma cenu pieaugums un šo pieaugumu ietekme uz gala cenām),» tā A. Lāriņš. Ja Eiropas inflācija turpinās pieaugt tikpat ātri (4 %), tas vēl vairāk pabīdīs Latvijas cenas uz augšu, bet, ja viss norisināsies pēc optimistiskā scenārija, 2009. gadā inflācija var sarukt līdz aptuveni 10 %.