Jaunākais izdevums

Veidojot īpašus darba ciematus, cer ne vien uzlabot Latvijas romu labklājību, bet arī sekmēt vairāku reģionu ekonomisko attīstību, vēsta laikraksts Diena.

Starptautiskās Romu apvienības augstākais komisārs, Latvijas Čigānu biedrības priekšsēdētājs Normunds Rudevičs kopā ar domubiedriem esot izstrādājis modeli, kura mērķis ir atrisināt Latvijā dzīvojošo romu problēmas, stimulējot arī reģionu ekonomisko izaugsmi. Tas paredz Latvijā izveidot vismaz četrus darba ciematus, katrā no tiem būtu vairākas ražotnes, aptuveni piecdesmit privātmāju romu ģimenēm, kultūras nams, iekoptas atpūtas vietas, administrācijas ēka, bērnudārzs, sporta zāle un veikals.

Rudevičs laikrakstam uzsvēris, ka šajos ciematos strādāt varētu arī citi apkārtnes iedzīvotāji: «Labums būtu ne tikai romiem, bet visiem - sākot no vietējiem zemniekiem, beidzot ar pašvaldību, no kuras tiktu noņemts sociālo pabalstu maksāšanas slogs. Tieši otrādi - ieplūstu lieli nodokļu ieņēmumi.»

Viena ciemata izbūvei nepieciešamais finansējums tiek lēsts ap 40 miljoniem eiro - naudu plānots piesaistīt no Eiropas Komisijas izstrādātās stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanai atvēlētajiem līdzekļiem - kopumā vairāk nekā 25 miljardiem eiro. Rudeviča iecere pēc būtības atbilstot visām stratēģijā ietvertajām prioritātēm - mājokļu, nodarbinātības, ekonomikas attīstības, sociālās integrācijas jautājumu risināšanai. «Palīdzēt ieinteresēta ir arī Izraēlas valdība, kas sola dot savas jaunās tehnoloģijas un rūpniecības iekārtas - pamatu darbvietu radīšanai,» Dienai atklājis Rudevičs.

Darba ciematu idejas autors uzskaitījis dažus piemērus - siltumnīcas zemeņu audzēšana, ogu un sēņu apstrādes cehi, tītaru audzēšanas fermas, dūņu lopbarības ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 1 295 345 latvieši un 582 998 krievi, liecina jaunākā informācija no Iedzīvotāju reģistra, kuru šodien publiskojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Starp Latvijas iedzīvotājiem ir arī 73 442 baltkrievi, 52 274 ukraiņi, 47 947 poļi un 27 778 lietuvieši. No citām mazākumtautībām starp Latvijas iedzīvotājiem ir 8972 ebreji un 8972 čigāni.

No krieviem 181 785 ir nepilsoņi. Tāpat pilsonības nav 713 latviešiem.

Starp Latvijas iedzīvotājiem ir arī 864 ķīnieši, no kuriem tikai četri ir pilsoņi, 46 kubieši, divi laosieši, divi panamieši, septiņi tunisieši, 18 vjetnamieši un 47 sīrieši, kā arī citu tautību pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne,28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Policija veikusi pārbaudi iekšlietu ministra mātei piederošā kafejnīcā

LETA/Monta Glumane,10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Restorānam 280 eiro sods par neuzlīmētu smēķēšanas aizlieguma zīmi

Zane Atlāce - Bistere,20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Par FM parlamentāro sekretāri ieceļ Lolitu Čigāni

Zanda Zablovska,16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks pieņēmis lēmumu par ministrijas parlamentāro sekretāri iecelt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieci Lolitu Čigāni.

Jau tuvākajā laikā viņa uzsāks darbu Finanšu ministrijā (FM), apvienojot to ar Saeimas deputātes pienākumiem, informēja FM.

L. Čigāne absolvējusi Londonas ekonomikas skolu, iegūstot Zinātnes maģistru politiskajā ekonomikā. Pildot parlamentārās sekretāres pienākumus, viņa nodrošinās informācijas un viedokļu apmaiņu starp FM un parlamentu.

Pēc A. Vilka teiktā, L. Čigāne amatā iecelta, lai stiprinātu FM un Saeimas sadarbību sekmīgai budžeta pieņemšanai. «Viņas pieredze Saeimā, aktīvi piedaloties frakcijas un pašvaldību komisijas darbā, man rada pārliecību, ka L. Čigāne godam tiks galā ar parlamentārās sekretāres pienākumiem,» norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar Čigānes jauno amatu maina Saeimas komisiju sastāvu

Zanda Zablovska,24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ievēlēta deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), kura nesen iecelta par Finanšu ministrijas (FM) parlamentāro sekretāri.

L. Čigāne komisijā ieņems deputātes Līvijas Plavinskas (Vienotība) vietu, kura savukārt ievēlēta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā L. Čigānes vietā.

DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks pieņēmis lēmumu par ministrijas parlamentāro sekretāri iecelt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieci L. Čigāni.

L. Čigāne absolvējusi Londonas ekonomikas skolu, iegūstot Zinātnes maģistru politiskajā ekonomikā. Pildot parlamentārās sekretāres pienākumus, viņa nodrošinās informācijas un viedokļu apmaiņu starp FM un parlamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru