Jaunākais izdevums

Latvijas valdība ir pieņēmusi ļoti gudrus lēmumus attiecībā uz investīcijām aizsardzības jomā, kas ļaus ne tikai sevi aizstāvēt, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām, intervijā uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

"Mūsu divpusējo attiecību ziņā ļoti svarīgi ir tas, ka ASV prezidents ir vairākkārt apliecinājis mūsu gatavību aizstāvēt katru sprīdi NATO teritorijas. Un Latvijai varu tikai vēlreiz atkārtot, ka esam apņēmības pilni," norādīja Robinsons, kurš darbu Latvijā sāka janvāra beigās.

Ir skaidrs, ka NATO ar lielu apņēmību turpinās nostiprināt mūsu aizsardzības un atturēšanas spējas, bet par konkrētiem lēmumiem attiecībā uz nākotni varēs uzzināt pēc gaidāmā NATO samita, norādīja vēstnieks.

"Tāpat esam apņēmušies turpināt savu rotācijas tipa militāro klātbūtni jūsu valstī. Šo savu klātbūtni mēs uzturēsim kā pastāvīgu," piebilda vēstnieks. Šomēnes notiks vienas no lielākajām karaspēka mācībām "Baltops", kurās ASV strādās kopā ar Latviju, lai palielinātu spējas.

Robinsons sava neilgā pilnvaru termiņa laikā Latvijā jau kopā ar ģenerāli Gunti Pujātu un Robežsardzes dienestu pabijis gan pie Baltkrievijas robežas, gan bijis Lielvārdē, Liepājā un Valmierā.

Robinsons pauda atzinību par to, ka Latvija investē arī jaunu ieroču iegādē, kas cita starpā ļaus latviešiem un amerikāņiem veiksmīgāk strādāt kopā un arī stiprināt kopējo NATO stāju.

Latvijas iecerēto bruņojumu iepirkumu procesi, piemēram, pretkuģu raķešu vai "Himars" sistēmu iepirkšanai rit savu gaitu, viņš sacīja. "Latvijas valdība ir informējusi par savu nolūku, un mēs strādājam pie šo iepirkumu īstenošanas," viņš norādīja. "Un ne tikai šajās jomās vien - piemēram, nupat palīdzējām Latvijai pabeigt "Black Hawks" helikopteru iegādi Lielvārdē. Tas sniedz patiešām ļoti vajadzīgas spējas Latvijai gan meklēšanas un glābšanas operācijām, gan citām aktivitātēm."

Viņš piekrita, ka investīcijas aizsardzības jomā, nacionālajos aizsardzības spēkos un ieroču sistēmās Latvijas budžetam rada prāvus izaicinājumus. Toties šādi Latvija spēs ne tikai aizstāvēt sevi, bet arī veiksmīgāk sadarboties ar citu NATO valstu vienībām. Robinsons uzskata, ka šie ir bijuši ļoti gudri lēmumi, savukārt ASV apņēmušās nodrošināt, ka partnerība gūst panākumus. Viņš arī norādīja, ka dažos iepirkumos Baltijas valstis strādā kopā, tādējādi nosūtot skaidru vēstījumu ne tikai saviem pilsoņiem, bet arī Maskavai - mēs kopā esam spēcīgi.

Jautāts par apjomīgo ASV ziedojumu Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, ASV vēstnieks sacīja, ka izprot Latvijas izaicinājumu apstākļos, kad Maskava un Minska cenšas bēgļus izmantot kā ieroci, lai Latviju destabilizētu un veiktu provokācijas pret to. "Mēs esam apņēmušies palīdzēt stiprināt Latvijas drošību, un tas attiecas arī uz tās robežas drošību. Tas kopumā ir nopietns izaicinājums, pie kura ir jāstrādā mums visiem, bet Latvija uz robežas jau ir veikusi dažas gudras investīcijas, savukārt mēs esam gatavi turpināt mūsu sadarbību, lai aizstāvētu Latvijas robežas, un to arī darīsim," viņš sacīja.

Runājot par enerģētisko drošību, Robinsons pauda atzinību par Latvijas ātro lēmumu atteikties no Krievijas enerģijas, tādējādi neļaujot Maskavai izmantot enerģētiku kā ieroci. Viņš norādīja, ka Latvijai ir daudz priekšrocību, piemēram, tās spēja uzglabāt dabasgāzi, tās iespējas attiecībā uz hidroenerģiju un biomasu elektrības ražošanai.

"Liepāja ir vieta, kur piedzimst vējš. Šeit ir milzīgs vēja un citu atjaunojamo resursu izmantošanas potenciāls," izteicās ASV vēstnieks.

Robinsons arī uzslavēja Latvijas lielo darbu cīņā pret korupciju, uzsverot, ka karš Ukrainā ir vēl skaidrāk parādījis, ka cīņa pret korupciju ir ekonomiskās un nacionālās drošības jautājums.

"Vēlamies turpināt sadarbību šajā jomā. Ir iedibinājusies ļoti laba sadarbība starp mūsu finanšu ministrijām un Centrālo banku, ko vēlamies turpināt, lai nodrošinātu, ka Latvijas banku sektors ir spēcīgs un nav ievainojams no korumpētu spēku vai Krievijas puses. Maskava meklēs ceļus, kā apiet sankcijas," brīdināja Robinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija paraksta 164 miljonus eiro vērtu līgumu par artilērijas sistēmas Himars iegādi

Db.lv,20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi, un līguma kopējā summa ir aptuveni 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro), paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā būs arī tālās darbības un augstas precizitātes "Atacms" raķetes, kas būtiski pastiprinās NBS uguns jaudu. Šis ir vēl viens būtisks solis Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā un NATO aizsardzības spēju attīstībā, uzsver ministrs.

"Esmu pārliecināts, ka "Himars" sistēmai būs būtiska nozīme agresijas novēršanā un Latvijas aizsardzībā. Tas ir skaidrs signāls jebkuram potenciālajam pretiniekam: ASV un Latvija nopietni uztver mūsu kopīgo apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru," Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā norādījis ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmu "Naval Strike Missile" (NSM) līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru (97,4 miljoni eiro), turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse.

Piektdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un ASV vēstnieks Kristofers Robinsons paziņoja par līguma noslēgšanu par ASV uzņēmuma "Raytheon" un Norvēģijas uzņēmuma "Kongsberg" ražotās sistēmas NSM iegādi.

Sprūds piektdien norādīja, ka NSM nodrošinās Latvijas piekrastes aizsardzību, kuģu ceļu drošību un nepieciešamības gadījumā iekļausies kopējā alianses aizsardzības sistēmā.

Kopējā līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru. Nozīmīgu finansiālu atbalstu pretkuģu raķešu sistēmas iegādē sniedz ASV, sedzot 70% no kopējās līguma summas, kamēr Latvija apmaksās 30%.

NSM ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Sistēmas darbības rādiuss ir aptuveni 200 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru