«Latvieši nebeidz fascinēt ar savām nenovērtējami augstajām tehnoloģiskajām zināšanām un inteliģenci. [..] Tomēr bez pastāvīgas klātesamības nodrošināšanas ir grūti radīt atpazītu un uzticamu valsts pārstāvniecību Silīcija ielejā,» tā pēc latviešu start-up misijas Kalifornijas tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā – rezumējis investors Deivids Emersons (Davis Emerson), kurš pārstāv Harward Business School Angels.

«Diemžēl pavadītais laiks Silīcija ielejā ir pārāk īss, lai uzņēmēji pilnībā adaptētos šajā specifiskajā biznesa kultūrā un spētu sevi pārliecinoši prezentēt investoriem,» norādīja D. Emersons.

Viņš gan atzina, ka Latvijai ir ļoti labs potenciāls kļūt par vienu no pasaules tehnoloģiskās ekspertīzes centriem.

Kā Db.lv jau ziņoja, no šī gada 28. janvāra līdz 7. februārim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar jaunuzņēmumu atbalsta organizāciju StartupLatvia organizēja Latvijas start-up kompāniju trešo misiju Silīcija ielejā.

Trešajā tirdzniecības misijā Silīcija ielejā devās seši vietējie Latvijas tehnoloģiju nozares jaunuzņēmumi - Branchtrack, Walmoo, Prime AVG, Bright Field Technologies, Amber Games un Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubators.

Apgalvojumi, ka naudas atmazgāšanas skandāla dēļ Zviedrijas bankas varētu atstāt Baltijas valstis, nav nekas cits kā spekulācijas, paziņojis Igaunijas «Swedbank» vadītājs Roberts Kits.

«Tās ir pilnīgas spekulācijas. Vairāk par to nevaru neko pateikt,» sacījis Kīts laikrakstam «Postimees».

««Swedbank» vienmēr ir norādījusi, ka tai ir četri tirgi - Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva - un, cik man zināms, nav plānu to mainīt,» uzsvēris Igaunijas «Swedbank» vadītājs.

Pēdējā laikā vairākos ārzemju plašsaziņas līdzekļos izteikti pieņēmumi, ka naudas atmazgāšanas skandālu dēļ «Swedbank» vai citas Ziemeļvalstu bankas varētu pārtraukt darbību Baltijas valstīs.

Par aiziešanu no Baltijas valstīm paziņojusi vienīgi Dānijas banka «Danske Bank». Tas notika pēc tam, kad Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraugs lika slēgt «Danske Bank» Igaunijas filiāli, jo tajā norisinājās liela mēroga naudas atmazgāšana.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Db.lv piedāvā ieskatam pāris iespējas, kur sagaidīt jauno gadu, ja svētku priekšvakarā esat atskārtuši, ka vēl nezināt, kur pavadīsiet veco un kur sagaidīsiet jauno!

no plkst. 23.00 līdz plkst. 01.00

Jaunā Gada Sagaidīšana Bastejkalnā

7 Minūšu Uguņošanas Priekšnesums Par Četru Gadalaiku Tēmu

Pasākums bez maksas

No plkst. 22.00

Arēnā Rīga

NEW YEAR’S DANCE SUMMIT

Piedalās Darens Emersons, Kriss Viliss, DJ Scratch, u.c.

Ieejas maksa 17 — 65 Ls

Reval Hotel Latvija Skyline bārā

Jaunā Gada Sagaidīšana Itāļu Stilā

Ieejas maksa 121 eiro

No 20.00

Opium Cafe Rīgā, Vaļņu ielā 18

New Year’s Party Grupas Abba Mūzikas Pavadījumā

Ieejas maksa 12 — 65 lati

No 21.00

Kad nepakļaušanās rakstītām un nerakstītām estētiskām normām un likumiem atmaksājas?

Stīvs Džobs katru dienu nēsāja melnu bītleni, zilus džinsus un New Balance kedas. Katru dienu. Arī tad, kad Apple bija kļuvusi par vērtīgāko korporāciju pasaulē. Marks Zakerbergs bija tērpies pelēkā T-kreklā un tumšāki pelēkā sportiska stila jakā ar rāvējslēdzēju pat tajā dienā, kad viņa lolojums, Facebook, «izgāja tautās» (tika sākta publiska kompānijas akciju pārdošana). Ričards Brensons, uzņēmējs un miljardieris, savā blogā pirms pāris gadiem ierakstīja, ka «ideja, ka par profesionālismu norāda auduma gabals, kas karājas tev ap kaklu, ir vienkārši absurda». «Es vienmēr esmu ģērbies tā, kā vislabāk jūtos, un jaunībā tās bija basas kājas un gari mati, vēlāk spilgti krāsaini džemperi un tagad T-krekls un šorti,» R. Brensons raksta savā blogā.

