Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.

Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.

Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.

Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto 1%, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. «Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,» saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Vides ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku pabeigusi pētījumu Klimata pārmaiņu investīciju sistēmas izveides priekšizpēte, kura rezultātā sagatavots ziņojums par Latvijas līdzdalību Kioto protokola noteiktajā Starptautiskā emisiju tirdzniecībā, kas paredz, ka valstis, kurās emisiju apjoms ir zemāks par to saistību līmeni, var pārdot savas neizmantotās emisiju tiesības (noteiktās daudzuma vienības) citai valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo emisiju apjomu. Tādējādi emisiju apjoms kopumā nemainās.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249), sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008. gada. Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo brīvo emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicina cilvēkresursu kapacitātes celšanu un informē sabiedrību par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošās valsts atbalsta likumdošanas ietvaros.

Ņemot vērā to, ka starptautiskā emisiju tirdzniecība ir jauns finanšu instruments un šāds tirgus vēl neeksistē, kā arī globālā mērogā pieredze par šāda tirgus izveidi nav pieejama, Vides ministrija plāno arī turpmāk sadarboties ar Pasaules Banku šādas sistēmas izveidei.

Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) uzņēmēji regulāri tiek informēti par iespēju importēt noteiktas preces no trešajām valstīm ar samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, izmantojot ES tarifu kvotas. 2006.gadā uzņēmēji iesniedza pavisam 699 muitas tarifu kvotu pieteikumus, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Pieprasītās tarifu kvotas 100% apmērā piešķirtas 633 gadījumos, daļēji piešķirtas - 3 gadījumos, atteikums sakarā ar pieteikto kvotu izsmelšanu saņemts 63 gadījumos. Salīdzinot ar 2005.gadu, kad Latvijas uzņēmēji iesniedza 849 kvotu pieteikumus, 2006.gadā iesniegtais tarifu kvotu pieteikumu skaits ir samazinājies par 18%, kas izskaidrojams ar to, ka atsevišķiem Latvijā lielā apjomā importētiem produktiem, piemēram, šķīstošajai kafijai, 2006.gadā tarifu kvotas netika noteiktas.

Vispieprasītākās Latvijā 2006.gadā bija pārtikas produktu importam noteiktās tarifu kvotas. Tā, piemēram, 50% no kopējā preču daudzuma, kuram tika pieprasītas kvotas, veido augļi un rieksti (galvenokārt Ēģiptes izcelsmes apelsīni), 17% - augļu izstrādājumi (galvenokārt Meksikas un Izraēlas izcelsmes apelsīnu sula un Dienvidāfrikas izcelsmes konservētie augļi un to izstrādājumi), 12% - zivis un zivju produkti (galvenokārt Norvēģijas izcelsmes varavīksnes foreles, laši, siļķes, zivju fileja), 11% - Bulgārijas un Rumānijas izcelsmes vīns.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.

Piena kvotu tirgū izveidojusies dramatiska situācija – lielākajai daļai piena ražotāju pēc 1. jūlija piena kvotas varētu tikt atņemtas un ieskaitītas valsts rezervē.

Tajā pašā laikā 3317 piena ražotāji savas piena kvotas ir pārpildījuši un vairākumam nepieciešamas papildu kvotas, ceturtdien raksta Latvijas Avīze.

Lauksaimniecības datu centrā iesniegtās gada deklarācijas rāda, ka 2009./2010. kvotas gadā 3181 ražotājs pienu nav pārdevis vispār (kvotas izpilde 0%), bet 4452 ražotāji ir kvotu izpildījuši par 1 līdz 84%.

Saskaņā ar ES prasībām, ja 2009./2010. kvotas gadā kvota ir izpildīta mazāk nekā 85%, tad to samazina par 50% no neizpildītā apjoma un atbrīvoto kvotu ieskaita rezervē. Ja ražotājs vispār nav nodevis pienu, tad visu kvotu ieskaita valsts rezervē.

«Tas nozīmē, ka lielākajai daļai piena ražotāju (51%) tiks atņemta piena kvota un pārskaitīta valsts rezervē,» informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktore Ilga Līdaka. Viņa uzskata, ka Latvijā 2009. gadā un arī šajā gadā vēl turpina savu ietekmi ekonomiskā un finansiālā krīze un pašreiz piemērot šo normu nebūtu īpaši godīgi, tāpēc ierosina diferencētu pieeju piena kvotas administrēšanā.

Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (Zaļā brīvība, Latvijas zaļā kustība, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Vides aizsardzības klubs un Latvijas zemes draugi) nosoda Latvijas valdības lēmumu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju, prasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu. Vides nevalstiskās organizācijas uzskata, ka Latvijas ekonomikai un labklājības līmeņa celšanai ilgtermiņā labvēlīga būtu inovāciju veicināšana, energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmējdarbībā, lai kopējos CO2 izmešus būtiski nepalielinātu, liecina organizāciju paziņojums.

Paziņojuma teksts: "Šā gada 13.jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu dažām dalībvalstīm palielināt piešķiramās CO2 emisiju kvotas 2008.-2012.gadam. Neskatoties uz to, ka Latvijai iepriekšējā periodā bija kvotu pārpalikums, kvota tika palielināta par 140 tūkstošiem tonnu CO2 emisiju, palielinot piešķīrumu līdz 3.43 miljoniem tonnu gadā. Tomēr šis piešķīrums ir par 57% mazāks par Latvijas sākotnēji prasīto.

Emisiju kvotas ir jauna mūsdienu valūta, ar ko var norēķināties par emisiju samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to arī kvotu daudzums nosaka to, cik efektīvi šī valūta darbojas – jo mazāk kvotu, jo lielāka motivācija uzņēmumiem ir samazināt savas emisijas un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Taču Latvijas rīcība, pieprasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu faktiski ir vērsta uz to, lai padarītu šo instrumentu neefektīvu. Šādu rīcību var salīdzināt ar lata devalvāciju, attiecinot to tikai uz vides jomu. Turklāt jāuzsver, ka Latvijas uzņēmumi līdz šim nav demonstrējuši vēlmi emisijas samazināt, bet gan izmantojuši iespēju nopelnīt ar kvotu pārdošanu. Tā piemēram, VAS Latvenergo 2006. gadā ar lieko emisiju kvotu pārdošanu nopelnīja ap 14 miljoniem latu.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Latvija iecerējusi nopelnīt 100 miljonus eiro, pieciem pircējiem pārdodot 10 miljonus siltumnīcas efektu izraisošo oglekļa dioksīda emisiju kvotu tonnas.

Nākamā valsts, kas visticamāk parakstīs emisiju tonnu pirkšanas līgumu ar Latviju, esot Austrija, taču šī darījuma detaļas vēl netiekot izpaustas. Arī Japāna ir paudusi vēlmi iegādāties emisiju kvotas no Latvijas, taču vēl divu potenciālo pircēju vārdi pagaidām netiekot izpausti.

Saskaņā ar PointCarbon rīcībā esošo informāciju no šiem darījumiem iegūtos līdzekļus Latvija plānojusi novirzīt emisiju samazināšanai un sabiedrības uzmanības pievēršanai vides problēmām.

Latvija arī esot paziņojusi, ka pēc šiem darījumiem tā plāno pārdot vēl 30 miljonus emisiju kvotu, kas varētu ienest vēl papildu 300 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās 5 valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu EUR 120 000 apmērā.

Apvienotās Nācijas paziņojušas, ka paaugstinājies emisiju apjoms, kas izraisa siltumnīcas efektu, tādēļ tiek gaidīta steidzama attīstīto valstu rīcība, lai novērstu šo situāciju.

Apkopotie dati liecina, ka kopējais 41 valsts emisiju apjoms laika posmā no 2000. līdz 2004.gadam paaugstinājies par 2,4%. Lielbritānija, Francija un Vācija ir tuvu tam, lai sasniegtu Kioto protokolā noteiktos emisiju samazināšanas mērķus. Savukārt ASV joprojām atrodas pirmajā vietā kā lielākais piesārņotājs pasaulē - tās emisiju apjoms laika posmā no 1990. - 2004.gadam palielinājies par 15,4%.

Kioto protokols paredz, ka industralizētās valstis samazinās gāzu, kas vainojamas klimata pārmaiņās, emisijas līdz 5% zem 1990.gada līmeņa. Kopumā emisiju apjoms ir samazinājies par 3,3% kopš 1990.gada. Tomēr šī tendence galvenokārt saistāma ar to, ka augošo attīstīto valstu pieaugošo emisiju apjomu kompensējusi rūpniecības lejupslīde Austrumeiropas un bijušās PSRS valstīs. Apvienoto Nāciju klimata pārmaiņu sekretariāta Bonnā vadītājs Ivo de Bors (Yvo de Boer) norādījis uz faktu, ka pat šo valstu radītais emisiju apjoms laikā no 2000. līdz 2004.gadam ir pieaudzis par 4,1%.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru ikgadējā vidējā izaugsme 4 gadu periodā pārsniedz 18%.

Tā nolemts otrdien, 8. jūnijā balsojumā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja panākto vienošanos ar ES Padomi par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā, Db.lv informē Guna Zaķe - Baltā deputāta R. Zīles palīdze.

„Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

Jaunā Direktīva par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredz kvotu tirdzniecību šajā sektorā sākt ar 2012. gadu. "Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās. Tā palīdzēs jaunajām un strauji augošām aviokompānijām konkurēt dažādos tirgos, " šodienas debatēs uzsvēra R. Zīle.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Piena piegādes kvota 2012/2013. kvotas gadā izpildīta par 96.04 % un tas nozīmē, ka soda nauda par kvotas pārpildi Latvijai nebūs jāmaksā.

Tiesa, vēl jāsagaida dati par piena tiešās tirdzniecības kvotas izpildi, kas būs zināmi 15. maijā, taču līdz šim šis kvotas apjoms nav ticis pārsniegts, skaidro Lauksaimniecības datu centra Piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Šī ziņa priecē piena lopkopējus, taču vienlaikus viņi atzīst - jautājums par piena kvotas pārpildi būs aktuāls divos nākamajos gados, kas ir pēdējie pirms plānotās kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gadā. «Šogad kvota noteikti tiks pārpildīta, jo sāks darboties tās fermas, kas pēdējos gados uzceltas un modernizētas. Līdz ar to aktuāla kļūs soda nauda, kas Latvijai jāmaksā kvotas pārpildes gadījumā,» klāsta kooperatīvās sabiedrības Māršava vadītāja Dace Pastare. Viņa uzskata, ka to nedrīkst uzkraut tikai uz to zemnieku pleciem, kuri līdz šim ieguldījuši un attīstījuši ražošanu, tāpēc valstij jāiesaistās un jāpalīdz segt vismaz daļu no tās. Kā DB jau vēstīja, soda naudas apjoms nav mazs – 195.6 Ls par katru pārsniegto kvotas tonnu jeb 19.56 santīmi par piena kg.

ES parlaments plāno darīt grūtāku strauji augošo aviokompāniju, tajā skaitā airBaltic, attīstību, liedzot pieeju bezmaksas emisiju kvotām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem līdz ar aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā (turp un atpakaļ) pilna ceļojuma cena ar lidmašīnu palielinātos robežās no 1.8 līdz 40 eiro, atkarībā no emisiju kvotas cenas un lidojuma attāluma.

Paliks bešā

Drūmas prognozes

Savu interešu aizstāvībai lēmuma skartajiem nozares uzņēmumiem pirms komitejas balsojuma bija ārkārtīgi maz laika, jo par eirodeputātu iecerētajiem direktīvas labojumiem informācija kļuva pieejama tikai pagājušās nedēļas sākumā. Kaut arī airBaltic, kas kvalificējas kā strauji augošs aviācijas uzņēmums, iepriekš neizrādīja ieinteresētību savu interešu aizstāvībā, šoreiz avio kompānija Latvijas speciālistiem, kas strādā Briselē, nepieciešamo informāciju piegādājuši operatīvi. Paši Latvijas interešu aizstāvji Briselē ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka balsojumā, kurš notiks šodien, šis labojums patiešām tiks pieņemts. Šādu, pesimistiskāku, scenāriju ticamāku dara arī fakts, ka grozījuma autori ir eiroparlamenta lielākās politiskās grupas pārstāvji. Ja komiteja izbalsos strauji augošo aviokompāniju klauzulu, tad jautājums tālākai skatīšanai ES parlamentā varētu nonākt aptuveni pēc sešiem mēnešiem. Vides ministrijas speciālistu viedokli Db neizdevās noskaidrot.

Pirmoreiz Latvijas piena piegādes kvota tiks pārpildīta, kas ražotājiem draud ar bargiem ES sodiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā ir dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, dažām ES dalībvalstīm būs jāveic maksājumi 340 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena kvotu pārsniegšanu 2007./2008. tirdzniecības gadā.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 221 miljonu eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Īrija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 1 217 000 t, par kurām jāmaksā 338.7 miljoni eiro.

Gandrīz 47% no kopējās summas ir par piegādes pārsniegumiem Itālijā, savukārt 30% no nodevas summas jāmaksā Vācijai. Itālija ir pārsniegusi savu piegādes kvotu par 5.7 %, Kipra par 3.9% un Austrija par 3.2%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem Kipra, Luksemburga un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 4 673 tonnām, kas nozīmē, ka tiešās tirdzniecības nodeva sasniegs 1.3 miljonus eiro, no kuriem 92% jāsedz Nīderlandei.

Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL) ir vērsies pie Eiropas Komisijas (EK) ar rakstisku jautājumu par tās lēmumu vairāk nekā divas reizes samazināt Latvijas pieprasīto siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju apjomu 2008. - 2012. gadam. Eiropas Komisijai atbilde jāsniedz sešu nedēļu laikā.

Valdis Dombrovskis ir nosūtījis EK rakstisku deputāta jautājumu par to, kā Eiropas Komisija plāno nodrošināt emisiju kvotu vienlīdzīgu un godīgu sadalījumu, neierobežojot ekonomiskās attīstības iespējas jaunajās ES dalībvalstīs, kuras, atšķirībā no vecajām dalībvalstīm, pilda savas Kioto saistības.

"Tā vietā lai koncentrētos uz to, lai visas ES dalībvalstis pildītu savas Kioto saistības, Eiropas Komisija uzliek papildus slogu jaunajām dalībvalstīm un ierobežo to ekonomiskās izaugsmes iespējas. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Latvijai mazāk par pusi no pieprasītās emisiju kvotas 2008. - 2012. gadiem. Rezultātā vairāki lieli investīciju projekti ražošanas sektorā Latvijā var palikt nerealizēti un pārcelti ārpus ES robežām", uzsver Valdis Dombrovskis.

Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis (JL) ir vērsies pie Eiropas Komisijas (EK) ar rakstisku jautājumu par tās lēmumu vairāk nekā divas reizes samazināt Latvijas pieprasīto siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju apjomu 2008. - 2012. gadam.

Eiropas Komisijai atbilde jāsniedz sešu nedēļu laikā. Valdis Dombrovskis ir nosūtījis EK rakstisku deputāta jautājumu par to, kā Eiropas Komisija plāno nodrošināt emisiju kvotu vienlīdzīgu un godīgu sadalījumu, neierobežojot ekonomiskās attīstības iespējas jaunajās ES dalībvalstīs, kuras, atšķirībā no vecajām dalībvalstīm, pilda savas Kioto saistības.

"Tā vietā lai koncentrētos uz to, lai visas ES dalībvalstis pildītu savas Kioto saistības, Eiropas Komisija uzliek papildus slogu jaunajām dalībvalstīm un ierobežo to ekonomiskās izaugsmes iespējas. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Latvijai mazāk par pusi no pieprasītās emisiju kvotas 2008. - 2012. gadiem. Rezultātā vairāki lieli investīciju projekti ražošanas sektorā Latvijā var palikt nerealizēti un pārcelti ārpus ES robežām", uzsver Valdis Dombrovskis.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.