«Ja jaunie Rīgas domes (RD) deputāti nenāks ar asu slotu, zelta tilts var pārtapt platīna tiltā,» secinājis laikraksts Diena, pētot, kas mainījies Dienvidu tilta 2.kārtas jeb Slāvu satiksmes mezgla būvniecībā pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētās naudas izšķērdēšanas 1.kārtā.
Pašvaldība nav steigusies ne padarīt caurredzamāku finansējuma shēmu, ne vienoties ar būvniekiem par treknajos gados līgto cenu mazināšanu, ne uzlabot iepirkumu sistēmu, akcentē laikraksts.
Ekonomikas policijas ierosinātā izmeklēšana par VK norādītajiem tiesību normu pārkāpumiem notiekot, lai arī galu tai vēl neredz, informējusi Valsts policija.
Kā noskaidrojusi Diena, salīdzinot ar pašreizējo cenu līmeni, vairākiem tilta konstrukcijā būtiskiem materiāliem Satiksmes departamenta (SD) apstiprinātajā tāmē cenas ir 1,5—2 reizes augstākas. RD SD Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns teicis, ka tik lieliem projektiem materiāli jāpasūtina iepriekš un ražotāji var nebūt mierā ar mazāku samaksu nekā agrāk līgtā. Tomēr arī būvmateriālu tirgū ir spēkā atlaides piegādēm vairumā, kam cenu vajadzētu mazināt, norāda laikraksts.
«Iespaidīga ir būvniecības buma pašā plaukumā 2007.gada vidū parakstītajā līgumā iestrādātā inflācijas prognoze četriem gadiem — kopumā 29% no tāmē norādītās būvniecības cenas ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tas cenu no Ls 131,8 milj. paceļ līdz Ls 170,3 milj. Vēl par Ls 3,35 milj. maksu no šā gada 1.janvāra sadārdzinās par 3% palielinātā PVN likme. Bez šī milzīgā «drošības spilvena» Dienvidu tilta 2.kārtas izmaksas indeksē arī pēc transporta objektu inflācijas (reizi gadā). Tāpēc šogad par darbu un materiāliem tiks maksāts par 13,8% vairāk. 1.ceturksnī transporta objektu izmaksas gan beidzot kritušās par 4,4%, un tas ļauj cerēt uz samazinājumu arī gadā, tādējādi nākamgad tilta būvei paredzētās izmaksas saruks,» raksta Diena.
Līdz šim Slāvu mezgla būvē esot iztērēti Ls 43 milj., arī pašvaldības pērn pārskaitītais avanss Ls 15 milj.
Nelabotās kļūdas
Saglabāta necaurredzamā finansēšanas shēma, kurā vajadzīgo līdzekļu apjomu nosaka būvnieks
Nav piesaistīts Eiropas fondu finansējums
Aizdevuma atmaksu sāks no 2010.gada, sadārdzinot finansējuma piesaisti
Valūtas svārstības sedz Rīgas pašvaldība
Būvizmaksas indeksē reizi gadā pēc transportbūvju inflācijas, nevis biežāk pēc reālā tirgus krituma
Nav kontroles instrumentu, kas liktu būvniekiem strādāt taupīgāk
Uzlabojumi
Projekta direkciju finansē no pašvaldības, nevis aizņēmuma līdzekļiem