Zimbabves galvaspilsētā Hararē otrdien apturēta dzeramā ūdens padeve, jo ārvalstu valūtas trūkuma dēļ varasiestādēm nav līdzekļu, lai iepirktu ūdensapgādes sistēmai nepieciešamās ķimikālijas, pavēstīja amatpersonas.

«Inflācijas un valūtas svārstību dēļ mēs esam izsmēluši ūdens budžetu,» sacīja Harares pašvaldības pārstāvis sakariem ar presi Maikls Čideme.

Galvaspilsētas trūcīgajos rajonos iedzīvotāji ūdeni iegūst upēs un akās, raisot bažas par holēras un citu slimību, kas izplatās ar ūdeni, uzliesmojumu.

Ūdensapgādes un kanalizācijas problēmu dēļ Zimbabve pērn pieredzēja vienu no smagākajiem holēras uzliesmojumiem aizvadītajā desmitgadē. 2008.gadā ar holēru nomira vairāk nekā 5000 cilvēku.

Čideme pauda cerību, ka varasiestādēm izdosies saņemt ķimikālijas šonedēļ, vienlaikus atzīstot, ka «nav pārliecināts, cik ilgam laikam ar to būs līdzēts».

Zimbabve jau vairākus gadus atrodas uz infrastruktūras sabrukuma sliekšņa, un aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju ir atkarīgi no palīdzības.

Lai piedalītos militārajās mācībās, Latvijā šodien ierodas 150 ASV karavīri, kuri Latvijā uzturēsies vismaz līdz šī gada beigām. Latvijā ierodas ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.

Jaunās apmācības ir daļa no ASV kājnieku apmācību paplašinātā aktivitāšu klāsta Baltijā un Polijā, kas notiks tuvāko mēnešu laikā. Lai piedalītos līdzīgās mācībās, viena rota vakar ieradās Polijā, un papildu rotas ierodas Lietuvā un Igaunijā.

Militāro klātbūtni Latvijā ASV nodrošinās rotācijas kārtībā, kas balstīta NATO dažādajās iespējās gaisā, uz zemes un jūrā. ASV armijas Eiropā karavīru klātbūtne reģionā turpināsies vismaz līdz šī gada beigām.

Ar militārās klātbūtnes palielināšanu Latvijā ASV apliecina savu atbalstu NATO, kā arī kopīgajām drošības saistībām, piedaloties papildu militārajās mācībās un pastiprinot sadarbību drošības jomā ar partneriem un sabiedrotajiem Baltijas jūras reģionā un ārpus tā robežām, norāda vēstniecība.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Kamēr daļa Latvijas iedzīvotāju labāka darba meklējumos izvēlas doties strādāt uz tādām valstīm kā Īrija un Lielbritānija, pati Latvija cieš no darbaspēka trūkuma. Vēl jo vairāk - Latvijas darba dēvēji ir spiesti pieņemt darbā viesstrādniekus no citām valstīm.

Informācija Workpermit.com liecina, ka viesstrādnieku skaits, kuri ierodas strādāt Latvijā manāmi pieaug. Šī gada pirmajos trīs mēnešos uz Latviju strādāt ieradušies vairāk nekā 1 000 darbinieki no citām valstīm, kas ir ievērojams daudzums imigrantu valstij, kuras populācija ir 2.25 miljoni.

Latvijā imigrantiem nav viegli iestāties darbā, jo jāizpilda vesels lērums formalitāšu. Taču dažreiz tas ir vienīgais variants kā aizpildīt uzņēmumā trūkstošās štatu vienības.

Visvairāk viesstrādnieku Latvijā ierodas no kaimiņu valstīm - Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas. Taču strādāt Latvijā ierodas arī cilvēki no Ķīnas un Meksikas.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Šoreiz Davosas forumā ierodas krietni sliktākā omā

Šonedēļ Šveices pilsētiņā Davosā notiek ikgadējā pasaules vareno sanāksme. Tās laikā tiks gan rezumēti esošie, gan apspriesti nākamie pasaules nozīmīgākie izaicinājumi. Minētais forums šoreiz norisinās zem galvenās velkošās tēmas/nosaukuma «Globalization 4.0», kas paredz to, ka mūsdienu riskiem esot nepieciešami globāli risinājumi, gluži kā par spīti augošajam pretglobalizācijas sentimentam.

Vēl bagātāki

Davosas miljardieru pulciņš uz šo forumu šoreiz ierodas tik turīgs kā vēl nekad. Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (jeb puse pasaules iedzīvotāju – nabagākā puse). Tikmēr šobrīd līdz ar pēdējo gadu aktuālo akciju pieaugumu daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem savu bagātību ir izdevies audzēt vēl tālāk (pasaules bagātniekiem liela daļa kapitāla ir nobāzēta akcijās). Bloomberg apkopotie dati liecina, ka desmitiem Davosas regulāro dalībnieku bagātība kopš 2009. gada ir palielinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. UBS un PwC Billionaires Insights izceļ, ka globālā mērogā miljardieru bagātība no 2009. gada 3,4 triljoniem ASV dolāru jau 2017. gadā sasniegusi gandrīz 9 triljonus ASV dolāru. Pamatā gan jāpiebilst – tieši pirms 10 gadiem bija vērojams finanšu krīzes lielākais pesimisms un zemākie akciju cenu punkti. Dažkārt eksperti piebilst - finanšu krīzei postošāka ietekme bija tieši uz vienkāršo iedzīvotāju paradumiem, kuri, piemēram, no tām pašām akcijām baidījās vēl ilgi (un tādējādi palaida garām to fenomenālo atgūšanos).

Ceļotājiem, kas ierodas Anglijā no ārvalstīm, no decembra vidus būs jāpavada īsāks laiks karantīnā, ja piecas dienas pēc ierašanās viņu Covid-19 tests būs negatīvs, otrdien paziņoja Lielbritānijas valdība.

Valdība cer, ka jaunie noteikumi atdzīvinās ceļošanas industriju, sevišķi aviāciju, kas piedzīvojusi strauju ceļotāju skaita krišanos pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Ceļotāji, kas ierodas Anglijā ar gaisa transportu, prāmi vai vilcienu, no 15.decembra varēs izbeigt karantīnu, ja vismaz piecas dienas pēc ierašanās veikts Covid-19 tests būs negatīvs.

Pašlaik tiem, kas ierodas Anglijā, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas.

Pasažieriem vajadzēs iepriekš rezervēt privātu pārbaudi un karantīnu. Tiem, kas izvēlēsies neiziet testu, būs jāievēro divu nedēļu karantīna.

"Mūsu jaunā testēšanas stratēģija ļaus mums ceļot brīvāk, tikties ar mīļajiem un sekmēt starptautisko biznesu," sacīja transporta ministrs Grānts Šapss.

Rīgas naktsklubi līdz ar krīzi kļuvuši tukšāki, un iedzīvotāji, ja arī turpina klubus apmeklēt, tad tajos tērē daudz mazāk, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot klubu pārstāvjus.

Uzņēmumam Krasils piederošā muzikālā kluba Pulkvedim neviens neraksta apmeklētāju skaits pašlaik ir tikai viena trešdaļa no tā, kas klubu apmeklēja gadu iepriekš, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Baiba Biša.

Biša klāstīja, ka cilvēki klubu apmeklē tiešām krietni mazāk.

Islāmistu radikāļi Vācijā cenšas rekrutēt daļu no arvien pieaugošā patvērumu meklētāju skaita, kas ierodas valstī, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, piektdien ziņo aģentūra DPA.

Islāmistu ekstrēmisti «cenšas uzrunāt gados jaunus vientuļus bēgļus, kas mūsu valstī ierodas bez ģimenēm un īpaši aktīvi meklē kontaktus un atbalstu,» DPA atzina izlūkdienesta Bavārijas nodaļas pārstāvis.

Viņš piebilda, ka daudzi jaunieši tiek uzrunāti pie patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem, bet tas notiekot arī Minhenes stacijā, kur ierodas nelegālie imigranti, kas šķērsojuši Ungāriju un Austriju.

Islāmistu ekstrēmisti «vēlas izmantot bēgļu nedrošību un ciešanas,» norādīja izlūkdienesta pārstāvis.

Par līdzīgu islāmistu rekrutēšanas kampaņu ceturtdien paziņoja izlūkdienesta Ziemeļreinas-Vestfālenes nodaļa, norādot, ka islāmisti piekļuvei patvēruma meklētājiem izmanto viltus labdarības organizācijas.

Noslēgusies Db.lv piedāvātā viktorīna, kurā varēja laimēt angļu valodas kursus 150 Ls vērtībā no Baltic Media Ltd.

Tā kā pareizi uz visiem jautājumiem atbildēja vairāki cilvēki, veicām izlozi, kuras rezultātā par uzvarētāju kļuva RTU studente Lelde Grundmane.

