Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2009. gada februārī bija 646.9 milj. Ls jeb par 35.9% vai 361.5 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada februārī. Tādejādi tirdzniecība atgriezusies 2005. gada līmenī.
2009. gada janvārī – februārī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 1286.6 milj. latu - par 34.2% jeb 667.4 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie publiskotie dati. Tai skaitā eksporta apjoms bija 507.2 milj. latu – par 27.4% jeb 191.6 milj. latu mazāk, bet importa apjoms bija 779.4 milj. latu - par 37.9% jeb 475.8 milj. latu mazāk nekā gadu iepriekš.
2009. gada februārī nozīmīgākā daļa (70.4%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 14.6%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16.4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13.1%), Krievija (8.2%), Vācija (8.0%) un Zviedrija (6.7%).
2009. gada februārī nozīmīgākā daļa (68.8%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 21.0%. Svarīgākie importa partneri bija Krievija (16.8% no importa kopapjoma), Lietuva (14.0%), Vācija (11.3 %), Polija (7.2%) un Igaunija (5.9%).
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik maza negatīvā bilance bija vērojama 2005. gada februārī. To, ka kritums būs ievērojams, signalizēja pērnā gada februāra dati. Pērn šajā mēnesī eksports un imports uzrādīja gada lielāko pieaugumu. Attiecīgi 2008. gada februārī eksports auga par 28.1%, bet imports par 11.1%.
Šā gada janvārī – februārī eksporta apjoms, salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, samazinājies par 27.4% jeb 191.6 milj. latu, bet importa apjoms par 37.9% jeb 475.8 milj. latu. Ārējās tirdzniecības apjomi arī nākamajos mēnešos sekos līdzšinējai tendencei pasaulē, kas raksturīga ar starpvalstu tirdzniecības apjomu samazināšanos. Pašreizējās tendences eksporta veikumā arī norāda uz tā negatīvo ietekmi uz kopprodukta vērtību.
Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste skaidro, ka līdzīgas ārējās tirdzniecības sarukuma tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, kur eksports februārī mazinājies attiecīgi par 27% un 26%, bet imports samazinājies par 42% un 33%. Visās trijās valstīs tas saistīts ar iekšzemes pieprasījuma straujo samazināšanos, gan apsīkstot kredītu plūsmai, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm veicot algu samazināšanas, kā arī arvien pieaugot bezdarba līmenim. Savukārt eksportu ierobežo pieprasījuma kritums visos nozīmīgākajos tirgos globālās recesijas ietekmē.