SIA Lango šī gada 16. decembrī ir papildinājusi uzņēmuma stratēģiskās vadības struktūru un izveidojusi padomi, kuras sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē.

SIA Lango, līdzšinējie akcionāri, valdes priekšsēdētāja Andreja Fraimaņa vadībā, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, ir spēruši nākamo soli - nodibinājuši padomi, kas darbosies ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes priekšsēdētājs būs Normunds Meijers, līdzšinējais SIA Lango valdes loceklis, padomē darbosies Sandris Rūgums, SIA Eventus Partners partneris un valdes priekšsēdētājs, Mārtiņš Bluķis, SIA Eventus Partners partneris un valdes loceklis, Anitra Meijere, SIA Lango līdzīpašniece.

SIA Lango stratēģiskos un operatīvos darbības jautājumus turpinās risināt uzņēmuma valde ar tās valdes priekšsēdētāju Andreju Fraimani priekšgalā.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Rīgas rajona tiesa lēmusi izbeigt SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts šā gada jūnija sākumā, vēsta Lursoft.

Septembra sākumā par tiesiskās aizsardzības procesa administratoru iecelts Edgars Karelis.

Stopiņu novadā esošā gatavo ēdienu ražotājs Lango R & D pērn spēja saglabāt apgrozījumu 2011. gada līmenī, tomēr uzņēmuma zaudējumi ir pieauguši. 2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījums veidoja 2,8 milj. Ls, bet zaudējumi – 146,8 tūkst. Ls.

«Grupas uzņēmumi mērķtiecīgi nodrošina uzņēmuma pamatdarbību un ir izpildījuši visas saistības pret piegādātājiem un darbiniekiem,» Db.lv pauda Lango R&D pārstāve Jolanta Gaudieša.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta pret SIA Nigga, kuras iepriekšējais nosaukums ir Lango, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju vērsies olu ražotājs Balticovo. Lango 6.oktobrī mainījis nosaukumu uz SIA Nigga, liecina Komercreģistra informācija.

Saskaņā ar firmas.lv datiem SIA Nigga juridiskā adrese ir Duntes ielā 6, bet faktiskā adrese ir Stopiņu novada Stūraiņu ielā, kur atrodas Lango ražotne. Uzņēmuma Komunikācijas nodaļas vadītāja un valdes locekle Jolanta Gaudieša skaidro, ka, lai nodrošinātu Lango produkcijas ražošanas un izplatīšanas nepārtrauktību, tika nodibināts SIA Lango R&D, bet, nodalot uzņēmuma pamatdarbību no nekustamā īpašuma, SIA Lango nosaukums pārsaukts par SIA Nigga.

Vadošais gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotājs SIA Lango noslēdzot 2008. gadu sasniedzis 3.75 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 23% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

2008. gada rezultāti tika sasniegti, uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ietvaros izveidoto konkurētspējīgo priekšrocību dēļ – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša, moderna ražotne un tehnoloģiskās līnijas. Iespēja ievērojami palielināt ražošanas jaudas, nepalielinot darbinieku skaitu, bet tajā pašā laikā palielinot ražošanas rentabilitāti.

Pagājušajā gadā ir sakārtots produktu sortimenta portfelis, papildināts ar jauniem produktiem un iepakojumu veidiem. Labus attīstības rezultātus arī nākotnē nodrošinās uzņēmuma darba efektivitātes celšana. SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis: „2009. gadā tik strauju gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu nozares attīstību kā iepriekšējos gados vairs nevarēs sasniegt valstī esošās ekonomiskās situācijas dēļ. Uzņēmuma plānotais apgrozījuma palielinājums 2009. gadā ir saistīts tikai ar eksporta tirgu mērķtiecīgu apgūšanu un attīstīšanu, tādēļ 2008. gada decembrī ir nodibināta padome ar mērķi attīstīt darbību visos Baltijas valstu tirgos, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.”

Veiktas izmaiņas ātri pagatavojamo produktu ražotāja SIA Lango valdē un padomē, liecina Lursoft informācija. No valdes atbrīvots valdes loceklis Normunds Meijers, bet valdē iecelta valdes locekle Lūcija Meijere.

Savukārt padomē iecelti padomes loceklis Mārtiņš Bluķis, padomes locekle Anitra Meijere, Padomes priekšsēdētājs Normunds Meijers un padomes loceklis Sandris Rūgums. Notikušās izmaiņas SIA Lango sabiedrisko attiecību speciāliste Jolanta Gaudieša skaidroja ar pērn decembrī izveidoto padomi. Jau ziņots, ka padomes sastāvā darbosies korporatīvo finanšu uzņēmuma Eventus Partners partneri, kas piedalīsies uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādē, lai sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par Baltijas valstu tirgus līderi, papildus piesaistot investīcijas komercdarbības paplašināšanai.

SIA Lango padomes loceklis Sandris Rūgums iepriekš skaidroja: "Lango ir inovatīvs uzņēmums un tirgus līderis gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu sektorā Latvijā. Uzņēmuma līdzšinējā straujā attīstība ļauj pamatoti uzskatīt uzņēmumu par industrijas celmlauzi. Šobrīd ir nepieciešams turpināt iesākto attīstoties citos tirgos, it īpaši pārējās Baltijas valstīs, tādējādi kļūstot par patiesi Pan-Baltic uzņēmumu. Šī stratēģija tiks realizēta vairākos posmos. Pašlaik tiek investēts Lietuvas tirgus apguvē un kā nākošais stratēģiskais solis tiks veikta Igaunijas tirgus apguve, kura realizācijai tiks papildus piesaistītas investīcijas."

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Rīgas rajona tiesa ierosinājusi SIA Lango R & D tiesiskās aizsardzības procesu. Par procesa administratoru iecelts Edgars Karelis, vēsta Lursoft.

SIA Lango R & D reģistrēts 2010. gadā, uzņēmuma pamatkapitālu veido 27 tūkst.Ls. Pēc Lursoft sniegtās informācijas, Stopiņu novadā esošais gatavo ēdienu ražotājs pagājušajā gadā piedzīvojis gan apgrozījuma, gan peļņas kritumu.

2012. gadā SIA Lango R & D apgrozījis 2,865 milj.Ls, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas pieauguši līdz 146,897 tūkst.Ls.

Komercķīlu reģistrā reģistrēta 6 ķīlas, kurās kā devējs vai arī parādnieks norādīts SIA Lango R & D. Viena no ķīlām, 2011.gada nogalē dotā, pērn pārjaunota. SIA Lango R & D īpašnieks ir SIA FF Foods, kura kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere. FF Foods pāgājušo gadu pabeidza ar 4,1 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 2,4 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb bijušā Lango kreditori sapulcē vienojušies par bankrota procedūras uzsākšanu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Reģistrā arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008.gadā. Jāpiebilst, ka SIA Lango 2009.gadu noslēdza ar 170 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem.

Gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāja SIA Nigga jeb Lango kreditori uz kārtējo sapulci Liepājā sanāks 8.jūlijā, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Pagaidām ir notikušas divas kreditoru sapulces.

Tur arī norādīts, ka uzņēmuma pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu summa uz šā gada februāri veidoja 3,57 milj. Ls.

DB jau rakstīja, ka šā gada decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa SIA Nigga atzina par maksātnespējīgu. Pieteikumu pret gatavo un ātri pagatavojamo pārtikas produktu ražotāju iesniedza olu ražotājs Balticovo. Pagājušā gada 6.oktobrī Lango mainījis nosaukumu uz SIA Nigga.

SIA Lango 2009. gadu noslēdza ar 3,2 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2008. gadā.

Lai tik mazi tirgi kā Baltijas valstis spētu piesaistīt investorus, ļoti svarīgi ir attīstīt gan autoceļus, gan sliežu ceļus, piemēram, Rail Baltica projektu, intervijā Dienas Biznesam norāda Ziemeļu investīciju bankas prezidents Džonijs Akerholms. Savukārt joma, kurā Baltijas valstīm vēl ir ievērojama vieta attīstībai ir energoefektivitāte. Labākās investīcijas enerģētikas jomā ir investīcijas energoefektivitātē, jo no šīm investīcijām ir lielākā atdeve.

Iebilst pret iemaksu samazināšanu

Vēl tiek diskutēts par to, vai 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes samazināšana tiks atzīta par budžeta konsolidācijas pasākumu.

Eksports

Būšu vīlies, ja neizdosiet angliski

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā nevar būt vairāk par divām samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, tāpēc valstī nav iespējams piemērot samazināto PVN likmi vēl citiem ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, komentējot Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Samazināt PVN ikdienā nepieciešamajiem veselīgajiem produktiem, palielināt kaitīgajiem!», sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Ilmārs Šņucins.

Viņš teica, ka saskaņā ar PVN likumu, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, Latvijā var būt viena PVN standartlikme un divas samazinātās likmes. PVN standartlikme Latvijā ir 21% un samazinātā nodokļa likme - 12%. Tā kā nākamgad tiks ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, valstī jau būs divas samazinātās PVN likmes - 5% un 12% apmērā, un pārējām precēm jāpiemēro standartlikme.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa teica, ka VM atbalsta samazinātas PVN likmes piemērošanu svaigajiem, neapstrādātiem pārtikas produktiem, jo tādējādi tie kļūtu Latvijas iedzīvotājiem vairāk pieejami. VM ieskatā samazināto PVN likmi varētu piemērot arī, piemēram, pienam, svaigai gaļai, zivīm, medum un olām, jo šie produkti pamatā veido Latvijas iedzīvotāju patēriņa grozu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, vērsies Rīgas rajona tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, maksātnespējas procesa lieta rakstveida procesā tiks skatīta 27.augustā.

Jau vēstīts, ka uzņēmums darbību apturēja jau februāra beigās, skaidrojot, ka sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm, banka pārdevusi uzņēmumu aktīvus citai personai, savukārt Valsts ieņēmumu dienests sācis laikus nenomaksāto nodokļu - 145 335 eiro - piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu.

Jau 2013.gadā pret Lango R&D un Iļģuciema maiznīcu Rīgas rajona tiesā tika ierosināts TAP. Kā toreiz sacīja uzņēmuma pārstāve Jolanta Gaudieša, maksātnespējas process sākts pēc konsultācijām ar Valsts ieņēmumu dienestu nolūkā sakārtot iepriekšējā īpašnieka darbības laikā radušos parādus. Abu uzņēmumu maksātnespējas process tika izbeigts 2013.gada septembrī.

Nedomāju, ka Latvijā atkal varētu pienākt laiki, kad atalgojums tiktu izmaksāts zeķubiksēs vai citā uzņēmuma produkcijā, — Dienas biznesa konferencē «Biznesa prognozes 2010» teica SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis.

Viņa vadītajā uzņēmumā atalgojuma samazinājums nākamgad netiekot plānots, jo «sarkanā robeža» jau esot sasniegta. «Protams, tās ir izmaksas, bet tagad ir jākoncentrējas uz ieņēmumu palielināšanu. Esam daudz strādājuši pie efektivitātes uzlabošanas, esam atlaiduši arī darbiniekus atbilstoši ieņēmumu samazinājumam, pārdalījuši struktūrvienību atalgojuma fondu, bet kopējo atalgojumu līdz šī gada 3. ceturksnim esam samazinājuši tikai par 5 %. Redzam, ka tas ir maksimālais, ko varam izdarīt. Zemāku punktu vairs neredzam.» Atalgojuma mainīgās daļas proporcijā Lango ir 30 %.

Pamatalgas samazināšana nav notikusi un netiek plānota nākamgad arī AS Cēsu alus, informēja uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone-Zatlere. «Pamatalgas būs stabilas, bet mainīgā atalgojuma daļa tiek piesaistīta konkrētiem, izmērāmiem uzņēmuma mērķiem. Šī iespēja, tāpat kā iepriekš, visiem darbiniekiem tiek saglabāta 20 % apmērā no pamatalgas. Prēmijas daļa tiek izvērtēta katru mēnesi atbilstoši sasniegtajiem mērķiem, kurus, protams, šobrīd piepildīt ir grūtāk. Tomēr galvenais, ka darbinieki šo sistēmu labi zina, un tas ir ļoti motivējoši. Jāteic, ka tādu Ziemassvētku prēmiju «par neko» mūsu uzņēmumā arī nekad nav bijis.»

Tranzītu ar Krieviju arvien vairāk sarežģī dzelzceļa ritošā sastāva trūkums.

«Tagad visi mūsu vagoni strādā uz izķeršanu. Tie ir izīrēti arī citām kompānijām gan Krievijā, gan Kazahstānā, jo tur šo vagonu vienkārši nepietiek. No vienas puses, šos vagonus arī nespēj saražot, no otras - to cena pašlaik ir tik neadekvāti augsta, ka, nopērkot vagonus, nav nekādas ekonomijas,» intervijā stāsta VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Samsung kartelis apmet kažoku

Trīs no pieciem Samsung karteļa dalībniekiem izrāda interesi par administratīvo līgumu.

Investors

SAF iepriecina investorus

Maksātnespējas process pasludināts SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja, kas patlaban gan zināma kā SIA Bakery Delight, liecina Lursoft dati.

Par maksātnespējas procesa administratoru iecelts Juris Ķesteris.

Aizvadītā gada vidū uzņēmumam bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process, kas gan pēc trim mēnešiem jau izbeigts, jo uzņēmums savlaicīgi nebija saskaņojis savu izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ar visiem saviem kreditoriem. Martā Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumam piemērojis arī aizliegumu samazināt pamatkapitālu.

SIA Bakery Delight savu darbību uzsākusi 2010.gadā un pieder vācu Baltic Natural power invest GmbH, kam vienlaicīgi pieder arī SIA Green Mix Wonderland (kādreiz zināms kā SIA Lango Distribution un SIA Lango R & D) un SIA Livland Resort

Jaunu mātesuzņēmumu izveidojuši SIA Lango R&D, SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja un SIA Saules beķerejas.

Pēc uzņēmumu vadību, personāla vadību, mārketinga, pārdošanas, loģistikas un finanšu vadības komandas apvienošanas to nosaukums būs SIA FF Foods, informē kompānija. Jaunais uzņēmums veiks visu grupas uzņēmumu finanšu resursu pārvaldi, administratīvās funkcijas personāla vadībā, mārketingā, zīmolu vadībā, pārdošanā un loģistikā nodrošinās ar šā gada 1. jūliju. Savukārt meitas uzņēmumi - Lango R&D un Iļģuciema maiznīca konditoreja tāpat kā līdz šim nodrošinās produkcijas ražošanu, bet Saules beķerejas – realizāciju.

FF Foods valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis informē, ka šogad uzņēmuma prioritārā stratēģija ir īstenot konkurētspējīgu darbību Latvijā un eksporta tirgos. Lai to sasniegtu, jānodrošina efektīva, vienota un spēcīga pārvaldības sistēma, mērķtiecīga produktu virzība tirgos ar konkurētspējīgiem zīmoliem. Klientiem visu uzņēmumu grupā saražotā produkcija turpmāk tiks piegādāta no viena uzņēmuma - FF Foods, kas ļaušot nodrošināt efektīvāku servisu.

SIA Iļģuciema mazinīca konditoreja šonedēļ ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), informē Lursoft.

Uzņēmums, kura apgrozījums aizpērn veidoja 1,25 miljonus latu, 2011. gadu noslēdza ar 244 latu zaudējumiem. Savukārt uzņēmuma finanšu dati par pērno gadu pagaidām vēl nav pieejami.

SIA Iļģuciema mazinīca konditoreja reģistrēta 2010. gada jūnijā, un tā pieder SIA FF Foods, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu SIA FF Investments. SIA FF Foods pieder arī SIA Saules beķerejas, SIA Stūraiņu iela 6, SIA FF Iepirkumi un SIA Lango R&D. Lango R&D TAP lieta ierosināta 3. jūnijā.

SIA FF Foods kapitāldaļu turētājas ir Ilze Freimane un Lūcija Meijere.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Ar pārliecinošu vairākumu – attiecīgi 93 un 94 balsīm par - Saeima konceptuāli atbalstījusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu.

Grozījumi likumā par IIN paredz nodokļa pamatlikmes samazināšanu no 2013. gada 1. janvāra no 25% līdz 24%, 2014. gadā – no 24% līdz 22%, savukārt 2015. gadā – no 22% uz 20%. PVN pamatlikmi nolemts samazināt jau no šā gada 1. jūlija – no 22% līdz 21%.

Noteikts, ka likumprojekti tiks izskatīti steidzamības kārtībā – tikai divos lasījumos. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz rītdienas pulksten 17, bet galīgo lēmumu Saeima varētu pieņemt 24. maijā.

Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus, uzsver likumprojekta izstrādātāja Finanšu ministrija (FM). Samazinot darbaspēka nodokļu kopējo slogu, cerēts mazināt samazināt arī nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, kā arī ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas. Fiskālā gada ietekme, samazinot IIN standartlikmi 2013. gadā par vienu procentpunktu, aplēsta 30,5 miljonu latu apmērā, bet turpmākajos gados – attiecīgi papildus 64,9 miljonu latu un 69,3 miljonu latu apmērā. Diskusijas vēl turpinās par ar IIN neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu.