Lai uzvarētu valsts un pašvaldību iepirkumos, daļa uzņēmēju dibina speciālas firmas, šodien raksta Dienas bizness.
Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Tādējādi šādi uzņēmēji - viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.
No pāris līdz desmitiem
Būvniecības nozarē lielajos iepirkumos parasti ir iekļautas prasības par pretendentu pieredzi, līdz ar to šādi jaundibināti uzņēmumi tajos piedalīties nevar, DB paskaidroja Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš. Savukārt mazo un nelielo iepirkumu kvalifikācijā, kas ir robežās no dažiem līdz desmitiem tūkstošiem latu, ne vienmēr potenciālajiem pretendentiem ir izvirzītas prasības pēc iepriekšējas pieredzes. Tādējādi tas paver iespēju, kad mazi vai nelieli uzņēmumi var izmantot iepriekš aprakstīto «mehānismu» - piedalīties aizvien jaunos iepirkumos, neuzņemoties nekādu atbildību. Lielāka uzmanība ir jāpievērš tieši šādiem nelielajiem iepirkumiem, lai situāciju sakārtotu arī šajā jomā, ir pārliecināts A. Pauniņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka nevajag iekrist otrā grāvī, kad iepirkumos pretendentiem tiek izvirzītas pārāk augstas prasības un tikai pāris lielie uzņēmumi var izturēt tā kvalifikāciju. Lai gan šādas problēmas nav novērojamas lielo valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumu lauciņā, tomēr e-komercijā ir vēl daudz darāmā - sertifikācijas un standartizācijas jomā, kā arī labās prakses nodošanā e-veikaliem un pircēju izglītošanā, DB pastāstīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. DB jau rakstīja, ka pirms laika Latvijā bija novērojami gadījumi, kad daļa e-veikalu piederošie uzņēmumi izbeidza savu darbību, tā vietā tika nodibināts jauns SIA, bet e-veikals ar savu līdzšinējo zīmolu darbību turpināja. «LIKTA savulaik ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijā konkrētus priekšlikumus e-komercijas jomas sakārtošanā, tiesa finansējuma trūkuma dēļ tie pagaidām nav guvuši atbalstu. Varbūt šis ir īstais laiks, lai pie tiem atgrieztos,» rosina S. Bāliņa.
«Domāju, ka tie nav nopietni uzņēmumi, kuri domā par savu <