Unikālās laivu stūres izgudrotājs lolo jaunu projektu enerģētikas jomā.
Otrais populārākais rezultāts, ja meklēšanas sistēmā Google ierakstīt angliski vārdu salikumu «stūre buru laivām», būs saite uz mājaslapu dotan.com. Dotan stūre ir Latvijas sportista un inženiera Leonīda Čerņina izgudrojums. Par tās izcilajām tehnisajkām īpašībām runā gan pašu burātāju atzinība (pārdoti jau tūkstošiem stūru visā pasaulē), gan konkurentu centieni Latvijas ražojumu nomelnot, savukārt dokumentāls Dotan stūres unikalitātes apliecinājums ir diploms par gada labāko produktu, kas L. Čerņinam tika piešķirts Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē. Tagad uzņēmējs gatavojas tirgū startēt ar jaunu produktu – vēja ģeneratoriem.
Gan sportists, gan zinātnieks
Ar burāšanu Leonīds aizrāvies vēl bērna gados – pēc tam, kad nejauši nonācis Lielupes ūdenssporta bāzes jahtu klubā, paša vārdiem runājot, kļuvis uz šo lietu «mazliet traks». Sāka piedalīties sacensībās, un jau pēc gada varēja lepoties ar PSRS čempiona titulu, bija ļoti tuvu startam olimpiādē Maskavā 1980. gadā, taču iztraucēja politisks uzstādījums uz spēlēm sūtīt tikai maskaviešus. «Sports – tā ir arī politika. Vinnē nevis tas, kurš ir spēcīgs, bet arī tas, kurš ir veikls attiecību kārtošanā. Sacensības notiek ne tikai jūrā, bet arī krastā,» saka Leonīds. Viņam šī skarbā dzīves patiesība pie sirds īsti nav gājusi, tādēļ nolēmis iestūrēt zinātnes ostā – absolvējis Ļeņingradas kuģu būves institūtu, atgriezies Latvijā un kopā ar domubiedriem sāka būvēt buru katamarānus. «Bijām vienīgais uzņēmums PSRS, kas strādāja eksportam,» atminas uzņēmējs. Kad sākās juku laiki, nodibināja savu kooperatīvu. «Tie bija vislaimīgākie gadi manā mūžā, jo mums bija ļoti spēcīga komanda, taisījām ārkārtīgi interesantas lietas. Piemēram, no viena Maskavas institūta saņēmām pasūtījumu zemūdenes būvēšanai. Ražojām arī satelītantenas, mašīnas bagāžniekus un daudz ko citu,» par pirmajiem gadiem biznesā stāsta Leonīds. Par savu lielāko priekšrocību viņš uzskata to, ka pats ir gan inženieris, gan sportists, tāpēc var ļoti labi izprast, kas vajadzīgs, lai laivu padarītu ātrāku un veiklāku, un galvenais – kā to var tehniski īstenot.
Kooperatīva darbība beidzās pēc tam, kad savu roku uz valūtu, kas nāca no eksporta pasūtījumiem, uzlika Maskava. Taču par rubļiem neko no ārzemēm iepirkt nevarēja, tādēļ parādījās ideja izveidot kopuzņēmumu. Leonīds aizbrauca uz Izraēlu cerībā, ka pēc dažiem gadiem ražošanu varētu atjaunot. «Kad izbraucu, te viss «nobruka», mūsu nopelnītā nauda pārvērsās par tapetēm. Un tur arī negāja spīdoši,» atminas Leonīds.
Ar miljardiera svētību
Taču ceļa vējš nelika sevi ilgi gaidīt: atsaucoties sludinājumam, Leonīds kļuva par 20 izredzētājiem, kas tika pieņemti Izraēlas miljardiera Stefa Verthaimera organizētajā biznesa skolā. Galvenais kritērijs bija, lai cilvēkam būtu iekšējais dzinulis uztaisīt savu biznesu. Par pasniedzējiem tika uzaicināti labākie mācībspēki no prestižākajām augstskolām. Pēc mācību beigšanas S. Verthaimers piešķīra finansējumu trim «studentu» projektiem – viens no tiem bija Leonīda biznesa plāns par jahtu būvēšanu. Atceroties biznesa skolā pavadīto laiku, Leonīds atzīst – par kaut ko tādu varēja tikai sapņot. Viņš atminas šādu gadījumu: pēc tam, kad topošie uzņēmēji skolas solā bija pavadījuši mēnesi, S. Verhaimers nolēma viņus pārbaudīt – izvaicāja studentus par to, kā iet uz priekšu biznesa veidošana. Arī Leonīdam bija jāatskaitās par padarīto, un beigās viņš piebildis, ka tirgus izpētei viņam noderētu tūre pa Eiropas laivu ražotājrūpnīcām. S. Verhaimers izrakstīja čeku par 15 tūkstošiem dolāru, un jau pēc dažām dienām Leonīds kopā ar kādu pasniedzēju no skolas devās ceļojumā. «Tas bija satriecošs brauciens. Veselu mēnesi mēs braukājām pa Eiropu, biju kā koncentrācijas nometnes ieslodzītais, kurš beidzot tika pie ēdiena,» atzīst Leonīds.
«Par naudu neuztraucies, es būšu tava banka,» tā pēc skolas beigšanās Leonīdam teica viņa «audzinātājs» miljardieris. Taču vajadzīgo 250 tūkst. dolāru vietā iedevis tikai 50. Leonīds pieļauj, ka, viņa doma bija investēt pakāpeniski, lai ar laiku Leonīda daļa uzņēmumā samazinātos. Bet jaunais uzņēmējs šo brīdi nevēlējās gaidīt un iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atbalstu no Izraēlas valdības. Viņš uzvarēja, tāpēc turpmāk varēja iztikt bez S. Verhaimera finansējuma.
Tad savs ražojums bija jāparāda pasaulei. Leonīds uzbūvēja jahtu un startēja ar to Izraēlas sacensībās, kuru dalībnieku pārsvarā brauca ar Amerikā ražotām laivām. «No septiņiem braucieniem pirmajos trijos es pārliecinoši uzvarēju. Taču nākamos man vienkārši neļāva vinnēt – dažas pārējās laivas mani aplenca un sāka burtiski gremdēt,» par sporta kaislībām stāsta Leonīds, kurš atgādina: burusportā ļoti daudz ir atkarīgs ne tikai no paša sportista, bet arī no laivas tehniskajām īpašībām. Toties šis gadījums Leonīdam kalpoja par ļoti labu reklāmu.
Meklē investoru ģeneratoram
Jau vairākus gadus viņa galvenais produkts ir unikāla jahtas stūre Dotan. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem Leonīda izgudrotā stūre ir veidota no plastikāta. «Nekas cits nespēja panākt tādu pašu izturības un svara attiecību. Stūre ir ļoti viegla, bet arī ļoti izturīga,» par produkta īpašībām saka Leonīds. Par pirmo nopietno atzinību kļuva kāda liela ražotāja piedāvājums iepirkt Dotan stūres par pusmiljonu dolāru. Taču Leonīds nepiekrita – kompānija vēlējās sev arī ekskluzivitātes tiesības, negarantējot pasūtījumus turpmākajos gados. «Skaidrs, ka viņi vienkārši gribēja atpirkties un apglabāt šo projektu,» secina uzņēmējs.
2002. gadā prestižajā Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē Dotan stūre saņēma diplomu kā gada labākais produkts. 1997. gadā Leonīda bizness atgriezās Latvijā, saistības pret Izraēlas valdību ir palikušas, taču tās tiek segtas ar procentiem no pārdošanas.
Pasūtījumu netrūkst, bet patlaban Leonīda prātu nodarbina jauns projekts: kopā ar domubiedriem viņš iecerējis ražot vēja ģeneratorus. «Tie ģeneratori, kas patlaban stāv Eiropā, sevi atpelna 20–25 gados, mūsējais sevi spēs atpelnīt piecos gados, turklāt pirmajos 10 gados tas neprasīs nekādu apkalpošanu,» atklāj uzņēmējs. Par sīkākām detaļām viņš pagaidām nerunā, solot, ka pirmais paraugs būs gatavs šī gada beigās. Tehniskais projekts pamatā ir gatavs, bet galvenais izaicinājums patlaban ir atrast finansējumu. Visvairāk tas būtu nepieciešams mārketingam – jo, spriežot pēc pieredzes ar Dotan virzīšanu tirgū, tam varētu būt nepieciešama liela nauda. «Mēs būtu laimīgi, ja varētu pretendēt uz valsts atbalstu, jo runa ir ne tikai par jaunu darbavietu rādīšanu, bet arī Latvijas prestižu,» uzsver Leonīds.
Biznesa fakti
SIA DME
(Dotan Maritime Enterprise)
Īpašnieks: Leonīds Čerņins
Produkts: burulaivu stūres
Kas pērk: privātie laivu īpašnieki, kā arī to ražotāji
Ģeogrāfija: eksportē uz vairāk nekā 50 valstīm
Darbinieku skaits: 3–15, atkarībā no pasūtījumiem
Galvenais apakšuzņēmējs: Rebir
Apgrozījums: 2008. gadā 25 tūkstoši; nelieli zaudējumi, 2009. gada dati publiski nav pieejami, un uzņēmums tos neatklāj
Avots: DME, Lursoft