Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. šeit). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Viena no mūsdienu kapitālisma (bieži saukts par finanšu kapitālismu) raksturīgām iezīmēm ir spēcīgs aizņēmuma līdzekļu apjoma pieaugums, kas tiek tajā izmantots. Šodien, izmantojot leverage (balstoties uz finanšu sviras), savas problēmas risina gan bizness, gan mājsaimniecības, gan dažādu valstu kases. Ja subjektam pietrūkst finanšu resursu, tad tos viņam labprāt piedāvā aizdot finanšu tirgus. Resursus var aizņemties bankā kredīta veidā vai arī iegūt, izvietojot obligācijas pasaules parādu tirgū.

Te arī meklējama atbilde uz jautājumu - kurš tad aizdod šos milzu līdzekļus? Tie nepavisam nav citplanētieši, bet tā iedzīvotāju daļa, kurai ir uzkrāti brīvi finanšu līdzekļi. Turklāt, tie pat nav miljardu īpašnieki. Lielākā daļa no viņiem bieži ir neto aizņēmēji, nevis kreditori. Tā ir parādu tirgus daudzmiljonu investoru sabiedrība, sākot ar 100 latu depozītu īpašniekiem un beidzot ar finanšu tirgus magnātiem, tādiem, kā Soross un Bafets.

Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padomes sēdē, kas videokonferences režīmā notiks 7.oktobrī, tiks apspriesta Latvijas Institūta (LI) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apvienošanas iespēja.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), gaidāmajā sēdē tiks izskatīts jautājums arī par Latvijas ārējā tēla veidošanā iesaistīto institūciju funkciju sadalījumu un citiem vienotā tēla institucionālajiem aspektiem.

Ministrijā skaidroja, ka, ņemot vērā nepieciešamību veidot efektīvu un vienotu Latvijas tēlu, kā arī panākt efektīvāku un lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu valsts tēla aktivitātēm, ir jāpilnveido valsts institūciju, kas ir iesaistītas Latvijas valsts tēla koordinēšanas jomā, funkciju sadalījums.

Pēc ĀM paustā, tas ir arī nepieciešams, lai panāktu Latvijas valsts tēla visu elementu, kā, piemēram, investīciju piesaiste, tūrisms, eksports, ārpolitika un drošība, sabiedrība, vēsture un kultūra, pilnvērtīgu savstarpējo sasaisti un mazinātu Latvijas valsts tēla kampaņu fragmentētas un savā starpā nesaskaņotas pieejas. Par to jau agrāk ir spriedusi Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padome.

Šoreiz biļetes uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētku maksas pasākumiem izpirktas divas reizes ātrāk nekā 2008.gadā.

Dziesmu un deju svētku preses sekretāre Inga Vasiļjeva stāstīja, ka patlaban uz Dziesmu un deju svētkiem ir iegādātas 46 367 biļetes, telefoniski rezervētas 5996 biļetes, kopā 89% no kopējā biļešu skaita, kas ir pieejamas publiskā tirdzniecībā. Šobrīd tirdzniecībā palikuši 11% biļešu.

6.aprīlī publiskajā tirdzniecībā nonāca vairāk nekā 58 000 biļešu, kas ir 70% no kopējā sēdvietu skaita uz visiem Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem. 32% no visām biļetēm tika iegādāti interneta veikalā, 10% - rezervēti telefoniski, pārējās biļetes ir iegādātas biļešu tirdzniecības vietās.

37% no visām biļetēm, kas tika iegādātas biļešu tirdzniecības vietās, ir nopirktas Rīgā, kur arī veidojās visgarākās rindas. Savukārt reģionos rindas bija mazākas vai to nebija vispār. Vismazāk biļešu ir nopirkts Smiltenē, Saldū, Kuldīgā, Alūksnē, kur iegādāto biļešu skaits nepārsniedz pat 1% no visām publiskajā tirdzniecībā nonākušajām biļetēm, vēstīja Vasiļjeva.

Ventspils osta atkal kļuvusi par lielāko ostu Latvijā, lai arī tās kravu pārkraušanas apjomi ir kritušies.

Latvijas ostas 2009. gada janvārī pārkrāvušas 5.58 miljonus tonnu kravu, kas ir par 0.9% mazāk nekā šajā periodā pērn. Liepājas un Ventspils ostās kravu pārkraušanas apjomi ir būtiski samazinājušies, bet Rīgas ostā bija tie strauji pieauga.

Ventspils osta janvārī pārkrāvusi 2.633 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5.2% mazāk nekā pērn. Tomēr neskatoties uz kritumu Ventspils ir atguvusi lielākās Latvijas ostas statusu pēc pārkrauto kravu apjoma, ko tā zaudēja pērnā gada vidū, kad Ventspilī kravu pārkraušanas apjomi strauji kritās, bet Rīgā pieauga. Arī Ventspilī pieauguši akmeņogļu un naftas produktu pārkraušanas apjomi, tomēr par 94% samazinājušies ķīmisko beramkravu pārkraušanas apjomi, kas skaidrojams ar to, ka caur Ventspili praktiski vairs netiek pārkrautas kālija sāls kravas. Tāpat arī par 30.% līdz 0.12 miljoniem tonnu samazinājušies ģenerālkravu apjomi Ventspilī, kas skaidrojams ar ekonomisko krīzi pasaulē un Latvijā.

Latu starpbanku likmes RIGIBOR šodien atkal pakāpušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 23.4 %, nedēļas likme – 23.6 %, viena mēneša likme – 21.9 %, trīs mēnešu likme – 21.12 %, sešu mēnešu likme – 18.6 %, bet gada likme – 17.6 %.

Latvijas banka šogad jau iztērējusi 907 miljonus eiro, lai balstītu latu un mazinātu bailes, ka Latvijai dziļās recesijas dēļ nāksies devalvēt savu valūtu, raksta Reuters.

Jāpiemin, ka Latvijas Banka ar intervencēm pērk latus un pārdod eiro, kad eiro cena sasniedz 0.7098 Ls un pārdod latus un pērk eiro, kad eiro cena sasniedz 0.6958 Ls.

2008. gadā Eiropā automašīnu pārdošanas apjomi samazinājušies par 7.8 %, salīdzinot ar 2007. gadu. Kopumā pērn Eiropā pārdoti 14.7 miljoni automašīnu, ziņo lenta.ru.

Pērnā gada decembrī Eiropas valstīs tika pārdoti 924.6 tūkstoši automašīnu, un tas ir par 17.8 % mazāk, nekā 2007. gada decembrī.

Lielākais automašīnu pārdošanas darījumu kritums vērojams Islandē, kur pārdošanas apjomi kritušies par 43.3 %, Latvijā – 40.9 % un Spānijā – 28.1 %.

Vismazāk automašīnas pērn decembrī pārdots Islandē – tikai 46 automašīnas.

Volkswagen, kas ir tirgus līderis Eiropā, izdevās samazināt kritumu – novembrī kompānijas pārdošanas apjomi kritās par 16.5 %, bet decembrī – par 6.5 %.

Valsts atbalsta programmā grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem palīdzēs tikai tad, ja alga kopš gada sākuma būs kritusies par 30% un atlikušie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz iztikas minimumu (pašlaik 168.38 Ls).

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) precizētais informatīvais ziņojums par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju.

Kā Db jau vairākkārt rakstīja grūtībās nonākušos kredītņēmējus plānots atbalstīt, izsniedzot valsts galvojumu restrukturizētajiem kredītiem. FM norāda, ka šī piedāvātā modeļa mērķis ir atslogot aizņēmēju kredītu nastu līdz to maksātspējai atbilstošam līmenim, nosakot kredīta maksājumus tiem pieejamā un ilgtspējīgā līmenī.

Tādēļ valstij ir jārada stimuli bankām, lai tās restrukturizētu maksātnespējīgos hipotekāros kredītus, kā dēļ aizņēmēji varētu veikt zemākus maksājumus nekā pašlaik prasa bankas.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2009. gada janvārī bija 639.7milj. latu – par 21.7% jeb 177.2 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Janvāra apgrozījums ir arī par 32.4% jeb 306.0 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

2009. gada janvārī nozīmīgākā daļa (74.5%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 12.9%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (15.7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13.6%), Vācija (9.4%), Zviedrija (7.3%) un Krievija (6.4%).

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Ģeopolitiskais risks saistībā ar situāciju Ukrainā šobrīd ir būtiskākais risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, teikts otrdien Ministru kabinetā uzklausītajā Ekonomikas ministrijas progresa ziņojumā par Latvijas nacionālās reformu programmas Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā īstenošanu.

Starp galvenajiem ārējās vides riskiem minami notikumi Ukrainā, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, ilgstoši zemas inflācijas draudi ES, Ķīnas un citu attīstības valstu izaugsmes samazināšanās, kā arī ASV monetārās politikas izmaiņas.

Papildus ārējās vides riskiem makroekonomiskā scenārija izpildi ietekmēs arī iekšējie faktori – uzņēmumu iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus un īstenot investīciju projektus, lai palielinātu ražošanas jaudas, situācija darba tirgū, kreditēšanas attīstība u.c. faktori, kas tiešā veidā ietekmē valsts kredītreitingu, procentu likmes, konfidences rādītājus un iekšzemes pieprasījumu.

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā gadā Latvijas gāze strādājusi ar 19.4 miljonu latu neto peļņu, kas ir par 40 % jeb 12.9 miljoniem latu mazāk nekā 2007. gadā, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Latvijas gāze pērn patērētājiem pārdevusi 1.63 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2007. gada periodu, dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 2.5 % (42 miljoniem kubikmetru).

Pērn patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 351 miljonu latu, kas ir par 46.6 % vairāk nekā 2007. gadā.

Pārskata gadā samazinājās pamatdarbības neto rentabilitāte - 2007. gadā tā bija 13.5 %, bet 2008. gadā tā bija 5.5 %

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Preču tirdzniecības bilance jūnijā turpināja uzlaboties un deficīts samazinājās līdz 67 miljoniem latu no 83 milj. latu maijā. Līdz ar rūpniecības izlaides palielināšanos, arī eksporta apjomi spēcīgi pieauga (6% mēneša laikā), kamēr importa apjomi saglabājas stabili. Nozaru griezumā mēneša laikā eksports visnozīmīgāk pieauga pārtikas rūpniecībā, kokrūpniecībā, mašīnu un iekārtu rūpniecībā.

Gada laikā eksports krita par 20.6%. Tomēr jau ir novērojams pieaugums pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportā (3.1%) un ķīmijas produktu eksporta apjoms ir apmēram pagājušā gada līmenī. Šīs nozares vismazāk cieta no krīzes. 37.8% gada pieaugums minerālproduktu eksportā visticamāk ir saistīts ar īslaicīgu elektroenerģijas eksportu uz Lietuvu, kad Ignalinas AES tika apstādināta, lai veiktu uzturēšanas darbus. Savukārt ļoti strauji krita metālizstrādājumu eksports (-50% gada laikā), kas būtiski pastiprināja kopējā eksporta samazināšanos, jo tas veido 14.1% no visa eksporta.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Latvijas alus tirgus deviņos mēnešos samazinājies par gandrīz 11% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Līdz gada beigām sagaidāms vēl straujāks tirgus kritums, informē AS Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Latvijas iedzīvotājam tendence pusdienot vai vakariņot mājās vienmēr bijusi tipiska, bet pašreizējos ekonomikas apstākļos tā izpaužas vēl spilgtāk – mucu alus tirdzniecības apjomi izklaides vietās, restorānos un bāros šogad deviņos mēnešos samazinājušies ievērojami – pat par 30%, norāda I.Šure.

«Šogad alus tirgū īpaši spilgti izpaužas sīvā konkurence, ko var pamanīt tirdzniecības vietās milzīgo un dažādo atlaižu veidā. Alus darītāji gatavi pat ziedot ieņēmumus, lai iekarotu papildus tirgus daļu vai nosargātu esošo. Ekonomikas lejupslīde likusi sarosīties arī nelegālā alkohola tirgotājiem, kuri gatavi iekarot alus tirgu ar daudz lētāku kontrabandas alu no Latvijas tuvējām kaimiņvalstīm. Par savām bažām esam informējuši arī tiesībsargājošās instances,» norāda Aldaris valdes priekšsēdētāja.

Ievērojot regulējumu Satversmē situācijai, kad parlaments ar vismaz divu trešdaļu vairākumu kāda likumprojekta virzībai noteicis steidzamību, Valsts prezidentam Egilam Levitam neatliks nekas cits kā izsludināt Saeimas pieņemtos likuma grozījumus par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam.

Kā apstiprināja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere, parlaments pieņemtajam likumam noteicis steidzamību ar vismaz divu trešdaļu vairākumu, tāpēc šajā gadījumā spēkā ir Satversmes 75.panta nosacījumi.

Minētajā Satversmes pantā cita starpā noteikts, ka, ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Valsts prezidents pieņemto likumu saņēmis.

Par steidzamības noteikšanu likumprojektam balsoja 66 deputāti, pret bija 10 un neviens balsojumā neatturējās. Kā norādīja Meistere, divas trešdaļas rēķina no to deputātu skaita, kas piedalījušies balsojumā. Balsojumā kā piedalījušies uzskatāmi tie, kas balsojuši par, pret vai atturējušies.