Latvijā mājsaimniecību uzkrājumu līmenis pērn vēl par 2 miljardiem eiro atpalika no uzņemto saistību apjoma. Līdzīgi ir arī Igaunijā, bet Lietuvā uzkrātais «drošības spilvens» ir lielāks, nekā kredītsaistības.
SEB bankas ekspertu apkopotā informācija liecina, ka 2009.gadā un arī 2010. gadā Latvijas starpība starp mājsaimniecību kredītsaistību apjomu un uzkrājumiem samazinājās, tomēr tā joprojām ir lielākā Baltijas valstu vidū. Vēl 2009.gada beigās kredītsaistību apmēr bija par teju 3 miljardiem eiro lielāks, nekā kopējais uzkrājumu apjoms. Igaunijā 2009.gadā saistības pārsniedza uzkrājumus par nedaudz virs 2 miljardiem eiro, tikmēr Lietuvā uzkrājumu apjoms 2009.gadā pārsniedza kredītsaistības par teju 2 miljardiem eiro, bet 2010. gadā – jau par 3 miljardiem eiro. Bankas eksperti uzskata, ka Lietuvā kredītsaistību līmenis ir mazāks nekā uzkrājumi un šāda situācija bijusi visus pēdējos gadus, jo Lietuvā vēlāk, nekā Latvijā un Igaunijā sākās aktīva kreditēšana.
2010. gada laikā Igaunijā noguldījumu apjoms pieauga par 17% jeb 614 miljoniem eiro, Lietuvā noguldījumi pieauga par 6% (464 milj. Eiro) – abās valstīs tieši noguldījumu apjoms veidoja lielāko daļu kopējos finanšu aktīvos. Latvijā noguldījumi pieauga vien par 3% (109 miljoni eiro), tiesa, vienlaikus straujākais pieaugums - par 23,5% - bijis finanšu instrumentu portfelim, bet naudas izteiksmē visbūtiskāk (par 176 milj. Ls) pieauga pensiju 2. līmenis.
SEB banka vienlaikus secina, ka noguldījumu pieaugums galvenokārt bijis uz pieprasījuma, nevis termiņnoguldījumu rēķina. Turklāt termiņnoguldījumi šobrīd zaudējuši popularitāti zemo procentu likmju dēļ.
Latvijā noguldījumu apjoms kopumā pieaug lēnāk, nekā samazinās kredītsaistību apjoms. 2010. gada laikā kopējais mājsaimniecību kredītsaistību apjoms samazinājās par 5,3%. Tādā pašā apjomā tas notika arī Lietuvā, bet Igaunijā mājsaimniecības savas saistības samazināja par 3,3%. Kopumā kopš kreditēšanas cikla augstākā punkta 2008.gada decembrī Latvijā saistību apjoms samazinājās visstraujāk - par 10%, Lietuvā tie bija attiecīgi 9%, bet Igaunijā – 6%.