Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.

Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.

Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

ES parlaments plāno darīt grūtāku strauji augošo aviokompāniju, tajā skaitā airBaltic, attīstību, liedzot pieeju bezmaksas emisiju kvotām.

Saskaņā ar dažādiem aprēķiniem līdz ar aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā (turp un atpakaļ) pilna ceļojuma cena ar lidmašīnu palielinātos robežās no 1.8 līdz 40 eiro, atkarībā no emisiju kvotas cenas un lidojuma attāluma.

Paliks bešā

Drūmas prognozes

Savu interešu aizstāvībai lēmuma skartajiem nozares uzņēmumiem pirms komitejas balsojuma bija ārkārtīgi maz laika, jo par eirodeputātu iecerētajiem direktīvas labojumiem informācija kļuva pieejama tikai pagājušās nedēļas sākumā. Kaut arī airBaltic, kas kvalificējas kā strauji augošs aviācijas uzņēmums, iepriekš neizrādīja ieinteresētību savu interešu aizstāvībā, šoreiz avio kompānija Latvijas speciālistiem, kas strādā Briselē, nepieciešamo informāciju piegādājuši operatīvi. Paši Latvijas interešu aizstāvji Briselē ir skeptiski noskaņoti un uzskata, ka balsojumā, kurš notiks šodien, šis labojums patiešām tiks pieņemts. Šādu, pesimistiskāku, scenāriju ticamāku dara arī fakts, ka grozījuma autori ir eiroparlamenta lielākās politiskās grupas pārstāvji. Ja komiteja izbalsos strauji augošo aviokompāniju klauzulu, tad jautājums tālākai skatīšanai ES parlamentā varētu nonākt aptuveni pēc sešiem mēnešiem. Vides ministrijas speciālistu viedokli Db neizdevās noskaidrot.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Latvija iecerējusi nopelnīt 100 miljonus eiro, pieciem pircējiem pārdodot 10 miljonus siltumnīcas efektu izraisošo oglekļa dioksīda emisiju kvotu tonnas.

Nākamā valsts, kas visticamāk parakstīs emisiju tonnu pirkšanas līgumu ar Latviju, esot Austrija, taču šī darījuma detaļas vēl netiekot izpaustas. Arī Japāna ir paudusi vēlmi iegādāties emisiju kvotas no Latvijas, taču vēl divu potenciālo pircēju vārdi pagaidām netiekot izpausti.

Saskaņā ar PointCarbon rīcībā esošo informāciju no šiem darījumiem iegūtos līdzekļus Latvija plānojusi novirzīt emisiju samazināšanai un sabiedrības uzmanības pievēršanai vides problēmām.

Latvija arī esot paziņojusi, ka pēc šiem darījumiem tā plāno pārdot vēl 30 miljonus emisiju kvotu, kas varētu ienest vēl papildu 300 miljonus eiro.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Latvijas vides nevalstiskās organizācijas (Zaļā brīvība, Latvijas zaļā kustība, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Vides aizsardzības klubs un Latvijas zemes draugi) nosoda Latvijas valdības lēmumu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju, prasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu. Vides nevalstiskās organizācijas uzskata, ka Latvijas ekonomikai un labklājības līmeņa celšanai ilgtermiņā labvēlīga būtu inovāciju veicināšana, energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmējdarbībā, lai kopējos CO2 izmešus būtiski nepalielinātu, liecina organizāciju paziņojums.

Paziņojuma teksts: "Šā gada 13.jūlijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu dažām dalībvalstīm palielināt piešķiramās CO2 emisiju kvotas 2008.-2012.gadam. Neskatoties uz to, ka Latvijai iepriekšējā periodā bija kvotu pārpalikums, kvota tika palielināta par 140 tūkstošiem tonnu CO2 emisiju, palielinot piešķīrumu līdz 3.43 miljoniem tonnu gadā. Tomēr šis piešķīrums ir par 57% mazāks par Latvijas sākotnēji prasīto.

Emisiju kvotas ir jauna mūsdienu valūta, ar ko var norēķināties par emisiju samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to arī kvotu daudzums nosaka to, cik efektīvi šī valūta darbojas – jo mazāk kvotu, jo lielāka motivācija uzņēmumiem ir samazināt savas emisijas un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Taču Latvijas rīcība, pieprasot lielāku CO2 emisiju kvotu piešķīrumu faktiski ir vērsta uz to, lai padarītu šo instrumentu neefektīvu. Šādu rīcību var salīdzināt ar lata devalvāciju, attiecinot to tikai uz vides jomu. Turklāt jāuzsver, ka Latvijas uzņēmumi līdz šim nav demonstrējuši vēlmi emisijas samazināt, bet gan izmantojuši iespēju nopelnīt ar kvotu pārdošanu. Tā piemēram, VAS Latvenergo 2006. gadā ar lieko emisiju kvotu pārdošanu nopelnīja ap 14 miljoniem latu.

Ap 19 % CO2 emisiju Eiropas Savienībā rada pasažieru un vieglie kravas automobiļi, un ražotāju brīvprātīgā apņemšanās izmešu daudzumu samazināt nav izrādījusies efektīva, uzsvērts šodien pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā. Deputāti tajā aicina līdz 2015. gadam panākt, ka auto emisiju vidējais apjoms ES nepārsniedz 125 g CO2 /km, informēja .

"Lai gan tehnoloģija ļauj panākt ievērojamas pārmaiņas salīdzinoši īsa laikā, ražotāji, samazinot CO2 izmešu apjomus, kavējas," debatēs norādīja ziņojuma autors Chris DAVIES (ALDE, UK). Deputāts piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka obligātas prasības palīdzēs pildīt ES apņemšanos līdz 2020. gadam kopējo CO2 izmešu daudzumu samazināt par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu.

Eiropas Parlaments ierosina noteikt saistošus ikgadējus emisiju mērķus no 2011. gada.

Atbalstot Eiropas Komisijas nostāju, deputāti prasa, lai visu no 2015. gada ES tirgū laisto vieglo automobiļu vidējais emisiju apjoms nepārsniegtu 125 g CO2/km. Vienlaikus deputāti uzsver, ka samazinājums jāpanāk vienīgi ar tehnisku pilnveidojumu palīdzību.

Laikā, starp Eiropas Parlamenta komitejās 7.oktobrī atbalstītajiem labojumiem emisiju tirdzniecības direktīvā un atjaunojamās enerģijas direktīvā un 20. un 21. oktobrī plānoto Vides padomes sanāksmi, 16. oktobrī Rīgā tiek rīkota starptautiska konference par klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu biznesam un veidiem, kā to pārvarēt izmaksu efektīvā veidā, nezaudējot konkurētspēju.

Zinātniski pierādītā klimata pārmaiņu saistība ar pieaugošo emisiju apjomu bija pamatā tam, ka ES Kioto protokolā noteica mērķi laikā no 2008.-2012. gadam samazināt emisijas par 8%, šo slogu sadalot uz visām ES dalībvalstīm. Starptautiski ES ir uzņēmusies vadošo lomu, lai pārvarētu klimata izmaiņas, uzlabojot energoefektivitāti, vietējo enerģijas resursu izmantošanas palielināšanu, energoresursu un piegādātāju diversifikāciju, nacionālās enerģijas infrastruktūras decentralizāciju un integrāciju ES enerģijas tirgū.

Klimata pārmaiņas neatgriezeniski ietekmē un pārveido tautsaimniecību un ekosistēmu. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, kopš 1990-tajiem gadiem oglekļa izmešu apjoms ir būtiski samazinājies un Latvija šodien izpilda starptautiskās emisiju samazināšanas saistības. Aktuāls ir jautājums par to, vai saistības spēsim pildīt arī nākotnē, attīstot ražošanu un tautsaimniecību. Lai neierobežotu ražošanas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinātu izmaksas, mums katram ir jādomā par iespēju efektīvi un racionāli izmantot energoresursus, izmantot atjaunojamos energoresursus, un risināt energoapgādes jautājumus ar inovāciju palīdzību, un izšķirošu lomu jāspēlē valsts atbalstam. Papildus tam ir izšķiroši svarīgi strādāt pie emisijas kvotu sadales plāna un Latvijas dalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, ņemot vērā Latvijas nozaru intereses, respektējot to attīstības potenciālu un tautsaimniecības ieguvumus.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Šobrīd, kad notiek valsts budžeta veidošana un trūkstošo līdzekļu meklēšana nodokļu reformā, laikā, kad ekonomika neuzrāda strauju izaugsmi un valsts saskaras ar nopietniem iekšējās un ārējās drošības izaicinājumiem līdzās pārējām sabiedrības akūtajām vajadzībām, vēlos izcelt tos resursus, kas mūsu valstij ir plaši pieejami, lai palielinātu ieņēmumus budžetā, attīstītu ekonomiku un audzētu valsts labklājību, – kūdras ieguves un pārstrādes nozari.

