Laikā, starp Eiropas Parlamenta komitejās 7.oktobrī atbalstītajiem labojumiem emisiju tirdzniecības direktīvā un atjaunojamās enerģijas direktīvā un 20. un 21. oktobrī plānoto Vides padomes sanāksmi, 16. oktobrī Rīgā tiek rīkota starptautiska konference par klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu biznesam un veidiem, kā to pārvarēt izmaksu efektīvā veidā, nezaudējot konkurētspēju.
Zinātniski pierādītā klimata pārmaiņu saistība ar pieaugošo emisiju apjomu bija pamatā tam, ka ES Kioto protokolā noteica mērķi laikā no 2008.-2012. gadam samazināt emisijas par 8%, šo slogu sadalot uz visām ES dalībvalstīm. Starptautiski ES ir uzņēmusies vadošo lomu, lai pārvarētu klimata izmaiņas, uzlabojot energoefektivitāti, vietējo enerģijas resursu izmantošanas palielināšanu, energoresursu un piegādātāju diversifikāciju, nacionālās enerģijas infrastruktūras decentralizāciju un integrāciju ES enerģijas tirgū.
Klimata pārmaiņas neatgriezeniski ietekmē un pārveido tautsaimniecību un ekosistēmu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, kopš 1990-tajiem gadiem oglekļa izmešu apjoms ir būtiski samazinājies un Latvija šodien izpilda starptautiskās emisiju samazināšanas saistības. Aktuāls ir jautājums par to, vai saistības spēsim pildīt arī nākotnē, attīstot ražošanu un tautsaimniecību. Lai neierobežotu ražošanas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinātu izmaksas, mums katram ir jādomā par iespēju efektīvi un racionāli izmantot energoresursus, izmantot atjaunojamos energoresursus, un risināt energoapgādes jautājumus ar inovāciju palīdzību, un izšķirošu lomu jāspēlē valsts atbalstam. Papildus tam ir izšķiroši svarīgi strādāt pie emisijas kvotu sadales plāna un Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, ņemot vērā Latvijas nozaru intereses, respektējot to attīstības potenciālu un tautsaimniecības ieguvumus.
Klimata pārmaiņas, ņemot vērā tirgus izmaiņas un regulatoru ierobežojumus biznesam rada reālus riskus un liek uzņēmumiem jau šodien meklēt iespēju ietaupīt, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja zaudēt konkurences cīņā tiem, kuri jau strādā pie korporatīvās stratēģijas, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās sekas. Arvien vairāk uzņēmumu Latvijā to apzinās un šo faktoru ņem vērā, veidojot stratēģiju, kuru realizējot tiek samazinātas izmaksas, uzlabota energoefektivitāte, izmatoti atjaunojamie energoresursi un uzņēmumi brīvprātīgi iesaistās emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) ar mērķi izprast instrumenta priekšrocības, lai nākotnē saglabātu konkurētspēju.
Klimata pārmaiņu normatīvā pakete ir pamats ekonomikas pārkārtošanai, balstot to uz zemiem oglekļa izmešu apjomiem. Izmaiņas potenciāli negatīvi ietekmēs ražojošās nozares un to konkurētspēju, palielinot to netiešās izmaksas, un nākotnē apdraudot Latvijas tautsaimniecības un ražošanas sektora dinamisku attīstību. Klimata pārmaiņu iniciatīva šobrīd ražotājiem rada virkni neskaidrību, liedzot prognozēt objektīvas ražošanas resursu cenu izmaiņas. Tas savukārt spiež ražojošos uzņēmumus nopietni apsvērt iespēju pārcelt savu darbību uz valstīm, kur klimata pārmaiņu regulējums neeksistē, tādejādi dodot iespēju formāli ES īstenotajai klimata politikai sasniegt katrai ES valstij individuāli izvirzīto mērķi, tomēr, ņemot vērā oglekļa emisiju globālo raksturu, netiek panākts situācijas uzlabojums saistībā ar klimata pārmaiņām kopumā pasaulē.
Ražotāji ir ieinteresēti samazināt izmešu apjomu, bet klimata politika būs veiksmīga tikai pie nosacījuma, ja tā būs izmaksu efektīva un sniegs atbalstu inovāciju ieviešanai ražošanā, lai samazinātu emisijas.
Eiropas Darba devēju konfederācija – BUSINESSEUROPE (BE), kuras pilntiesīga locekle ir LDDK, uzskata, ka Eiropas Parlamenta komitejās pieņemtie labojumi emisiju tirdzniecības direktīvā un atjaunojamās enerģijas direktīvā nav pietiekami, lai no izmaksu viedokļa visefektīvākajā veidā sasniegtu ES klimata un enerģētikas izvirzītos mērķus. Tādēļ BE nostāja pirms Vides padomes sanāksmes 20. un 21.oktobrī ir, ka tieši ražojošajām nozarēm, kuras ir starptautiskajai konkurencei visvairāk pakļautas, ir jāsaņem 100% atvieglojumi līdz brīdim, kamēr nav panākta starptautiska vienošanās par ekvivalentu slogu arī ražotājiem ārpus ES. Kamēr šāda vienošanās nav panākta, svarīgi ir turpināt starptautiskās sarunas par klimata pārmaiņām. Starptautiska vienošanās mobilizēs visas lielās ekonomikas, nodrošinot vienādas iespējas ražošanai visā pasaulē. Ja šāda vienošanās netiks panākta, palielināsies industriālās produkcijas imports un oglekļa intensīvās ražošanas pārcelšanās ārpus ES, veidosies tā saucamā «oglekļa noplūde».
Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Biznesa un Industrijas konsultatīvā komiteja (BIAC), pauž nostāju, ka politikas veidotājiem ir jāsagatavo efektīvu un globālu risinājumu, kurš balstītos uz klimata politikas un klimata izmaiņu ekonomiskās ietekmes izvērtējumu. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi BIAC uzskata, ka tieši OECD var sniegt būtisku progresu izpratnes par klimata pārmaiņu ekonomiku veidošanā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā klimata pārmaiņu diskusijā. Tirgus liberalizācija un sadarbība klimata izmaiņu jautājumā ir nozīmīga ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, tādēļ BIAC uzskata, ka OECD Tirdzniecības komitejai ir jāveicina starptautiskā diskusija par efektīvu klimata pārmaiņu politiku.
BIAC kategoriski iebilst un aicina OECD neatbalstīt vienpusēji noteiktus tirdzniecības pasākumus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, ņemot vērā politiķu priekšlikumus piemērot, tādus tirdzniecības pasākumus importam, kā, piemēram, oglekļa nodokli, muitas nodokli, «oglekļa nospieduma» marķējumu un ETS paplašināšanu attiecinot to uz importu.
Tas cik lielā mērā Latvija būs gatava klimata pārmaiņu ekonomikai ir atkarīgs no biznesa, valdības, pašvaldību, valsts pārvaldes iestāžu, NVO un izglītības iestāžu sadarbības. Un katrs cilvēks un viņa spējas uzņemties atbildību par ilgtspējīgas vides saglabāšanu ir mūsu iespēja reaģēt uz klimata pārmaiņām.