Db.lv piedāvā kārtējo viktorīnu, un šoreiz sadarbībā ar koncertu aģentūru Positivus Music. Jums ir iespēja laimēt vienu no trīs ielūgumiem divām personām uz 23. novembrī Arēnā Rīga notiekošo franču leģendas un elektroniskās mūzikas pioniera ŽANA MIŠELA ŽĀRA (Jean Michel Jarre) lielkoncertu.

Lai izvairītos no prostitūcijas, viesnīcas veic pastiprinātu viesu kontroli. Viesnīcas Grand Palace Hotel pārstāvis Raivis Ņikitins paskaidroja, ka prostitūcijas problēma viesnīcās vienmēr ir bijusi aktuāla, jo ir ārzemju viesi, kas iecienījuši pēc atpūtas klubos savas vakara izklaidētājas aicināt līdzi uz viesnīcas numuriņiem, raksta nozare.lv.

«Aizliegt ienākt ar šādu viešņu mēs nevaram, tāpēc reģistrējam personu, ievadot pases datus, un pievēršam viešņai pastiprinātu uzmanību,» sacīja Ņikitins.

Cīņā ar prostitūcijas problēmu nozīmīgākais ir instruēt darbiniekus un likt viņiem kontrolēt un aizliegt šāda veida darbības. Ja darbinieki netiktu galā, tiktu piesaistīta apsardzes firma, sacīja Ņikitins.

Viesnīcas Radisson Blu pārstāve Aiga Lapiņa savukārt norādīja, ka visās viesnīcās ir drošības dienests, kas rūpējas par to, lai neienāktu nevēlamas personas. Vienlaikus viesnīcas ir publiska telpa un aizliegt ienākt mēs nevaram.

«Mūsu iekšējie drošības noteikumi nosaka, ka viesi un viņu viesi, kas ierodas pēc plkst.11, tiek reģistrēti,» sacīja Lapiņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Alkoholisko dzērienu tirgus joprojām attīstās, bet mainās uzsvari – virzība ir uz vieglākiem dzērieniem, vīnu, ko Baltijas reģionā saražot lielos apjomos nav iespējams.

Tā pievēršanos jauniem segmentiem pamato Ragnars Kitss (Ragnar Kits), Liviko AS pārdošanas vadītājs, SIA Liviko un UAB Liviko valdes loceklis.

Liviko AS ir viena no vecākajām stipro alkoholisko dzērienu ražotnēm Baltijā, bet pēdējā desmitgadē uzņēmums ir pievērsies arī vieglo dzērienu izgatavošanai, kā arī sācis importēt un Baltijā izplatīt vīnu un citus dzērienus. Izveidojot meitas uzņēmumus Latvijā un Lietuvā, Liviko ir izaudzis līdz Baltijas mēroga ražotāju un importētāju.

Krīze Liviko darbību vairāk ir ietekmējusi Latvijā un Lietuvā, mazāk – pašmāju tirgū. 2009. un 2010. gadā Liviko apgrozījums Baltijā bija samazinājies, taču, sākot ar šo gadu, Liviko pārdošanas apjomi ir sākuši palielināties visā reģionā, tostarp Igaunijā pirmajā pusgadā pieaugums bijis ap 20%, Latvijas tirgū – 14%. Igaunijā esot saskatāma izaugsmi, Latvijā kopumā gan vēl ne, taču Liviko meitas kompānija strādājot labi – tai ir izdevies palielināt tirgus daļu.

Šodien, 28. septembrī, Piņķos oficiāli tika atklāta King’s College, Britu skola Latvijā, kas ir pirmā britu izglītības programmas iestāde Baltijas valstīs, informē King’s College, Britu skolas Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Gita Deniškāne.

Šogad mācības skolā uzsāka 72 bērni vecumā no 3 līdz 10 gadiem un audzēkņu skaits ik gadu pieaugs.

Skolas pirmajā mācību gadā darbu uzsāka septiņi starptautiski pieredzējuši skolotāji un to skaits ar katru gadu palielināsies. Visi skolotāji ir apmācīti Lielbritānijā un angļu valoda ir viņu dzimtā valoda. G. Deniškāne atzīmē - būtiski, ka visiem šiem skolotājiem ir pieredze darbā ar bērniem, kuriem angļu valoda ir otrā valoda. Papildu starptautiskajam mācībspēkam, ar skolēniem strādā klases asistenti, kas pārzina vairākas valodas un latviešu valodas skolotāja. Bērniem tiek piedāvātas arī dažādas ārpusklases nodarbības - valodu apguve, sporta treniņi, mākslas un mūzikas pulciņi.