Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, tiek apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss». Apvienotais uzņēmums turpmāk darbosies ar nosaukumu «Latnet», informē tā valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

Ar šo apvienošanos tiek noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot «Stream Networks» un «LATNET Serviss» biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību. Apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot «One IT» koncepciju. Vienlaikus, tas vēl nopietnāk pievērsīsies unikālu, biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kurš kompāniju «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss» iegādājās šā gada pavasarī.

Viens no Latvijas interneta pionieriem LATNET apvienosies ar telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompāniju Stream Networks darījumā, pēc kura izveidosies valstī otrs lielākais telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs korporatīvajā segmentā, sacīts abu kompāniju ceturtdien izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar apvienošanās līguma nosacījumiem abas kompānijas turpinās darboties ar līdzšinējiem zīmoliem, Stream Networks kļūstot par apvienotās struktūras mātes firmu, bet LATNET - par meitas uzņēmumu.

Līdz ar darījumu būs izmaiņas LATNET vadībā - ilggadējais uzņēmuma vadītājs Vladimirs Atlavins dodas pelnītā atpūtā, bet viņa amatā stājas valdes loceklis un pārdošanas vadītājs Vladislavs Gurmans, kurš LATNET strādā teju 15 gadu. Otrs valdes loceklis uzņēmumā būs Stream Networks valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs.

«Esam gandarīti paziņot, ka ir likts pamats jauna telekomunikāciju milža tapšanai, kas pēc klientu skaita kļūs par otru lielāko tirgus dalībnieku korporatīvajā segmentā. Apvienošanās ir loģisks solis abu kompāniju attīstībā, jo no tehnoloģiskā viedokļa abas kompānijas sniedz līdzīgus pakalpojumus,» paziņojumā norāda Ricevs.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

FMS pārdošana norvēģu Visma, Latnet un Stream Networks apvienošanās, nedaudz piparu, kā arī datu pārraides uzvaras gājiens

Tādi ir lielākie šā gada notikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kā lielākais šā gada notikums, pēc DB apsekojuma, ir IT uzņēmuma FMS nonākšana ziemeļvalstu IT kompānijas Visma Group īpašumā. Proti, Visma Group ir iegādājusies visas Latvijas IT uzņēmumu FMS un FMS Software akcijas. Darījums palīdzēs FMS tuvāko 2–3 gadu laikā dubultot darbinieku skaitu līdz 300–400 cilvēkiem un audzēt eksporta artavu, tā DB intervijā pēc darījuma noslēgšanas sacīja FMS izpilddirektors Jānis Bergs. Lielu daļu no darījuma summas Visma ir nomaksājusi uzreiz, bet daļa tiks samaksāta atkarībā no FMS nākotnes rezultātiem.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» («Bite») ir parakstījis 100% kapitāldaļu pirkuma līgumu par «Stream Networks» un tā meitasuzņēmuma «Latnet Serviss» iegādi, informē «Bites» vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Ziņa papildināta ar Konkurences padomes komentāru 6. rindkopā

««Stream Networks» un «Latnet Serviss» ir veiksmīgi uzņēmumi ar kvalitatīviem IKT pakalpojumiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā. Apvienojot spēkus, mēs varēsim integrēt mobilo sakaru pakalpojumus ar moderniem IKT risinājumiem, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, video novērošanu, mākoņpakalpojumiem un citiem mūsdienās aktuāliem biznesa pakalpojumiem, piedāvājot biznesa klientiem pilna servisa pakalpojumus,» norāda Buls.

Uzņēmums informē, ka «Latnet Serviss» un «Stream Networks» komanda un tās līdzšinējais vadītājs Edgars Ricevs turpinās darbu apvienotajā uzņēmumu struktūrā. Viņš arī turpinās darbu «Stream Networks» un «Latnet Serviss» valdēs kā to priekšsēdētājs.

Pēc apvienošanās ar Latnet Bite spēj piedāvāt ne vien tipiskos mobilā operatora pakalpojumus, bet arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus.

SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls gan atzīst, ka divu organizāciju apvienošanās nav vienkāršs process, bet motivācija ir plašākas tirgus iespējas. Cita veida partnerību uzņēmums nesen ir sācis ar konkurentu Tele2, paziņojot par kopīga radiopiekļuves tīkla būvēšanu 5G tīkla ieviešanai. Vairāk par sadarbības nozīmi biznesā, lietotāju mobilo datu patēriņa pieaugumu un to, kāpēc Latvijā, pretēji citām valstīm, turpina strauji augt viedtālruņu pārdošanas apjomi, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kas bija galvenie iemesli, kāpēc Bite nolēma apvienoties ar Latnet?

Kad definējām, ka gribam augt arī biznesa klientu segmentā, redzējām, ka tiem ir interese par daudz plašāku pakalpojumu loku, nevis tikai par tradicionālo mobilo operatoru produktiem, kas ir īsziņas, balss pakalpojumi un dati. Redzējām, ka apvienošanās dotu iespēju apmierināt lielu daļu klientu vajadzību. Paralēli tajā pašā laikā sākām saņemt jautājumus no klientiem par mūsu iespējām piedāvāt citus pakalpojumus. Apvienošanās process būtu noticis gadu agrāk, taču tobrīd mūsu investors iegādājās MTG Baltijā, un no biznesa viedokļa tika pieņemts lēmums visu darīt secīgi. Līdz ar to apvienošanās procesu var vērtēt kā organiski un pārdomāti veidotu.

Virtuālais serveris ļaus klientam izvietot reāli darbojošos serveri uz LATNET datu centra jaudīgi aprīkotajiem koplietošanas serveriem, Db.lv informē Mārtiņš Freivalds, LATNET Datu centrs vadītājs.

„Papildinot mūsu uzņēmumu ar jauniem šāda veida pakalpojumiem, mēs saviem klientiem nodrošinām ērtu un kvalitatīvu darbu, jo līgumus var ātri noslēgt pat neizejot no mājas. Tāpat mūsu uzņēmums piedāvā klientiem papildināt servera resursus vienkārši piezvanot uz LATNET datu centru. Ja klientam tomēr virtuālā servera resursi ir nepietiekoši, mēs piedāvājam nomāt fizisku serveri ar klienta izvēlētu konfigurāciju. Šādam serverim varam piedāvāt arī attālinātu vadību, ieskaitot iespēju to pārstartēt,” uzsver M. Freivalds.

Joprojām aktuāli ir e-pasta pakalpojumi, kur LATNET dalās savā pieredzē ar e-pasta lietotājiem SPAM un vīrusu apkarošanas frontē, izveidojot jaunu un progresīvu e-pasta plūsmas filtra produktu, kuru var izmantot visi e-pasta serveru īpašnieki, ne tikai LATNET klienti.

Mobilo sakaru operators «BITE Latvija» noslēdzis «Stream Networks» un tā meitasuzņmēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, ko apstiprinājusi Konkurences padome (KP). Abi uzņēmumi turpmāk darbosies «BITES grupā», informēja BITES vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Pēc Bula sacītā, noslēdzot darījumu, uzņēmumi sāks meklēt sinerģijas, kā efektīvi apvienot abu uzņēmumu stiprās puses, proti, BITES spēku - mobilās tehnoloģijas un tīklu - ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» inženieru pieredzi.

«Apvienošanās noritēs pakāpeniski. Pirmajā posmā «Stream Networks» un «Latnet Serviss» kompetences tiks izmantotas, lai uzlabotu BITES biznesa klientu pieredzi, savukārt «Stream Networks» un «Latnet Serviss» klientiem kļūs pieejami BITES pakalpojumi. Otrajā posmā ķersimies klāt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādei, ko piedāvāsim abu uzņēmumu klientiem, tai skaitā turpināsim attīstīt «One IT» zīmolu un tā produktus,» skaidroja Buls.

«Bite», sadarbībā ar «Stream Networks» un tās meitasuzņēmumu «LATNET Serviss», cer būtiski kāpināt biznesa pieslēgumu skaitu

«Pasaules tendences liecina, ka viens no telekomunikāciju nozares attīstības stūrakmeņiem ir integrēti biznesa mobilo sakaru un IKT pakalpojumi. Tāpēc pērn nolēmām likt pamatus mūsdienīga mobilo sakaru un IKT pakalpojumu portfeļa izveidei biznesa segmenta klientiem, uzsākot kompānijas «Stream Networks» un tās meitasuzņēmuma «LATNET Serviss» iegādes darījumu, kas veiksmīgi tika noslēgts šā gada pavasarī,» stāsta Kaspars Buls, «Bite» vadītājs. Uzņēmuma izvēle apvienoties ar šīm kompānijām neesot nejauša – uzņēmums mērķtiecīgi stiprina pozīcijas biznesa segmentā un pagājušā gada laikā biznesa pieslēgumu skaits palielinājās par 20%. Viņš ir pārliecināts, ka sadarbībā ar «Stream Networks» un «LATNET Serviss» arī šogad biznesa pieslēgumu skaits būtiski pieaugs. «Šie uzņēmumi nodrošina kvalitatīvus IKT pakalpojumus, piemēram, optisko internetu, IP telefoniju, videonovērošanu, mākoņpakalpojumus. Tāpat tie lepojas ar augstas kvalifikācijas speciālistiem un ievērojamu pieredzi biznesa klientu apkalpošanā,» norāda K. Buls.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Lai arī no nākamā gada pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme pieaugs līdz 21%, ir tādi informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, kas pakalpojumu cenas pazeminās nevis palielinās.

LATNET datu centrs nāk pretī jaunajiem klientiem, tāpēc no 2009. gada 1. janvāra slēdzot līgumus par pakalpojumiem, to cenas tiks samazinātas no 3 līdz pat 40%, Db norādīja LATNET datu centra vadītājs Mārtiņš Freivalds.

LATNET datu centra pamatdarbības virziens ir IT ārpakalpojumu sniegšana. Uzņēmums piedāvā serveru izvietošanu, serveru un sistēmu nomu, mājas lapu uzturēšanu, e-pasta pakalpojumus, datu glabāšanu un backup risinājumus.

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma ir Android, savukārt populārākais mobilo ierīču ražotājs Apple, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius apkopotie dati par interneta izmantošanu mobilajās ierīcēs, tajā skaitā mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetdatoriem.

Šobrīd Latvijā vispopulārākais mobilo ierīču ražotājs ir Apple, no kura ierīcēm šobrīd tiek veikti 43% no visiem interneta lapu skatījumiem, kas veikti izmantojot mobilās ierīces. Lielākais Apple panākums gan bijis 2012. gada otrajā ceturksnī, kad no kompānijas ierīcēm tika veikti vairāk nekā 45% interneta lapu skatījumu. Gemius norāda, ka šie dati liecina, ka interneta pārlūkošanai Apple mobilo ierīču pārsvars sarūk.

Šobrīd līderim Apple strauji pietuvojusies Dienvidkorejas kompānija Samsung, kurai gada laikā Latvijā statistiku izdevies kāpināt par desmit procentpunktiem – no 20% lapu skatījumu 2012. gada pirmajā ceturksnī līdz 30% šobrīd. Trešajā vietā ar 10% ierindojas Nokia ražotās ierīces, bet tām ar 5% seko Sony un HTC ražotās ierīces.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Interneta pakalpojumu sniedzējs Latnet serviss tiesībsargājošām iestādēm sniedz informāciju par darbībām internetā pat vairākas reizes dienā, parasti, lai atmaskotu krāpniekus, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) norāda Latnet servisa pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans.

«Latnet serviss saņem piecus sešus lūgumus dienā no policijas atklāt interneta adreses saistībā ar dažādām lietām, parasti sakarā ar krāpšanos. Dažkārt arī par naida kurināšanu,» stāstīja Gurmans, kurš diskusijā pārstāvēja arī Latvijas Interneta asociāciju (LIA).

Diskusijas gaitā Gurmans teica, ka nezinot, vai ACTA stāšanās spēkā mainīs informācijas apjomu, kuru varas iestādes varēs pieprasīt no interneta pakalpojumu sniedzējiem (IPS) un arī to, kam šo informāciju varēs nodot tālāk. Īpaši nobažījies Gurmans bija par iespēju ACTA interpretēt, it kā nolīgums ļautu autortiesību īpašniekiem «pa tiešo» no IPS pieprasīt informāciju par atsevišķiem interneta lietotājiem, ja ir aizdomas, ka lietotāji ir lejuplādējuši un izplatījuši pirātisku saturu.

Izvērtējot SIA 220.lv interneta mājas lapu www.220.lv, PTAC uzdevis uzņēmumam 14 dienu laikā mājas lapu nodrošināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Tādējādi uzņēmumam jānodrošina, lai mājas lapā tiktu sniegta informācija par laika posma, kurā ir spēkā konkrētā cena konkrētajai precei, kā arī jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošas informācijas sniegšanu par atteikuma tiesībām un līguma noteikumu grozīšanu.

PTAC, izvērtējot lietas materiālus, ir konstatējis, ka uzņēmums, izmantojot mājas lapu, patērētājiem piedāvā iegādāties preces ar interneta starpniecību, tādējādi noslēdzot distances līgumu.

Izvērtējot mājas lapu 2009.gada jūlijā, PTAC konstatēja konkrētus normatīvo aktu pārkāpumus. Proti, mājas lapā ir jāsniedz kontaktinformācija, kas nodrošina iespēju ātri sazināties ar pakalpojumu sniedzēju tiešā viedā, ieskaitot e-pasta adresi, bet tā kā mājas lapā ir norādīta tikai saite kā iespēja nosūtīt e-pasta vēstuli, tad mājas lapā sniegtā informācija neatbilst normatīvo aktu regulējumam.

Latviešu programmētāji radījuši rīku, kas ierindas interneta lietotājiem paver iespējas pašu spēkiem radīt mājas lapas un interneta veikalus.

Mozello (mozello.lv) – vienkāršam lietotājam draudzīgais un ar mobilajām ierīcēm saderīgais mājas lapu izveides rīks – dod iespēju mazajiem uzņēmējiem un privātpersonām attīstīt savu biznesu internetā pašu spēkiem.

«Ienākšana pārpildītajā mājas lapu izstrādes tirgū bija nedaudz biedējoša,» atzīst idejas autors Kārlis Blūmentāls. «Tomēr jau no paša sākuma mēs zinājām, kā atšķirsimies no konkurentiem. Mēs izvirzījām mērķi radīt automatizētu mājas lapu izveides rīku, kas būtu tik vienkāršs, ka jebkurš interneta lietotājs ar to pats varētu sākt veidot mājas lapas dažu minūšu laikā, bez jebkādas apmācības.»

Par atkārtotu nepamatotu darba nespējas lapu izrakstīšanu ģimenes ārstei Ilonai Timčenko Veselības inspekcija (VI) piemērojusi 700 eiro naudas sodu, aģentūrai LETA apstiprināja inspekcijā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā preses konferencē Timčenko norādīja, ka viņai piemērots maksimālais sods - 700 eiro, jo ārste e-veselības sistēmas trūkumu dēļ nav varējusi pagarināt slimības lapu pacientam, tādēļ atvērusi jaunu darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.

Timčenko skaidroja, ka, secinot, ka pacients sākotnēji atvērtās darbnespējas lapas termiņā nav izveseļojies, viņa nolēmusi slimības lapu pagarināt, taču e-veselības sistēmā šāda iespēja neesot tikusi piedāvāta. Tādēļ Timčenko pieņēma lēmumu atvērt jaunu darbnespējas lapu no datuma, no kura izrakstīta pirmā slimības lapa, līdz vēlākai dienai.

Taču šādi izrakstītu darbnespējas lapu apšaubīja pacienta darba devējs, kura vēršanās VI rezultējās ar soda piemērošanu ārstei, pauda Timčenko.