ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pirmajā kampaņas mītiņā pēc Elpaso un Deitonas slaktiņiem aizstāvēja «likumam paklausīgo» pilsoņu tiesības uz šaujamieročiem.

Runājot ļaužu pilnā arēnā Ņūhempšīrā, Tramps sacīja, ka aizstāvēs tiesības uz šaujamieročiem un koncentrēsies uz to, lai šaujamieroči «nebūtu vājprātīgo rokās un to rokās, kas ir garīgi slimi un kuru īpašumā šaujamieročiem nevajadzētu būt».

«Tas nav šaujamierocis, kas nospiež mēlīti, tas ir cilvēks, kas tur šaujamieroci,» skaidroja Tramps. «Mēs vienmēr atbalstīsim tiesības uz pašaizsardzību.»

Prezidents ar šiem spriedumiem nācis klajā pēc nesenajām masu apšaudēm Elpaso un Deitonā, kad 24 stundu laikā tika nošauts 31 cilvēks, no jauna liekot skanēt prasībām par stingrāku kontroli šaujamieroču jomā.

Demokrātu likumdevēji aicina veikt stingrākas potenciālo pircēju pārbaudes un aizliegt atsevišķus triecienšauteņu veidus, kas bieži tiek izmantotas masu apšaudēs.

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, piemēram, tiesības medīt, makšķerēt vai iegādāties šaujamieroci, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visvairāk respondentu jeb 78% atbalsta piespiedu darba piespriešanu, kam ar 73% seko atbalsts speciālo tiesību (tiesības medīt, makšķerēt, iegādāties un nēsāt šaujamieroci) atņemšanai. Nedaudz mazāks respondentu skaits - 72% - atbalstītu aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī parādnieku datu publiskošanu (60%).

Salīdzinoši mazāk iedzīvotāju atbalsta transportlīdzekļa tiesību atņemšanu (56%) un kriminālatbildības iestāšanos (51%) personām, kuras apzināti izvairās no savu saistību izpildes.

«Jau iepriekš rīkotās aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Šiem parādniekiem šobrīd tiek piemērots visplašākais tiesību ierobežojums. Tostarp arvien biežāk uzturlīdzekļu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt automašīnu vai kuģi, bet kopš jūlija viņiem vairs nedrīkst piederēt šaujamieroči. Tāpat tiek domāts par jauniem tiesību ierobežojumiem uzturlīdzekļu parādniekiem, lai viņiem liegtu iespēju spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus. Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka papildu tiesību ierobežošana ļaunprātīgiem saistību nepildītājiem ir ļoti efektīvs veids, kā ieinteresēt viņus tomēr sākt pildīt savas saistības,» atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

ASV pilsētā Lasvegasā svētdienas vakarā (pirmdien pēc Latvijas laika) apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki un vairāk nekā 400 cilvēki pēc apšaudes nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs, acīmredzot, nošāvies, paziņojusi policija un vēsta mediji.

Lasvegasas policijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka slimnīcās pēc apšaudes nogādāti aptuveni 406 cilvēki. Taču vēl nav skaidrs, vai šo cilvēku vidū minēti arī tie ievainotie, kas vēlāk slimnīcās tika pasludināti par mirušiem.

Iepriekš policija ziņoja, ka ievainoti aptuveni 200 cilvēki.

Uzbrucējs atklāja uguni no automātiskā ieroča uz festivāla "Route 91 Harvest" apmeklētājiem no līdzās esošās viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino". Brīdī, kad sākās apšaude, uzstājās dziedātājs Džeisons Aldīns.

Uz festivālu bija ieradušies apmēram 40 000 apmeklētāji, pūlī izcēlās panika un daudzi metās bēgt.

Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs pats atņēma sev dzīvību, pirms policisti sasniedza viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino" 32.stāvu, no kurienes viņš šāva uz festivāla apmeklētājiem, paziņoja Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo.

Valsts policija (VP) Latgalē izņēmusi plašu šaujamieroču arsenālu un par pretlikumīgu ieroču apriti aizturējusi astoņas personas, informē VP.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonas pagājušā gada nogalē veica 20 kratīšanas dzīvojamās mājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā. Tika izņemtas pistoles, karabīnes, ložmetēji, automāti, kā arī dažāda kalibra šaujamieroču munīcijas, šaujamieroču sastāvdaļas, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas. Aizdomās par pretlikumīgu ieroču apriti aizturēja astoņas personas.

Privātmājās un dzīvokļos Daugavpilī un Daugavpils novadā tika atrasti un izņemti 12 ložmetēji, 18 garstobra šaujamieroči, 13 mašīnpistoles, 13 pistoles, 3 719 dažāda veida munīcijas, 188 spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, kā arī 94 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas. Policija konstatēja, ka dzīvesvietās, kur tika veiktas kratīšanas, šaujamieroči un to sastāvdaļas ne vien tika glabātas, bet arī pašrocīgi izgatavotas, pārveidotas un atjaunotas. Kopumā kratīšanas tika veiktas astoņu savstarpēji saistītu personu nekustamajos īpašumos un transportlīdzekļos.

Ogrē pagājušajā nedēļā notikušās vērienīgās pakaļdzīšanās laikā avarējušajam Valsts policijas (VP) motociklam nav bijusi spēkā esoša tehniskā apskate, tāpēc policijā ir sākta dienesta pārbaude.

VP preses pārstāve Simona Grāvīte sacīja, ka notikušais ir bezprecedenta gadījums, kas liecina, ka par Valsts policijas (VP) transportlīdzekļu atbilstību tehniskajām prasībām atbildīgā amatpersona šajā gadījumā rīkojusies neatbilstoši sev uzticētajiem pienākumiem un VP iekšējiem noteikumiem par dienesta transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Konkrētajai amatpersonai bija jāpārliecinās, ka transportlīdzeklim, ko izsniedz policistam, ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Noteikumi paredz, ka arī katram transportlīdzekļa vadītājam pirms transportlīdzekļa izmantošanas jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli, norādīja Grāvīte.

Par konstatēto pārkāpumu tiek veikta dienesta pārbaude.

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA šādu informāciju nekomentē.

Arī Bunkus advokātu birojā aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko Trasta Komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007.gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016.gadu liecina, ka viņam pieder 2013.gada Range Rover automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā Luminor bankā. 2016.gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016.gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība nekavējoties jāpārrunā Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomē (NDP).

Latkovskis aģentūrai LETA teica, ka maksātnespējas joma ir ļoti svarīga, ņemot vērā, ka administratori ir iesaistīti daudzu skaļu izskanējušu uzņēmumu un banku likvidācijas procesā.

«Nedrīkst atkārtoties 90.gadi, tāpēc uzskatu, ka šis noziegums nekavējoties jāpārrunā prezidenta vadītajā NDP,» norādīja Latkovskis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šajā jautājumā atturēsies no komentāriem, jo konkrētā situācija esot piekritīga iekšlietu jomai, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Aizsardzības komisijas sekretārs Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis gadījums apliecina, ka ir nepieciešams uzlabot drošības sistēmu, paaugstinot drošības struktūru darba kvalitāti. Politiķis nedomā, ka šī slepkavība nozīmētu 90.gadu vardarbības gadījumu atgriešanos, reizē tas parāda, ka arī Latvija nav atrauta no atsevišķiem notikumiem Eiropā, kad ir pielietota vardarbība.

Šā gada 12.janvārī Talsu novadā, Balgales pagastā, kādās mājās, ieradās divas personas maskās un nodarīja miesas bojājumus vīrietim, šīs mājas iedzīvotājam, kā arī nolaupīja marihuānu un pneimatisko šaujamieroci. Valsts policija (VP) veicot notikuma vietas apskati, atklāja, ka viena telpa minētajā mājā ir ierīkota kā marihuānas audzētava, informē VP.

Policijas darbinieki no šīs telpas izņēma marihuānas audzēšanas ierīces un 16 marihuānas augiem līdzīgus stādiņus, kā arī augu sēklas. Par minēto faktu tika uzsākts kriminālprocess par marihuānas audzēšanu. Turpinot veikt neatliekamās izmeklēšanas darbības, noskaidrots, ka viena no personām, kas veica laupīšanu, uzturas Ventspilī, kādā privātmājā. Policijai šai vietā veicot kratīšanu, izņemti 43 izžāvēti marihuānai līdzīgi augi, sasmalcināta marihuānai līdzīga viela, kā arī nolaupītie priekšmeti un lietiskie pierādījumi par laupīšanas fakta veikšanu. Kopumā izņemti 510 g marihuānas.

Saistībā ar šo notikumu policijā ir uzsākti kopumā 3 kriminālprocesi - par laupīšanu, par marihuānas audzēšanu, kā arī par narkotisko vielu glabāšanu. Tika aizturētas trīs personas – 1979. gadā dzimis vīrietis, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts, viņam piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, ka arī 1996. un 2000. gadā dzimuši vīrieši, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, pagājušajā nedēļā apturēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu, informē VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Fotoattēli skatāmi raksta galerijā!

Grupējuma noziedzīgās darbības laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada augustam valsts budžetam radījušas aptuveni 1,7 miljonu eiro lielus zaudējumus. Deviņas personas atzītas par aizdomās turētām, bet nozīmīgākie pierādījumi izņemti, izmeklētājiem atklājot slepenas grupējuma biroja telpas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā skaidro, ka šī gada 5.septembrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pagājušajā nedēļā veica 27 kratīšanas Rīgā, Rīgas rajonā un Jelgavā kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi aptuveni 95 000 eiro apmērā, kā arī kontrabandas cigaretes un šaujamieroči, kam tiks veikta ekspertīze.

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Valsts policija (VP) 7.janvārī plkst.12.30 saņēmusi izsaukumu uz kāda ofisa telpām, kur bojā gājuši divi vīrieši, liecina VP paziņojums Facebook.

Sākotnējā informācija liecina, ka kāds 1973.gadā dzimis vīrietis bija iegājis kāda Kandavas ielas firmas ofisa telpās un paaicinājis acīmredzot sev pazīstamu 1970.gadā dzimušu vīrieti iznākt koridorā.

Tur uzbrucējs vairākas reizes izšāvis uz vīrieti un vēlāk turpat ofisa telpās sev iešāvis galvā, žurnālistus informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Patlaban notikušā galvenā versija ir tāda, ka starp uzbrucēju un upuri pastāvējis konflikts, taču patlaban ir pāragri runāt, vai domstarpības bijušas privāta, darba vai biznesa attiecību dēļ, norādīja Sozinovs.

Policija atradusi uzbrucēja turpat ofisa pagalmā novietoto automašīnu, kā arī noskaidrojusi, ka uzbrucējam bija oficiāli reģistrēts ierocis.

Bruņoti laupītāji trešdien Parīzē slavenajā viesnīcā «Ritz» nolaupījuši dārglietas četru miljonu eiro vērtībā.

Piecu vīriešu banda Vendoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas. Aģentūras AFP žurnālists pavēstīja, ka pēc incidenta varasiestādes slēgušas vairākus ceļus ap viesnīcu. Divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti.

«Mēs dzirdējām skaļu troksni un lielu kņadu ielā,» viens viesnīcas darbinieks pavēstīja aģentūrai AFP. «Garāmgājēji meklēja glābiņu viesnīcā. Mēs nezinājām, kas notiek, līdz kāds mums pateica, ka notikusi laupīšana.»

Cits viesnīcas darbinieks redzējis, kā viesnīcai lielā ātrumā garām pabrauc motocikls.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Atgūtas visas dārglietas četru miljonu eiro vērtībā, kas trešdien tika nolaupītas Parīzes slavenajā viesnīcā «Ritz», ceturtdienas vakarā paziņoja šai lietai tuvs ziņu avots.

Daļa no laupījuma tika atgūta trešdien, kad trīs no pieciem laupītājiem tika notverti, viņiem bēgot no nozieguma vietas.

Pārējās nolaupītās dārglietas atradās «somā, kuru vakar konfiscēja policija», sacīja ziņu avots.

Jau ziņots, ka piecu vīriešu banda Vandoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas, bet divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti. Pēc incidenta varasiestādes slēdza vairākus ceļus ap viesnīcu.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kāds informācijas avots Francijas tieslietu sistēmā dārglietas novērtēja uz «vairāk nekā četriem miljoniem eiro».

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

30.septembra pēcpusdienā privātā veselības uzlabošanas iestādē Aizputes novada Lažas pagastā sašauti trīs cilvēki, un likumsargi vēl turpina darbu notikuma vietā, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA pastāstīja, ka apšaude notikusi kādā viesu namā, un tajā sašauti trīs cilvēki. Sākotnējā informācija liecina, ka sašauto cilvēku gūtie ievainojumi nav dzīvībai bīstami.

Cietušo vecumu un dzimumu policijā pašlaik nevarēja precizēt. Pašlaik nav plašākas informācijas arī par šāvēju. Sākts kriminālprocess, tiek skaidroti notikušā apstākļi. Sīkāk par notikušo policija sola informēt pirmdien.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku Rimantu Kārkliņu, vēsta, ka uzbrukums varētu būt bijis pasūtījuma slepkavības mēģinājums. Noziegums vērsts pret personām, kas atradās automašīnā, un tas ļauj secināt, ka tieši šīs personas bija uzbrukuma mērķis, skaidrojis Kārkliņš.

Utrehtā Nīderlandes vidienē pirmdien apšaudē tramvajā ievainoti vairāki cilvēki, ziņo policija, norādot, ka uzbrukumam, iespējams, bijis «teroristisks motīvs».

Vietējais radio vēsta, ka apšaudē, kas notikusi ap plkst.10.45 (plkst.11.45 pēc Latvijas laika), viens cilvēks zaudējis dzīvību.

Ziņu par cietušo skaitu un to ievainojumu raksturu pagaidām nav.

Tiek ziņots, ka šaušana notikusi arī citviet pilsētā, un policija atzinusi, ka uzbrucējs joprojām ir brīvībā.

Vienlaikus policija paziņojusi, ka aizdomās par šo noziegumu tiek meklēts kāds turku izcelsmes vīrietis.

Premjerministrs Marks Rite Nīderlandes medijiem atzinis, ka situācija ir satraucoša.

Tramvaju un dzelzceļa satiksme pilsētā ir apturēta, bet skolas aicinātas neizlaist bērnus no mācību iestādēm.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju šāvējs bijis viens, tomēr nav izslēgts, ka bijuši arī citi, vēsta ziņu aģentūra ANP, atsaucoties uz policiju.

Nīderlandes policija aizturējusi Turcijā dzimušo vīrieti, kas tiek turēts aizdomās par pirmdienas apšaudes sarīkošanu Utrehtā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus.

Apšaudē vēl pieci cilvēki guvuši ievainojumus.

Iepriekš varasiestādes bija paziņojušas, ka ievainoti deviņi cilvēki.

Policija jau agrā pēcpusdienā aizdomās turamo identificēja kā 37 gadus veco Gokmenu Tanisu, taču viņa notveršanai bija vajadzīgas vairākas stundas.

Uzbrucēja motīvi joprojām nav zināmi, lai gan iepriekš varasiestādes pieļāva iespēju, ka tas ir terorakts.

Iekšlietu ministrija tomēr paziņojusi, ka pārbaudīta tiek arī versija par personīga rakstura motīviem.

Raidorganizācija NOS ziņo, ka aizdomās turamajam ir garš iepriekš pastrādāto noziegumu saraksts. Cita starpā viņš iepriekš ticis sodīts par slepkavības mēģinājumu.

Šobrīd tiesā atrodas lieta, kurā Taniss apsūdzēts izvarošanā.

Pēc traģiskās apšaudes Floridas pavalsts skolā pagājušajā nedēļā, kas prasīja 17 cilvēku dzīvības, ASV prezidents Donalds Tramps ir ieteicis riska novēršanai apbruņot skolotājus.

Šo ideju prezidents izteicis pēc tikšanās Baltajā namā un emocionāli piesātinātu stāstu uzklausīšanas, kuru vadmotīvs bijis prasība pēc drošības veicināšanas valsts skolās, ziņo CNN. Pēc D. Trampa ieskata apbruņot vajadzētu gan mācību priekšmetu skolotājus, gan pārējo skolas personālu.

«Ja jums ir skolotāji ar šaujamieročiem, viņi ļoti ātri varētu uzbrukumam darīt galu,» D. Trampa teikto citē CNN. Prezidents pieļauj, ka 20% skolu personāla un skolotāju apbruņošana varētu atturēt «maniakus, kas mēģinātu uzbrukt».

«Saprotams, ka tie būtu cilvēki, kas ir ļoti izmanīgi apieties ar ieročiem, un tā būtu tā sauktā slēptā ieroča nēsāšana – ka skolotājiem būtu līdzi apslēpti nēsājami ieroči. Viņi izietu īpašu apmācību, un skola vairs nebūtu no ieročiem brīva zona,» teicis prezidents, piebilstot, ka tā ir «no ieročiem brīva zona maniakiem, jo viņi ir gļēvuļi. No ieročiem brīva zona tiem nozīmē – iesim un viņiem uzbruksim, jo tur uz mums pretī lodes nelidos.»

ASV Kalifornijas štatā trešdien bruņots uzbrucējs atklājis uguni ļaužu pilnā kantri deju bārā, kurā bijuši vairāki simti cilvēku, nogalinot 12 cilvēkus, arī policistu, kurš atsteidzies uz notikuma vietu, un 12 ievainojot, ziņo varasiestādes.

Venturas apgabala šerifa birojs paziņoja, ka miris arī šāvējs.

Visi cilvēki sašauti bāra iekšienē, paziņoja šerifs Džefs Dīns.

Apšaude bārā «Borderline Bar and Grill» klusā Losandželosas piepilsētā Tauzandoksā notika trešdienas vakarā pēc vietējā laika, kad tur norisinājās koledžas studentu kantri mūzikas pasākums.

Laikraksts «The Los Angeles Times» atsaucas uz tiesībsargājošās iestādes amatpersonas teikto, ka atskanējuši vismaz 30 šāvieni.

Vārdā neminēts aculiecinieks avīzei pastāstīja, ka ap plkst.23.30 cilvēku pārpildītajā bārā ieskrējis kāds cilvēks un sācis šaut no pistoles. Citi aculiecinieki ziņo, ka uzbrucējs arī metis dūmu granātas.

Albānijas galvaspilsētas Tirānas lidostā otrdien tika nolaupīti miljoniem eiro no Austrijas aviokompānijas «Austrian Airlines» lidmašīnas, paziņoja policija.

Bruņoti vīri izlauzās uz lidostas skrejceļa un nolaupīja naudu, kuru bija paredzēts aizvest uz kādu banku Vīnē.

Ārvalstu bankas Albānijā sūta savu konvertējamo valūtu uz Vīni, jo Albānijas centrālā banka nepieņem šādus noguldījumus.

Viens no uzbrucējiem tika nogalināts apšaudē ar policiju.

Albānijas policija saistībā ar šo uzbrukumu aizturēja četrus cilvēkus un nopratināja vēl 40.

Laupītāji nokļuva uz Tirānas Mātes Terēzes starptautiskās lidostas skrejceļa caur vārtiem, kurus izmanto ugunsdzēsēji.

Policija paziņoja, ka trīs bruņoti laupītāji militārā apģērbā ieradās un izteica draudus bagāžas kontroles darbiniekiem, bet pēc tam nolaupīja naudu.

Sākotnēji tika ziņots par nolaupītiem 2,5 miljoniem eiro, bet vietējie mediji apgalvo, ka šī summa varētu būt pat piecas reizes lielāka.

Francijas policija turpina meklēt vīrieti, kurš otrdienas vakarā sarīkoja apšaudi Strasbūrā, un aizturējusi piecus cilvēkus, bet ne galveno aizdomās turamo.

Šāvējs, kurš nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 12, identificēts kā 29 gadus vecais Šerifs Šekats, kurš dzimis Strasbūrā. Viņš jau iepriekš bijis zināms policijai par noziegumiem, kas nebija saistīti ar terorismu. Viņš ir bijis notiesāts gan Francijā, gan Vācijā, un pavadījis kādu laiku cietumā, sacīja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs.

Francijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess intervijā radiostacijai «France-Inter» atklāja, ka policija aizturējusi piecus cilvēkus, bet šāvējs vēl nav notverts. Iespējams, ka viņš aizbēdzis uz Vāciju.

Uzbrucēja motīvi vēl nav noskaidroti, sacīja Nunjess.

Telekanāls «BFM TV» ziņoja, ka aizdomās turamais aizbēga no sava dzīvokļa otrdienas rītā, kad tur ieradās policija, lai dzīvokli pārmeklētu saistībā ar kādu laupīšanu. Dzīvoklī esot atrastas granātas.