Šodien Eiropas Parlamentā tika apstiprināta jaunā ES programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus+, kas sāksies janvārī. Septiņu gadu programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro — par 40 % vairāk nekā pašlaik, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku saņems atbalstu, lai studētu, mācītos, strādātu vai veiktu brīvprātīgo darbu ārvalstīs, tostarp 2 miljoni augstākās izglītības studentu, 650 000 profesionālās izglītības studentu un mācekļu, kā arī vairāk nekā 500 000 cilvēku, kas pieteiksies jauniešu apmaiņas programmām vai brīvprātīgajam darbam ārzemēs.

Programmai Erasmus+ ir trīs galvenie mērķi: divas trešdaļas no budžeta tiek piešķirtas mācību iespējām ārzemēs gan ES, gan ārpus tās; atlikusī daļa tiks izmantota partnerību atbalstam starp izglītības iestādēm, jaunatnes organizācijām, uzņēmumiem, vietējām un reģionālām iestādēm un NVO, kā arī reformu atbalstam, lai modernizētu izglītību un apmācību un veicinātu inovāciju, uzņēmējdarbību un piemērotību darba tirgum.

Sakarā ar taupības pieprasījumu, ko februārī noteikusi Eiropas Padome, no sākotnējā budžeta izglītības un jaunatnes projektiem ES daudzgadu finanšu shēmā 2014-2020 varētu tikt samazināti miljardiem eiro.

Reaģējot uz Eiropas Padomes lēmumu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi lineāro samazinājumu par piecpadsmit procentiem Erasmus programmas budžetā. Augstākā un profesionālā izglītība turpmāk var ciest 150 -200 miljonu eiro lielus zaudējumus gadā, salīdzinot ar sākotnējo budžeta priekšlikumu 2011. gadā, informē Eiropas studentu apvienība (ESU).

Tomēr Eiropas Komisija konsekventi iestājas par studentu aizdevumu garantijas shēmas ieviešanu, kur tiktu piešķirti 111 miljoni eiro gadā. Erasmus programma kopumā saņemtu 13 miljardus eiro laikā no 2014. – 2020. gadam, nevis 15.2 miljardus, kā tika ierosināts sākotnēji, izvērtējot fiksētās cenas 2011. gadā.

2016. gadā Latvijai pieejamais finansējuma apjoms Erasmus+ programmas aktivitātēm ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.

Sagaida lielu aktivitāti

Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. «Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti,» saka VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. 2014. gadā VIAA ir apstiprinājusi Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 12,6 miljoni eiro, bet 2015. gadā finansējums mācību mobilitātēm un stratēģiskajām partnerībām sasniedza 13,4 miljonus eiro. 2015. gada vasarā Erasmus+ paplašināja mobilitātes apvāršņus ārpus ES robežām, sniedzot iespēju doties uz Āzijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Dienvidāfrikas un Rietumbalkānu reģionu valstīm. Šai aktivitātei tika piešķirti 1,3 miljoni eiro.

Jaunie uzņēmēji, kuri pēdējos trīs gados ir izveidojuši kompāniju, var izmantot iespēju piedalīties pārrobežu apmaiņas programmā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem no viena mēneša līdz pusgadam

Programma sniedz iespēju pieredzējušā uzņēmumā citā Eiropas valstī gūt nepieciešamās pamatzināšanas uzņēmuma izveidei tādās jomās kā mārketings, grāmatvedība, klientu attiecības, finanses. Vienlaikus programmas ietvaros iespējams paplašināt zināšanas par ārvalstu tirgu un uzņēmējdarbības normatīvu bāzi, kā arī veicināt sadarbību. Kopā ar uzņemošo uzņēmumu ir iespējams izvēlēties kopā veicamos pasākumus, piemēram, ēnošanu, tirgus pētījuma veikšanu, iesaisti inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības projektos, uzņēmuma finanšu izpēti, mārketinga stratēģijas iepazīšanu u.c. Uzņēmums var pārstāvēt jebkādu jomu, tam jābūt dzīvotspējīgai biznesa idejai.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Krasi pieaugušais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu skaits liek domāt par jaunām sadarbības dimensijām ES iekšienē. Turklāt šie jaunie sadarbības modeļi ne vienmēr var tikt vērtēti ekonomiskā izdevīguma kontekstā.

Tā atzinis Eiropas Savienības daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ar kuru Db bija iespēja tikties un noskaidrot, kā komisārs redz daudzvalodības politikas perspektīvu Eiropas telpā, kā arī tās saistību ar biznesa vidi.

Jūs Latvijas apmeklējuma laikā tikāties ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu. Kādi ir tikšanās laikā gūtie secinājumi?

Mēs pārrunājām komisijas iniciatīvu, kas saistīta ar daudzvalodības nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas vairošanā. Tikšanās laikā tika prezentēts Lielbritānijas nacionālā valodu centra pētījums, kurā norādīts, ka mazā un vidējā izmēra uzņēmumi zaudē konkurences cīņā tieši darbinieku slikto valodu zināšanu dēļ. Balstoties uz šo pētījumu, mēs pagājušajā gadā organizējām konferenci Briselē, kā arī izveidojām biznesa forumu, kura secinājumi par daudzvalodības nozīmi uzņēmumu darbā tiks apkopoti tuvākajā laikā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pērn ir apstiprinājusi Erasmus+ programmas projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 27,97 miljoni eiro, kas ir turpat par 5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Šo summu veido Eiropas Komisijas finansējums mācību mobilitātei un stratēģiskajām partnerībām izglītības un mācību jomā 25,89 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums augstskolu studentu un personāla mobilitātei – 2,08 miljoni eiro. Pērn visos izglītības sektoros kopā apstiprināti 182 mobilitātes projekti par 18,77 miljoniem eiro. To ietvaros tiks īstenotas 6747 mobilitātes, kas sniegs iespēju dažādu izglītības sektoru pārstāvjiem doties gūt zināšanas un pieredzi ārvalstīs, piedaloties kursos, darba vērošanā vai pieredzes apmaiņā, kā arī docēt, stažēties, studēt vai iziet praksi citā valstī.

Apstiprināto projektu ietvaros mobilitātēs uz Erasmus+ programmas dalībvalstīm dosies 2487 studenti, 1574 augstskolu mācībspēki, 583 vispārizglītojošo un 172 profesionālo izglītības iestāžu pedagogi. 1028 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi dosies īstermiņa mobilitātēs, savukārt 63 īstenos ilgtermiņa mobilitātes (ErasmusPro), kuru ilgums ir no 3 līdz 12 mēnešiem. Profesionālās izglītības sektorā finansējums piešķirts arī 109 audzēkņu pavadošajām personām un 6 ilgtermiņa mobilitātes plānošanas vizītēm. Smelties pieredzi ārvalstīs ar Erasmus+ programmas atbalstu dosies arī 125 pieaugušo izglītotāji.

Līdz šim Erasmus projektos galvenokārt piedalījās studenti, šobrīd RISEBA piedāvā ārvalstīs skoloties arī jaunajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstskola RISEBA ir veiksmīgi startējusi projektu konkursā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem ar projektu Business opportunities for European Young Entrepreneurs (Biz4EYE), kā rezultātā divu gadu garumā Latvijas topošajiem uzņēmējiem būs iespēja mācīties pie pieredzējušiem uzņēmumu vadītājiem ES valstīs un iegūt nepieciešamās zināšanas sava biznesa izveidei un attīstībai. Līdzīgu programmu Latvijā pirms vairākiem gadiem ir īstenojusi vien Biznesa augstskola Turība.

Piecas valstis

Lai īstenotu projekta programmu Erasmus Jaunajiem uzņēmējiem no 2015. līdz 2017. gadam, 2015. gadā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 10 projektu pieteikumus 6,5 miljonu eiro apjomā. Projektā Biz4EYE, kuru īstenos RISEBA, ir iesaistītas piecas valstis – Itāliju pārstāv uzņēmējdarbības attīstības organizācija Value Services, Portugāli – radošo industriju aģentūra Addict, Poliju – nodibinājums Mobile Open Society Through Wireless Technology, Somiju – augstskola AALTO University, bet Latviju – augstskola RISEBA. Kopējais Biz4EYE programmas finansējums ir aptuveni 0,5 miljoni eiro, no tiem 90% finansē Eiropas Komisija, bet 10% ir katras valsts līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2017. gada janvārim, un tā ietvaros paredzēts pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm nosūtīt aptuveni 20 jauno uzņēmēju, kuru mobilitātei tiks piešķirti aptuveni 60 tūkstoši eiro, pārējie līdzekļi paredzēti projekta administrēšanai, informē RISEBA Projektu daļas vadītājs Reinis Budriķis. Projekta iet- varos jauno uzņēmēju mobilitāte paredzēta no viena līdz sešiem mēnešiem, bet viesošanās pie ārvalstu partneriem ir iespējama arī ar pārtraukumiem, stāsta R. Budriķis.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un «Erasmus+» programmai, informē EP.

2018. gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro, bet maksājumu apropriācijās – 144,7 miljardi eiro.

Sekojot ES Padomes oficiālajam jāvārdam sarunās ar EP panāktajam kompromisam, EP deputāti apstiprināja nākamā gada budžetu ar 295 balsīm pret 154, 197 deputātiem atturoties. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni parakstīs budžetu, un tas iegūs likuma spēku.

Eiropas Parlamentam sarunās izdevās novērst dalībvalstu ministru piedāvāto 750 miljonu eiro samazinājumu sadaļā «izaugsme un darbavietas». Saistību apropriācijās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai paredzēti papildi 116,7 miljoni eiro. Līdz ar to jauniešu bezdarba mazināšanai kopā būs pieejami 350 miljoni eiro.

Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu Erasmus Mundus programmā un aicina augstākās izglītības iestādes iesniegt projektu pieteikumus.

Erasmus Mundus programmā augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar citām Eiropas Savienības un trešās pasaules valstīm var īstenot kopīgas maģistrantūras vai doktorantūras programmas.

Konkursa pieteikuma dokumentu veidlapas ir publicētas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras mājaslapā.

Pieteikums kopīgajām maģistrantūras un doktorantūras programmām jāiesniedz tiešsaistē līdz šā gada 29.aprīlim.

Augstākās izglītības iestādes aicinātas iesniegt arī īsu piedāvātās programmas kopsavilkuma aprakstu līdz 31.martam. Savukārt pieteikums partnerībām un Eiropas augstākās izglītības popularizēšanai EACEA pa pastu jānosūta līdz 29.aprīlim.

Lielo valsts jubileju sagaidām krīzes apstākļosPēc dažām dienām būs pagājuši apaļi 90 gadi, kopš tika dibināta neatkarīgā Latvijas Republika. Šādās gadskārtās allaž ir pieņemts, teiksim tā, nofiksēt, kādu attīstības līmeni ir izdevies sasniegt kādā situācijā esam.

Šķiet, lai kādi politiķi būtu pie varas, viņiem visiem nāksies mācīt teju ābeces patiesību - ja gribat, lai valsts budžetā ieplūst nauda, tai vispirms ir jānonāk tieši pie uzņēmējiem. Jā, šobrīd ir krīze, bet neaizmirsīsim, ka ekonomika tāpat kā daudz kas dzīvē ir ciklisks, un ir skaidrs, ka arī šī krīze nebūs mužīga. Jautājums ir par to, kas to spēs, bet kas - nespēs izturēt. Skaidrs, ka izturēs stiprākie un tālredzīgākie. Taču jebkurā gadījumā, paskatoties uz mūsu visai raibo vēsturi, droši var teikt - ja reiz esam pārdzīvojuši vāciešu, zviedru un krievu laikus, kaut kā nebūt pārcietīsim arī ekonomisko krīzi.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina 2013. gada konkursu projektu iesniegumiem vairāk nekā 30 projektu veidos jeb aktivitātēs Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas Comenius, Erasmus, Leonardo da Vinci, Grundtvig, Žana Monē un Caurviju apakšprogrammās. Tās aptver dažāda veida mācību un prakses mobilitātes iespējas, partnerību un sadarbības tīklu veidošanu, profesionālo pilnveidi, asistentūras un citus projektu veidus.

Comenius programmā konkurss ir atvērts astoņu veidu projektiem skolu izglītības attīstībai, Leonardo da Vinci – septiņu veidu sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības projektiem, Erasmus – sešu veidu projektiem augstākajā izglītībā, Grundtvig – desmit veidu projektiem pieaugušo izglītībā, Caurviju programmā – mācību braucieniem informācijas, pieredzes un ideju apmaiņai starp izglītības vadošajiem speciālistiem, kā arī Žana Monē programmā Eiropas integrācijas jautājumu risināšanai.

Eiropas Komisija (EK) līdzīgi kā iepriekšējos gados ir noteikusi dažādiem projektu veidiem atšķirīgus iesniegumu iesniegšanas termiņus – no 2012. gada decembra līdz pat 2013.gada oktobrim, turklāt vairāku veidu projektiem pieteikumi jāiesniedz VIAA, savukārt daļai projektu – EK.

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Lai veicinātu IT un tehnoloģiju nozares izaugsmi, Startupreneurs aicina jaunos uzņēmējus pieteikties praksei ārzemēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Startupreneurs ir Eiropas Savienības finansēts projekts programmā Erasmus for Young Entrepreneurs – Erasmus jaunajiem uzņēmējiem. «Kopā ar partneriem no Lietuvas, Spānijas, Beļģijas un Lielbritānijas esam izstrādājuši projektu Startupreneurs, kas paredzēts IT un tehnoloģiju uzņēmējiem, lai ilgtermiņā attīstītu šīs nozares,» stāsta Marija Ručevska, Startupreneurs projekta vadītāja Latvijā un tehnoloģiju jaunuzņēmumu kopā strādāšanas vietas TechHub Riga pasākumu un projektu vadītāja.

Ar stipendiju

Šo programmu divus gadus vada TechHub Riga. «Mums šo divu gadu laikā jāaizsūta un jāuzņem 30 cilvēki, kā arī jāpiesaista 20 uzņēmumi Latvijā, kuri uzņems praktikantus,» saka M. Ručevska. Šobrīd jau ir vienošanās ar vairākiem uzņēmumiem, kuri ir ar mieru uzņemt praktikantus – Single Speed, draugiem.lv grupa, Infinitum 8 u.c.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šajā vasarā un rudenī Latvijas izglītības plānotājiem būs pieejami divi būtiski datu kopojumi – jūlija beigās tas būs jauna studiju kreditēšanas modeļa priekšlikums, un rudens pusē – visai neatkarīgs zinātnes institūciju darbības izvērtējums. Vai no tā izrietēs arī praktiski secinājumi reformu veidā, atkarīgs no politiskās gribas.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sola, ka līdz 30. jūlijam jābūt izstrādātam jaunam augstākās izglītības kreditēšanas modelim, kas pret garantētu kredītu paredzēs arī saistības no studējošā puses. Tas nodrošinātu resursus arī mūžizglītībai, kuras kreditēšanā bankas iesaistās nelabprāt

Kārtējās «Dienas biznesa brokastīs» izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, izklāstot savu skatījumu, ko viņa plānotās izglītības sistēmas reformas dos uzņēmējdarbībai, uzstādīja pamattēzi, ka reformas šai jomā ir neizbēgamas. Tiesa, tās var pagaidām novilcināt. Tad gan notiks reformu otrais – nepatīkamais – scenārijs: tās kā jau krīzes situācijā būs visai haotiskas un nežēlīgas.

No 30. augusta līdz 2. septembrim Rimi lielveikals Purvciemā, Nīcgales ielā 2, atzīmēs apaļo 10 gadu jubileju. Vēloties dāvāt svētku sajūtu arī saviem klientiem, Rimi pircējiem sarūpējis virkni patīkamu pārsteigumu četru dienu garumā: bērniem tiks dāvināti baloni un Rimi konfektes "Gotiņa", būs iespēja rotaļāties piepūšamajā atrakcijā "Balbiino ledus māja", kā arī aprunāties ar draudzīgu trollīti. Visi pircēji "laimīgo stundu" laikā saņems pārsteiguma dāvaniņas.

1997. gada februārī tirdzniecības centrā Dole tika atvērts pirmais Rimi veikals, bet jau augustā durvis vēra Rimi Purvciems, kas ir otrs vecākais Rimi lielveikals. Kā trešais 10 gadu jubileju šoruden svinēs Rimi Galerijā Centrs.

Rimi lielveikalu tīkla direktore Gunita Ķelle - Ķiesnere stāsta, ka pirms desmit gadiem, kad tika atvērts šis veikals, tā bija īsta sensācija šī rajona iedzīvotājiem, pie veikala durvīm pulcējās lieli iepirkties gribētāju pūļi: "Vislielākais prieks ir par to, ka šis joprojām ir viens no labākajiem mūsu veikaliem, kurā strādā cilvēki ar augstu atbildības sajūtu, kam rūp savs darbs. Šogad veikala vadītāja Sandra Malnace saņēma arī goda zīmi konkursā "Latvijas labākais tirgotājs". Atzīmējot apaļo jubileju, vēlos izcelt un teikt īpašu paldies par ieguldīto darbu tiem septiņiem darbiniekiem, kas veikalā strādā jau kopš tā atklā��anas. Tie ir preču speciālistes Maija Andže un Iveta Ķēniņa, kasieres - pārdevējas Valentīna Lovina, Jeļena Rokjāne un Larisa Skurvide, vecākā kasiere Sandra Rulle un pārdošanas vadītāja Baiba Rutko."

Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Elizabete atklāts jauna koncepta restorāns Cut, kurā viesiem katra apmeklējuma reizē ar savu attieksmi būs iespēja nopelnīt atlaidi vai bonusu.

«Mēs ticam, ka laipnība patiesi atmaksājas,» konceptu skaidro restorāna Cut vadītājs Gerhards Erasmus, iepazīstinot ar laipnības ēdienkarti, kas piedāvā atlaidi par labestību, desertu par dalīšanos sociālajos tīklos un kafiju par atsaucību.

«Restorānu kultūra Latvijā vēl tikai attīstās. Esmu novērojis, ka apmeklētāji sagaida laipnu un ātru apkalpošanu, bet paši mēdz būt noslēgti. Nepatīkamo attieksmi visvairāk izjūt restorāna viesmīļi. Domājot par to, kā motivēt klientus kļūt laipnākiem, radās ideja pilnīgi jaunam restorāna konceptam,» stāsta G. Erasmus.

Ieguldījumu apmērs jaunā restorāna izveidē netiek atklāts. Uzņēmuma gada apgrozījums 2016. gadā bija 1,1 miljons eiro.

Rīgā, uz viesnīcas Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel terases jumta sadarbībā ar biškopi Jāni Šnikvaldu uzstādīti 10 bišu stropi, plānojot ievākt 500 kilogramus medus.

Ideja īstenota, lai veicinātu dabas daudzveidību pilsētā, pievērstu sabiedrības uzmanību bišu būtiskajai lomai dabā un to iznīkšanas riskam.

«Sekojot Radisson Blu viesnīcu piemēriem citās pasaules pilsētās, sadarbībā ar dravniecību Baltu dravas, šodien - pasaules Bišu dienā, uz viesnīcas terases jumta uzstādījām 10 bišu stropus. Sagaidām, ka katrs no tiem liepu ziedēšanas laikā divu nedēļu garumā varētu ienest 30 līdz 60 kilogramus medus, ko pēc tam ne tikai pasniegsim viesiem pie ēdienreizēm, bet brūvēsim savu medalu un medus liķieri,» stāsta viesnīcas direktors Gerhards Erasmus.

«Bišu saimes, kuras izvietotas pilsētās, spēj ievākt ne tikai vairāk, bet arī augstvērtīgāku medu. Tas saistīts ar faktu, ka pilsētās ir daudz apstādījumu, dārzu un parku, mazākas temperatūras svārstības un galvenokārt pilsētvide ir brīva no konvencionālajā lauksaimniecībā izmantojamām, bitēm un cilvēkam kaitīgajām pesticīdu atliekvielām. No bitēm iegūst arī pati pilsēta, jo tiek apputeksnēti tuvumā esošie koki un ziedi,» stāsta biškopis J. Šnikvalds.