Vai Latvijai ir daudz visā pasaulē pieprasītu eksporta produktu, pēc kuriem pieprasījums gadu no gada aug un kas nodrošina līdz 300 miljoniem eiro eksporta ieņēmumu gadā? Tādi ir kūdras substrāti dārzkopībai – veselīgas pārtikas, koku un dekoratīvo stādu audzēšanai.

Vai izmantosim potenciālu?

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā – 10% no valsts teritorijas klāj kūdras purvi, un, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kūdras apjoms ik gadu aug – šobrīd Latvijā uzkrājies aptuveni 1,7 miljardi tonnu kūdras, ikgadējais dabīgais pieaugums sasniedz 1,6 miljonus tonnu.

Kāda būs kūdras nākotne?  

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas....

Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati rāda, ka kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir pirmajā vietā pasaulē, 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%. Jau tagad 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ir Latvijā iegūta. Un tas sasniegts, kūdru iegūstot tikai 0,4% no kopējās Latvijas teritorijas jeb apmēram Varakļānu novada platībā! Tas ir milzīgs dabas resurss un milzīgs potenciāls valsts labklājības veidošanai, budžeta ieņēmumu palielināšanai. Mums nav naftas, bet mums ir kūdra, turklāt ne fosils, bet lēni atjaunīgs, tātad zaļš resurss!

Diemžēl pēdējos gados Eiropā arvien agresīvāks kļūst zaļo organizāciju lobijs par dārzkopības kūdras ieguves un izmantošanas pilnīgu pārtraukšanu līdz 2050. gadam, argumentējot to ar ietekmi uz dabu un klimatu. Tas atstāj būtisku ietekmi arī uz ES regulējumiem un politiskajām diskusijām par dārzkopības kūdras nozares ierobežošanu un pat pārtraukšanu ilgtermiņā (piemēram, Taksonomijas regulējums, kas paredz ierobežot finanšu resursu pieejamību kūdras produktiem u. c.). Jāatgādina, ka, “pateicoties” Taisnīgas pārkārtošanās fonda regulējumam, Latvija jau ir atteikusies no enerģētiskās kūdras ieguves un izmantošanas no 2030. gada, šobrīd visi spēki jāvelta dārzkopības kūdras attīstībai, jārada jauni produkti uz kūdras bāzes, kas dotu vēl lielāku pievienoto vērtību.Latvijai ir stingri jāiestājas par valstī pieejamo dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ekonomikas un labklājības celšanai, aizstāvot dārzkopības kūdras nozari kā nacionāli nozīmīgu, eksportējošu nozari, kas dod ieņēmumus budžetā. Vajadzīga valsts sniegtā drošība, lai attīstītu nozari nākotnē.

Kūdra rada būtisku pienesumu ekonomikai

Kūdras nozares devumu ekonomikai, valsts budžetam parādīšu ar viena uzņēmuma piemēru – manis vadītais kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums “Laflora” darbojas jau 30. gadu. Neskatoties uz ekonomikas lēno attīstību valstī un dažādām krīzēm pēdējos gados – pandēmiju un Krievijas izvērsto karu Ukrainā –, uzņēmums stabili attīstās un palielina ražošanas apjomus, eksportē produktus uz vairāk nekā 40 valstīm un pastāvīgi apgūst jaunus eksporta tirgus. Apgrozījums šogad pārsniegs 30 miljonus eiro, bet valstij samaksāto nodokļu apjoms gadu no gada aug, un šogad prognozēts, ka tas pārsniegs 5 miljonus eiro. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 300 vietējo cilvēku Latvijas reģionos ar vidējo bruto algu 2400 eiro, kas ir par 50% augstāka nekā vidēji valstī, turklāt darbinieku skaits reģionos ik gadu aug. Kūdras ieguvi veicam uzņēmumam piederošos purvos 1751 hektāra platībā Jelgavas novadā un no valsts nomātā zemē 308 hektāru platībā Augšdaugavas novadā, vidēji gadā iegūstot ap 110 tūkstošiem tonnu kūdras. Un tas notiek, neprasot un nesaņemot no valsts atbalsta maksājumus vai nodokļu atlaides. Šis ir tikai viena uzņēmuma piemērs no visas kūdras ieguves nozares, kurā strādā vairāk nekā 60 uzņēmumu. Kopējie Latvijas kūdras nozares radītie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā gadā sasniedz 20 miljonus eiro, kopējais nodarbināto skaits pārsniedz 3000 cilvēku valsts reģionos.

Plaši pieejams kūdras resurss

Lai saprastu kopējo situāciju kūdras nozarē Latvijā, vērtīgi pievērst uzmanību dažiem faktiem:

Kūdra ieguve Latvijā ir ilgtspējīga

Būtiskākie pārmetumi kūdras nozarei ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu un radītajām SEG emisijām. Latvijā kūdras ieguve ir ilgtspējīga – tā notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, kūdras dabiskā pieauguma bilance ir pozitīva, turklāt kūdru vienā purvā var iegūt līdz pat 75 gadiem, pēc tam veicot rekultivāciju – plānojot zemes tālāku saimniecisku izmantošanu vai dabiska purva atjaunošanu, abējādi nodrošinot pozitīvu emisiju bilanci. Par SEG emisijām jāsaka – ikviena nozare un produkts, arī kūdras ieguve un pārstrāde, rada emisijas. Tomēr radītās emisijas nav tik apjomīgas, kā kūdrai tiek piedēvēts.

Pirmkārt, LIFE REstore zinātniskais pētījums par SEG emisijām no apsaimniekotām organiskajām augsnēm, t. sk. kūdras ieguves laukiem Latvijā, apstiprināja, ka faktiskās emisijas ir pat divreiz mazākas, nekā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) starptautiski noteiktie emisiju faktori no kūdras ieguves laukiem, galvenokārt Eiropā esošo atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ. Otrkārt, emisijas tiek vienādi aprēķinātas gan enerģētiskajai kūdrai, kuras sadedzināšana rada tūlītējas emisijas, gan dārzkopības kūdrai, kuras emisijas izdalās nevis tūlītēji, bet pakāpeniski ilgā laika periodā. Turklāt emisiju uzskaitē vispār netiek ietverta kūdrā audzēto augu, sevišķi meža stādu, radītā emisiju piesaiste.

Treškārt, visas kūdras produktu radītās emisijas tiek ieskaitītas Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā, kaut arī tie galvenokārt tiek lietoti citviet Eiropā un pasaulē. Nepieciešama emisiju aprēķināšanas metodikas precizēšana, un tad arī kūdras nozare vairs neizskatīsies pēc “bubuļa” valsts emisiju bilancē. Paldies atbildīgajām institūcijām, kas pamazām precizē Latvijas SEG inventarizācijas metodoloģiju, bet smags starptautisks darbs vēl priekšā. Bet nav tā, ka kūdras nozare, “rokas klēpī salikusi”, tikai gaida precizējumus SEG emisiju uzskaitē, tieši pretēji, nozare aktīvi līdzdarbojas, lai palīdzētu sasniegt valsts klimatneitralitātes mērķus.

