Granulu apkures katlu ražotājam SIA “Grandeg” vakar, 16.decembrī, VID piemērojis nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA “Grandeg” uz š.g. 7.decembri bija izveidojies 141, 80 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Tāpat arī Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē uzņēmumam reģistrēti divi neapmaksāti un viens daļēji apmaksāts maksājums.

Pagājušajā gadā SIA “Grandeg” apgrozīja 1,28 miljonus eiro un nopelnīja 96,96 tūkstošus eiro. Uzņēmums guvis peļņu pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 10%, kā arī izmaksu samazinājumam, savukārt apgrozījuma kāpums skaidrojams ar dīleru tīkla izveidi, kas nodrošina prognozējamu naudas plūsmu.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka SIA “Grandeg” nostiprinājis savu darbību Latvijā ar esošajiem granulu apkures katlu dīleriem, tāpat arī piesaistīts ceturtais dīleris Latvijā, nodrošinot apkures katlu pieejamību visā Latvijas teritorijā. 2019.gada sākumā SIA “Grandeg” uzsācis sadarbību ar apkures katlu dīleri Čīlē, un veiksmīga sadarbība šajā reģionā spēs nodrošināt nepārtrauktu rūpnīcas darbu, izvairoties no nesezonas.

Pagājušajā gadā notikušais ugunsgrēks Latvijas granulu apkures katlu ražošanas uzņēmuma SIA Grandeg apgrozījumam pērn licis sarukt par 7% līdz 1,78 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Jau rakstīts, ka ugunsgrēks elektrības bojājuma dēļ izcēlās SIA Grandeg ražotnē - divstāvu ēkas pirmajā stāvā – un plosījās 80 kvadrātmeru platībā. Tā kā ugunsnelaime tika savlaicīgi pamanīta un nodzēsta, lielākie bojājumi radās sodrēju dēļ – bija apkvēpusi lielākā daļa ēkas aprīkojuma (ražošanas iekārtas, galdi, krēsli un citas mēbeles), bojāta ēkas iekšējā apdare, kā arī gatavā produkcija un metāla sagataves. Pēc nelaimes Grandeg saņēma apdrošināšanas atlīdzību 250 tūkstošu eiro apjomā.

Granulu apkures katlu, automātisko degļu, kā arī konteinerkatlu māju projektētājs un ražotājs SIA Grandeg aizvadītajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 7%, to pamatojot ar lielāko eksporta tirgu - Krievijas un Ukrainas - sarežģījumiem, kā rezultātā valūtas kursa ievērojamo svārstību dēļ uzņēmuma apgrozījums šajos tirgos zaudēts pilnībā.

Šīs situācijas dēļ Andrim Lubiņam piederošais SIA Grandeg jau 2014.gada otrajā ceturksnī uzsācis aktīvu jaunu potenciālo tirgu un segmentu meklēšanu, kā rezultātā uzsākta vairāku jaunu produktu izveide un ražošana, kas devusi iespēju uzņēmumam veiksmīgi realizēt vairākus publiskā un privātā sektora projektus, tādējādi apgrozījuma kritumu kompensējot ar produkcijas realizāciju Latvijā. Pērn SIA Grandeg apgrozījis 1,657 miljonus eiro, bet tā zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidojuši 23,091 tūkstoti eiro.

2014.gadā SIA Grandeg aktīvi turpinājis attīstīt un pilnveidot ražotās produkcijas klāstu, ar mērķi aptvert aizvien jaunus tirgus segmentus, tādēļ gada beigās uzsākta konteinera katlumāju ražošana, kā arī izveidota atsevišķā mazo produktu līnija Grandeg deSign – dārza grili, pārvietojamie ugunskuri un interjera priekšmeti.

SIA Grandeg izgudrojis inovatīvu degli ar 3D pelnu tīrīšanas principu un speciāli pielāgotu dubulto degšanas gaisa padevi, kas ļauj par kurināmo efektīvi izmantot biomasas granulas ar augstu pelnu saturu (1,5%-10%), informē uzņēmumā.

Abas jaunās tehnoloģijas ļauj efektīvi izmantot granulas, kas ražotas no zemākas kvalitātes bioresursiem un ātri augošas un atjaunojamas biomasas, piemēram, enerģijas kultūras, lauksaimniecības atliekām, pārtikas atkritumiem, kā arī rūpnieciskajiem un sadzīves atkritumiem. Līdz ar to tiks rasta iespēja izmantot bioresursus, kuri līdz šim tika uzskatīti par nepiemērotiem efektīvai kurināšanai augstā pelnu satura dēļ. Tehnoloģijas realizēšanai tiek izmantots Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalsts.

«Esam ieguvuši finansējumu inkubācijas periodam,» stāsta SIA Grandeg vadītājs Andris Lubiņš. Dalība inkubatorā ļāvusi uzsākt jaunā degļa un tehnoloģijas testēšanu un prototipa izstrādi. Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu ir izstrādāts virtuāls prototips un veiktas degšanas procesa datorsimulācijas. «Pirmie rezultāti rāda, ka pat kurinot ar īpaši augsta pelnu satura kurināmo, deglis pārsniedz 90% lietderības koeficientu, kā arī nodrošina skābekļa pārpilnības koeficientu 3-5% robežās, kas ir aptuveni divas reizes zemāks rādītājs nekā tirgū pašlaik pieejamiem horizontālā tipa degļiem,» stāsta Grandeg inženieris Viktors Borisovs.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Latvijas granulu apkures katlu ražošanas uzņēmums SIA Grandeg pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka uzņēmuma ēkā saņēmis apdrošināšanas atlīdzību 250 000 eiro apmērā. Tā kompensē izdegušo telpu atjaunošanu, telpu aprīkojuma un iekārtu attīrīšanu no sodrējiem, kā arī komercdarbības pārtraukumu, informē If Apdrošināšana.

Ugunsgrēks elektrības bojājuma dēļ izcēlās divstāvu ēkas pirmajā stāvā 80 kvadrātmeru platībā. Tā kā ugunsnelaime tika savlaicīgi pamanīta un nodzēsta, lielākie bojājumi radās sodrēju dēļ – bija apkvēpusi lielākā daļa ēkas aprīkojuma (ražošanas iekārtas, galdi, krēsli un citas mēbeles), bojāta ēkas iekšējā apdare, kā arī gatavā produkcija un metāla sagataves. Lielākā daļa kompensācijas tika paredzēta ēkas iekštelpu tīrīšanai un remontdarbiem, kas tika veikta, gan piesaistot If Apdrošināšana partnerus, gan uzņēmuma darbiniekus.

SIA Grandeg izmaksātā kompensācija 250 000 eiro apmērā bijusi otra lielākā 2013.gadā If Apdrošināšana izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība. Lielākā atlīdzība 1,5 miljonu eiro apmērā pagājušajā gadā tika izmaksāta SIA New Fuels, kuras koka granulu ražotnē notika eksplozija, nodarot klientam lielus materiālos zaudējumus, un uz vairākiem mēnešiem pilnībā apstādinot ražotnes darbību.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports