Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.
"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.
Arī "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis "Dienai" atzinis, ka siltuma cenas var pieaugt tik būtiski, ka maksājumi radītu grūtības daudziem rīdziniekiem, ne tikai trūcīgām un mazturīgām personām. "Ar problēmām saskarsies arī tā sabiedrības grupa, kuru dēvē par apakšējo vidusslāni," sacījis Neimanis, "patiesības stunda būs nākamās apkures sezonas beigas, kad redzēsim, cik lieli ir parādi. Jāsaprot, ka ievērojama tarifu kāpuma gadījumā būs jāpalīdz plašākam iedzīvotāju lokam, ne tikai trūcīgajiem un mazturīgajiem."
Aizvadītā apkures sezona RNP apsaimniekotajās mājās noslēgts ar kopējo parādu par apkuri 3,9 miljonu eiro apmērā. Parādsaistības pieaugušas par 30%, taču rēķini pieauguši par 60%. Līdz ar to RNP pārstāvis vērtēja, ka uzņēmuma klienti ir bijuši disciplinētāki nekā 2020.gadā. "Pašlaik lielākajai daļai māju ir parādi, taču situācija nav bezcerīga."
Savukārt Krauklis turpināja, ka otra pozīcija, kas viņu satrauc, ir degvielas cenu kāpums, jo pašvaldībām ir daudz komunālās tehnikas, sākot no sniega tīrīšanas un ielu uzkopšanas un beidzot ar skolēnu autobusiem. "Jau šogad piedzīvotais salīdzinoši ne tik lielais cenu kāpums pirmajos četros mēnešos mums prasīja 45% no visā gadā plānotā finansējuma, bet tendence degvielas tirgū ir ļoti negatīva, un, runājot ar degvielas tirgotājiem, prognoze ir, ka cenu kāpums nebeigsies. Šeit man nav atbildes, kādā veidā bez papildu atbalsta mēs spēsim apmaksāt šo procesu," sacījis politiķis.
Tāpat pašvaldību uztrauc pārtikas cenu kāpums, kas ietekmē bērnudārznieku un skolēnu ēdināšanu. "Esmu dzirdējis dažādas versijas, tostarp - ka pieaugums varētu būt dubultā. Ceru, ka tā nebūs, bet ir skaidrs, ka mūsu budžetā nav rezervju, lai mēs varētu būtiski palielināt finansējumu bez papildu ienākumiem. Turklāt, ja piepildīsies prognozes par pārtikas cenu pieaugumu par 20-30%, visticamāk, būs jāpārskata normatīvi par sociālo palīdzību, palielinot slieksni, līdz kuram var sniegt atbalstu, lai nenonāktu situācijā, kad daļai cilvēku jāizdara izvēle starp rēķinu samaksu un pārtikas iegādi. Zinot, ka daļa pensionāru ir ļoti disciplinēti rēķinu maksātāji, nedrīkst būt situācija, ka viņi faktiski dzīvo pusbadā," piebildis Krauklis.