Atkal varu izmantot “Lafloras” piemēru – sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem esam analizējuši kūdras dzīves ciklu un noteikuši klimata pēdas nospiedumu, kā arī izstrādājam klimatneitralitātes stratēģiju, kas ļauj pakāpeniski pielāgot biznesa modeli, saglabājot kūdras ieguvi un pārstrādi un attīstot jaunus darbības virzienus, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanu izstrādātajos kūdras laukos. Savukārt ar Latvijas Universitātes, Ezeru un purvu izpētes centra, LVMI “Silava” un citiem zinātniekiem pētām efektīvākos rekultivācijas veidus, adaptētus “Lafloras” apsaimniekotajām kūdras ieguves vietām, un šobrīd varam jau lepoties ar bijušo kūdras ieguves lauku rekultivāciju 200 hektāru platībā. Tas ļauj samazināt un kompensēt radītās emisijas, lai virzītos uz uzņēmuma klimatneitralitāti 2050. gadā. Vēl saistībā ar ilgtspēju jāpiemin diskusijas Eiropā par dārzkopības kūdras substrātu aizstāšanu ar alternatīviem audzēšanas substrātiem – kokosšķiedru un minerālvati. Jāsaka, tie nespēj apjoma ziņā nodrošināt Eiropas profesionālās dārzkopības pieprasījumu pārtikas audzēšanā, turklāt vairākos pētījumos pasaulē, tostarp RTU veiktā zinātniskā pētījumā, secināts, ka alternatīvu substrātu ietekme uz vidi ir pat daudzkārt lielāka nekā kūdras substrātiem. Bet būtībā ir pavisam vienkāršs jautājums: vai jūs labāk ēstu tomātu, kas izaudzēts rūpnieciski ražotā minerālvatē vai dabiskā kūdrā?

Kas vajadzīgs no valsts?

Lai kūdras nozare varētu attīstīties, audzējot eksporta un budžetā maksāto nodokļu apjomu, no valsts vajadzīgs:

Esmu pārliecināts, ka var atrast līdzsvaru starp cilvēku labklājību un dabu, ka var sabalansēt valsts ekonomiskās intereses, klimata pārmaiņu mazināšanu un dabas aizsardzību – vajadzīgs dialogs pie viena galda.

Šīs nedēļas sākumā notikušais ANO Ģenerālās asamblejas samits, kas bija veltīts klimata izmaiņām, daudziem nesa sarūgtinājumu un vilšanos.

Lai gan 65 valstis paziņoja, ka tās izvirza stingrākus klimata mērķus, nekā tos paredz Parīzes 2015. gada vienošanās, tostarp līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, tomēr lielākās piesārņotājvalstis, kas rada lielāko daudzumu oglekļa emisiju – ASV, Indija un Ķīna –, šādu apņemšanos nepauda. Endrjū Stīrs, kas ir Pasaules resursu institūta valdes priekšsēdētājs, paziņoja, ka šo valstu ambīciju trūkums ir krasā pretrunā ar augošo pieprasījumu visā pasaulē cīnīties pret klimata izmaiņām. Jāatgādina, ka līdztekus ANO samitam visā pasaulē notika plašas protesta akcijas, kurās to dalībnieki, pārsvarā jaunieši, prasīja valstu nekavējošu rīcību, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem un samazinātu oglekļa emisiju apjomu.

ES Padome sarunās ar Eiropas Parlamentu par aviācijas iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā ir panākusi, ka Padomes direktīvas projektā atkal tiek iekļauts nosacījums par emisiju rezerves izveidi strauji augošajām aviokompānijām, Db.lv informēja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Pirms tam Eiropas Parlaments Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā, balsojot par papildinājumiem, iebalsoja grozījumu, kas neparedz emisiju rezerves izveidi strauji augošajām aviokompānijām.

Tikai pateicoties Latvijas ekspertu un diplomātu sekmīgajai sadarbībai ar Latvijas Eiroparlamentāriešiem, šī norma tika atjaunota direktīvas projektā. Rezerves izveide ir ļoti būtiska Latvijas aviācijas nozarei, kas strauji attīstās.

Šis nosacījums paredz, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiktu atliktas īpašā rezervē. Uz šīs rezerves bezmaksas kvotām varētu pieteikties jaunie un strauji augošie gaisa kuģu operatori. Kā strauji augoši tiek definēti gaisa kuģu operatori, kuru četru gadu vidējā izaugsme pārsniegtu 18%. Tāpat šai emisiju rezervei tiek uzlikts ierobežojums, kas paredz, ka maksimālais daudzums emisiju uz ko aviokompānija var pretendēt 4 gadu laikā ir 1 miljons tonnu CO2. Tas aizsargās nelielās, strauji augošās aviokompānijas.

Philip Morris International jau otro gadu pēc kārtas ierindojas starp desmit nozīmīgākajiem ASV biržā kotētajiem uzņēmumiem, kas ieņem līderpozīcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Starptautiskā biznesa medija Forbes ikgadējā neto nulles līderu sarakstā tiek izcelti tie 100 uzņēmumi, kas visaktīvāk iesaistās CO2 emisiju mazināšanā, novēršot vai kompensējot radīto piesārņojumu.

Reitinga veidošanā Forbes izmanto pētījumu kompāniju Sustainalytics un Morningstar datus, kas mēra uzņēmumu iesaisti siltumnīcgāzu emisiju mazināšanā. Veidojot neto nulles sarakstu, uzņēmumi tiek aplūkoti gan plašākā nozares, gan atrašanās vietas kontekstā, rēķinoties ar to, ka, piemēram, naftas un gāzes ražotājiem ir ļoti atšķirīgi izaicinājumi nekā, piemēram, bankām vai viesnīcu ķēdēm. Cita starpā tiek vērtētās arī uzņēmuma iniciatīvas sadarbības partneru, izplatītāju un klientu CO2 emisiju mazināšanā.

Philip Morris International bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas, un šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā uzņēmums reģionā ir īstenojis vairākus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas, ietekmi uz vidi un elektroenerģijas patēriņu.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pēdējo 18 mēnešu laikā ES emisiju tirdzniecības sistēma kritusi par upuri fiktīviem tirgotājiem, radot 5 miljardus eiro lielus zaudējumus, ziņo Europol.

Dažās valstīs pat līdz 90% no CO2 emisiju tirdzniecības apjoma izrādījušies fiktīvi. Pirmās aizdomīgās pazīmes parādījās 2008. gada beigās, kad tirgū parādījās nepieredzēts daudzums emisiju vienību. Emisiju vienību tirdzniecība savu pīķi sasniedza 2009. gada maijā, kad vairāki simti miljoni emisiju vienību tika notirgotas Francijai un Dānijai. Tolaik par vienu emisiju vienību tirgus cena sasniedza 12.5 eiro. No fiktīvās CO2 tirdzniecības šajā laikā cieta arī Nīderlande, Lielbritānija un Spānija, kas situācijas uzlabošanai bija steigšus spiestas mainīt savu nodokļu likumdošanu attiecībā uz CO2 transakcijām. Pēc izmaiņu stāšanās spēkā, CO2 darījumu skaits strauji saruka par 90%. Europol pašlaik cenšas atšķetināt kriminālās struktūras, kas slēpjas aiz šiem fiktīvajiem darījumiem, jo pastāv bažas, ka drīzumā par fiktīvo darījumu upuriem varētu kļūt arī atsevišķi gāzes un elektroenerģijas uzņēmumi. Kādā tieši veidā notikusi kriminālo struktūru iesaistīšanās šajos starpvalstu darījumos, Europol pagaidām neatklāj.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru ikgadējā vidējā izaugsme 4 gadu periodā pārsniedz 18%.

Tā nolemts otrdien, 8. jūnijā balsojumā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja panākto vienošanos ar ES Padomi par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā, Db.lv informē Guna Zaķe - Baltā deputāta R. Zīles palīdze.

„Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

Jaunā Direktīva par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredz kvotu tirdzniecību šajā sektorā sākt ar 2012. gadu. "Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās. Tā palīdzēs jaunajām un strauji augošām aviokompānijām konkurēt dažādos tirgos, " šodienas debatēs uzsvēra R. Zīle.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

No nākamā gada Eiropas Savienībā (ES) ieviesīs CO2 kvotas daļai šķeldas, kas var novest pie siltuma tarifu pieauguma, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

No nākamā gada ES par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas. Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas var nozīmēt tarifu pieaugumu. Kā atzīmē raidījums, lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības esot maz.

Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc ES tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana CO2 emisijas nerada. Taču no 1.janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība.