Valdība ārkārtas sēdē ir panākusi vienošanos par naudas sadali nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.
Lai gan valsts budžets 2020. gadam vēl jāapstiprina Saeimai, tomēr valdības panākto vienošanos var dēvēt kā nozīmīgu uzvaru un apliecinājumu tam, ka budžets, visticamāk, nebūs par iemeslu valdības krišanai. Budžeta fiskālās telpas apmērs nākamgad būs 192,4 miljoni eiro. Lielākie papildu izdevumi līdztekus bāzes finansējumam ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Tāpat tiks palielināts ar nodokli neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī.
Tajā pašā laikā ministru pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedza 900 miljonus eiro, kas nozīmē, ka panāktā vienošanās ir sāpīgs kompromiss. Visapdalītākie gluži pamatoti jūtas mediķi, jo nākamgad netiks pildīts likums par 20% ikgadēju atalgojuma pieaugumu. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu pieaugums ir noticis uz to rēķina. Jāatgādina, ka nākamā gada budžetā lielu robu radīja gan neveiksmīgā nodokļu reforma, gan Rīgas satiksmes izdevumu iekļaušana kopējā valdības deficītā. Labā ziņa gan ir tā, ka nākamgad netiks mainīti nodokļi. Tomēr tūlīt pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, lai izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā, tādējādi dodot laiku uzņēmējiem tām sagatavoties.
Darba kārtībā ir atteikšanās gan no vairākiem alternatīviem nodokļu režīmiem, gan diferencētā neapliekamā minimuma pārskatīšana. Pašreizējās ieņēmumu prognozes liecina, ka nākamgad valsts budžeta ieņēmumi saruks uz samazinātās akcīzes alkoholam rēķina. Valdība ir arī vienojusies no 2021. gada paaugstināt minimālo algu, par ko sašutumu pauda Latvijas darba devēju asociācija, kas norādīja, ka šis jautājums nav saskaņots ar sociālajiem partneriem. Jāpiezīmē, ka Latvijā ir viszemākā minimālā alga Baltijas valstīs. Paaugstinot tikai ar nodokli neapliekamo minimumu, rodas situācija, ka, tam pārsniedzot minimālo algu, tās saņēmēji palielinātā neapliekamā minimuma priekšrocības pilnībā izmantot nevarēs. Vairāki ekonomisti arī norāda, ka, atšķirībā no vidējās algas pieauguma, kam ir ietekme uz inflāciju, minimālās algas kāpumam uz inflāciju ietekme ir nebūtiska.
Rezumējot - lai gan 2020. gada budžets sola finansējuma pieaugumu visām nozarēm un atalgojuma kāpumu vairāku profesiju pārstāvjiem, tomēr īsti apmierināts ar to nav neviens. Tas ir tikai loģiski, jo vajadzību apmērs (tam pašam atalgojumam) vairākkārtīgi pārsniedz budžeta iespējas. Lai spētu 2021. gadā izpildīt jau pašlaik dotos solījumus, piemēram, par mediķu atalgojuma kāpumu un minimālās algas un neapliekamā minimuma kāpumu, jau nākamgad ir jāīsteno gan administratīvi teritoriālā reforma, gan jāturpina izglītības un ārstniecības iestāžu tīklu optimizācija.
