Jaunākais izdevums

Sakarā ar Ignalinas AES apturēšanu 8.novembra vakarā Latvijas energoapgādē nav notikušas ārkārtas situācijas, taču veikti apgādes režīma pārkārtojumi, informēja Latvenergo.

Lai kompensētu trūkstošās jaudas Lietuvā un Latvijā, ceturtdienas vakarā ievērojami tika palielināta elektrības izstrāde Daugavas HES kaskādē (Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas spēkstacijas), kā arī vairākās Lietuvas spēkstacijās – Kauņas HES, Kroņu HAES (hidro akumulējošā elektrostacija). Daugavas HES kaskāde īslaicīgi spēj aizstāt aptuveni pusi - ap 700 megavatiem (MW) no Ignalinas elektriskās jaudas (kopā 1300 MW), tādēļ šādos gadījumos ir būtiska energoapgādes sistēmas pārkārtošanas ātrdarbība.

AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Varis Boks: ”Šādi gadījumi nav izslēdzami un tie pierāda pārvades sistēmas operatoru (PSO) nevainojamas sadarbības nozīmīgumu neordinārās situācijās. Uzskatu, ka arī šajā reizē esam strādājuši precīzi un atbilstoši labai starpsistēmu kooperācijas praksei, tādēļ nav ietekmēta neviena klienta elektroapgāde.”

Šobrīd papildus – par aptuveni 100 megavatiem (MW) palielināta elektroenerģijas izstrāde AS Latvenergo Rīgas TEC-2, kā arī elektroenerģijas piegādes apjomi no Krievijas energosistēmas. Šī brīža energoapgādes režīms ilgstošā ekspluatācijā var radīt problēmas tad, ja pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ vai citu ģenerējošo jaudu apturēšanas gadījumā.

Starp Baltijas valstu un Krievijas energosistēmām ir noslēgta vienošanās par elektrisko jaudu savstarpēju nodrošināšanu avārijas gadījumos.Paredzams, ka Ignalinas AES ražošanu atsāks ne ātrāk kā nākamajā otrdienā, kad darbu būs beigusi incidenta izmeklēšanas komisija.

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: ”Ignalinas atomelektrostacijas izslēgšana šoreiz ir neparedzēta, taču 2009.gada beigās tā ir nolemta un neizbēgama, tādēļ – enerģētiķiem īpaši saspringtā režīmā nāksies strādāt arī ilgākā laika posmā. Turklāt – laikā, kad elektroenerģijas patēriņš gadā aug pat par 7% gan pie mums, gan kaimiņvalstīs, kā nekad aktualizējas jaunu spēkstaciju celtniecības nepieciešamība. Latvenergo savu iespēju robežās nemitīgi palielina elektrības izstrādi, rekonstruējot termoelektrostacijas un atjaunojot HES ģeneratorus, taču vairāku gadu perspektīvā Latvijai ar to var būt par maz.”

Lietuvā ceturtdienas vakarā tika uz laiku apturēta Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbība, tehniskas kļūmes dēļ izslēdzot tās energobloku, kura jauda ir 1300 megavatu. Reaktors tika apturēts automātiski, iedarbojoties aizsardzības sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jāizvērtē iespēja būvēt AES Latvijā

Juris Savickis, SIA Itera Latvija prezidents, 13.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem Latvijā ir izveidojies priekšstats, diezgan noteikta nostāja par to, kā šeit ir jāattīstas enerģētikas tirgum. Neviens vairs sevišķi neprotestē pret to, ka būtu jāuzbūvē jauna gāzes elektrostacija, un tāpat daudzi uzskata, ka ir jāveic pētījumi ogļu stacijas būvniecībai.

Tāpat mūsu valsts šausmīgi ātriem soļiem virzās pretī iecerei piedalīties jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā Ignalinā, Lietuvā. Manuprāt, mēs pārāk strauji ejam šajā Ignalinas virzienā. Mēs esam aizmirsuši, ka mums šajā jomā ir izvēles iespēja, kā rīkoties — būvēt šādu AES Lietuvā vai Latvijā.

Diemžēl mūsu valstī Ministru kabineta līmenī šāda iespēja nav pat izvērtēta. Nav bijusi pat neviena diskusij par šo tēmu — mēs visi, gluži kā apmāti skrienam Ignalinas virzienā, uzskatot, ka šāds risinājums ir vienīgais optimālais. Runājot ar enerģētikas sfēras profesionāļiem, zinātniekiem, es esmu nonācis pie secinājuma, ka tā nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nav rentabli celt elektrostacijas ar mazu jaudu

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Kārlis Briņķis, 21.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Lietuvas Seima atbalstu likuma grozījumiem, kas nepieciešami Ignalinas atomelektrostacijas (AES) nacionālā investora Lithuanian Electricity Organisation dibināšanai, var tikt uzsākts darbs pie jaunā reaktora būvniecības projekta un tā attīstīšanas.

Ignalinas projekts ir viennozīmīgi pozitīvs Latvijai gan no ekonomiskā, gan ekoloģiskā skatu punkta. Turklāt šis projekts Baltijas valstīm nodrošinās lielāku energoneatkarību. AES atbilst visiem mūsdienās izvirzītajiem kritērijiem, kādi šobrīd pasaulē ir izstrādāti attiecībā uz dabas aizsardzības prasībām. AES kā elektroenerģijas ražotājs nodara vismazāko kaitējumu videi salīdzinājumā ar visiem pārējiem – tām nav izmešu, un tās neizdala CO2, kamēr ogļu staciju blakusprodukts ir izdedžu kaudzes, kuras kaut kur nepieciešams uzglabāt. Ja mēs paskatāmies uz Igaunijas piemēru, tad redzam, ka no degakmeņa, ko izmanto Igaunijas termoelektrostacijā pie Peipusa ezera, apkārtne ir neatgriezeniski cietusi un tās apvidū ir novērojams piesārņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meļko: Ceru, ka nebūsim spiesti ierobežot elektroapgādi

Līva Melbārzde, Db, 12.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas deficīta risināšanai iespējami dažādi ceļi, bet runa ir par šo variantu cenu un politiskajiem uzstādījumiem, vēsta Dienas bizness.

Nav noslēpums, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas šī gada 31. decembrī Latvija no visām reģiona valstīm paliks viskritiskākajā situācijā, jo, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, mēs pagaidām nespējam sevi pilnībā nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu un jaudu.

Kādā stāvoklī ir pašreizējā Latvijas elektroenerģijas apgāde un kas reāli mainīsies pēc Ignalinas AES slēgšanas?

Latvija ir elektroenerģijas deficīta zeme, tāpēc mēs vienmēr esam elektrību pirkuši. Ilgu laiku veiksmīgi izmantojām situāciju, ka kaimiņos lielos apjomos bija pieejama salīdzinoši lēta elektroenerģija. Tas bija iespējams tādēļ, ka savulaik visa Padomju Savienības elektroapgāde tika izveidota kā vienota sistēma gan ģenerējošo jaudu, gan elektropārvades tīklu ziņā. Toreiz bija piedāvājums Ignalinas AES līdzīgu elektrostaciju uzbūvēt arī Latvijā, taču tas netika atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zemes Draugi: avārija Ignalinas AES ir nopietna

, 09.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ņemot vērā Ignalinas AES notikušo kārtējo negadījumu, par kuru informāciju negribīgi sniedz Lietuvas puse, slēpdama notikušā apstākļus un iemeslus, Zemes Draugi atkārtoti uzsver, ka jaunas AES būvēšana nav pieļaujama un pakļauj riskam Latvijas iedzīvotājus gan tās darbības laikā, gan arī tūkstošiem gadu pēc AES slēgšanas bīstamo kodolatkritumu dēļ," teikts Zemes draugu paziņojumā medijiem.

Paziņojums: "Vakar notikušās avārijas dēļ Ignalinas AES otrā reaktora darbība ir apturēta vismaz uz trīs dienām, kas liecina par notikušā negadījuma nopietnību.

Kopš Černobiļas AES katastrofas jau ir notikušas vairāk nekā 25 nopietnas avārijas atomelektrostacijās un tikai nejaušības, nevis tehnoloģijas vai cilvēku faktora dēļ, tās nav bijušas tikpat postošas. Tieši tādēļ virkne Eiropas valstu, piemēram, Austrija, Vācija un Zviedrija ir izlēmušas atteikties no atomenerģijas lietošanas un sekmīgi attīsta elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamiem energoresursiem.

Jaunās Baltijas AES celšanas plānošana līdz šim ir norisinājusies paslepeni slēdzot valdību un energokompāniju līgumus un manipulējot ar vispārīgiem skaitļiem. Turklāt pašlaik veiktā jaunās Ignalinas AES Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros nolīgtā Somijas kompānija ir atteikusies sniegt jebkādus aprēķinus vai informāciju par AES darbības laikā radīto bīstamo kodolatkritumu uzglabāšanas veidu un izmaksām pēc AES darbības beigām. Līdz ar to nav nopietni ņemami vērā arī līdzšinējie AES būvniecības izmaksu aprēķini."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva var aizstāt kodolenerģiju ar vēja enerģiju

Jānis Rancāns, 21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva: Visaginas AES projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam; par izmaksām vēl pāragri runāt

BNS, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc Ignalinas slēgšanas Lietuvā elektrība sadārdzināsies par 8—10%

, 16.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ignalinas AES slēgšanas šī gada nogalē Lietuvā elektrība maksās par 8—10% vairāk, paziņojis Lietuvas premjers Andrius Kubiļus, raksta Itar-Tass.

«Pēc vienīgās Baltijas atomelektrostacijas slēgšanas Lietuvā ir gaidāms elektrības cenu pieaugums, taču ne tik liels kā iepriekš minējusi darba grupa —par 50%. To darba grupa minējusi, lai pierunātu Eiropas Komisiju pagarināt Ignalinas AES darbību vēl pēc 2009. gada beigām,» saka A. Kubiļus.

Jāatgādina, ka Černobiļas tipa Ignalinas AES slēgšana bija Lietuvai viens no priekšnosacījumiem, to uzņemot Eiropas Savienībā. Lietuva kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju jau konceptuāli vienojusies par jaunas AES būvniecību, kurai būtu jābūt gatavai 2018. gadā. Latvijas nacionālā energokompānija a/s Latvenergo līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīga, prognozējot Latvijas elektrības cenas pēc Ignalinas slēgšanas, gan uzsverot, ka Latvijas ietekmei uz Latvijas elektrības cenām šim faktoram nevajadzētu būt tik lielai nozīmei kā Lietuvā. Latvija par 40% ir atkarīga no elektroenerģijas importa, kas līdz šim galvenokārt ir nācis no Ignalinas AES. Taču Lietuvā paspējuši Ignalinas AES jau nodēvēt par Lietuvas Parex —vienu no ekonomisko krīzi padziļinošiem elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eksperti apšauba Kaļiņingradas AES drošību

Līva Melbārzde, 15.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ignalinas atomelektrostacijas (AES) darbības pilnīgai apturēšanai šogad 31. decembrī nebūs dramatisks pavērsiens Latvijas energoapgādē, taču elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt, raksta Diena.

Db jau vēstīja, ka ar to, kas sagaida pēc gada 31. decembra, kad tiks slēgta Ignalinas AES, viedokļi ir samērā viennozīmīgi - cena pieaugs. Tas, cik daudz tā pieaugs, atkarīgs no tā, kāds būs reģionā deficīts, kur vismaz Latvijai lielākās cerības jāliek uz Krievijas importu, nevis uz Skandināvijas tirgu. Par elektrības tarifa pieaugumu pat Krievijas iekšējā tirgū nākamgad jau ir izskanējušas visdažādākās prognozes - no 5 līdz pat 10%.

Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis Dienai skaidro, ka Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā, tāpēc, tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevajag gaidīt, ka naftas cenas kādreiz varētu nokristies zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Tā intervijā Db atzīst Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš arī uzsver — kamēr mēs Krievijai kārtīgi maksāsim par piegādāto gāzi, nevajag uztraukties, ka šīs piegādes varētu tikt pārtrauktas.

Kādas šaja jomā redzat risinājuma iespējas Latvijai?

Galvenā sfēra, uz kuru ir jākoncentrē uzmanība, ir energoefektivitāte, jo šobrīd pieaug cenas visiem energoproduktiem, ieskaitot akmeņogles, kas pašreiz maksā vairāk nekā 120 dolārus par tonnu. Tas nozīmē, ka jebkurš kurināmā veids kļūs dārgāks. Ir jāskatās tās tehnoloģijas, kas ļauj resursiem atjaunoties. Tāpat ir jāizmanto sinerģijas. Es saprotu, ka Ignalinas AES slēgšana diezgan daudz ko maina Baltijas valstu jaudu potenciālā. Tāpēc ir jāskatās, cik liels ir šo jaudu apjoms visām Baltijas valstīm kopā, savienojot tās ar jaudām, kas ir pieejamas Ziemeļeiropas un Centrāleiropas tirgū. Lai varētu nodrošināt nepieciešamo enerģijas piegādi par vislabākajām cenām, izšķiroši ir savienojumi. Citu iespēju es neredzu ne vidējā, ne arī ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzbūvējot jauno AES, Lietuvā elektrība paliks dārgāka

, 30.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Lietuvas atomelektrostacijā elektrība maksās 7-8 centus par kilovatu, pašreizējā Ignalinas stacijā elektrības cena ir 6.11 centi.

To, atsaucoties uz Lietuvas enerģētikas ministra Arvīda Sekmokasa vārdiem, raksta baltinfo.ru. Elektrības cena gan būšot atkarīga no jaunajā AES izvēlētās tehnoloģijas, kopējās jaudas un viena reaktora jaudas. Tomēr AES ražotā elektrība izmaksājot lētāk, nekā dabasgāzes vai šķidrā kurināmā elektrostacijā, tāpēc Lietuvai jāstrādā pie atomenerģijas attīstīšanas, uzsvēris ministrs. Pēc pašreizējiem plāniem Lietuvas AES varētu būt pabeigta 2018.-2020. gadā. Iepriekš jaunā stacijas būvniecībā bija paredzēts iesaistīt arī abas pārējās Baltijas valstis un Poliju, tagad Lietuva 2010. gada laikā grib atrast vienu stratēģisko investoru. Stacijas izmaksas lēstas uz 4-4.5 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļie uzsāk cīņu pret atomelektrostacijas būvniecību Ignalinā

, 31.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) 3.septembrī uzsāks informatīvu kampaņu Latvijā pret jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Ignalinā, Db.lv informēja Latvijas Zaļā kustība. Vides NVO norāda, ka AES vietā ir jāpaplašina atjaunojamo energoresursu izmantošana.

Vides NVO aktīvisti no vairākām vides organizācijām pulcēsies 3.septembrī plkst. 12:00 pie Daugavpils rajona padomes ēkas, kur plkst. 13:00 sāksies jaunās Ignalinas AES ietekmes uz vidi novērtējuma programmas apspriešana. Vides aktīvisti interesentiem sniegs informāciju par riskiem un izmaksām saistībā ar atomenerģijas izmantošanu un norādīs uz problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar plānoto Ignalinas AES.

Vides NVO neatbalsta Latvijas iesaistīšanos jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Ignalinā, kā arī iebilst pret šādas AES būvniecību pēc būtības uzskatot, ka atomenerģijas izmantošana ir ekonomiski apšaubāma un dārga, tā rada nopietnus vides un sociālos riskus un ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības koncepcijai. Tādēļ vides NVO nolēmušas uzsākt informatīvu kampaņu kā dažādu pasākumu sēriju, lai par šiem aspektiem informētu iedzīvotājus un aicinātu Latviju nepiedalīties jaunās Ignalinas AES projektā, kā arī aktīvi iestāties pret šāda projekta īstenošanu kādā no Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvai neesot naudas jaunās AES būvei

BNS, 16.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai pašreizējā situācijā nav naudas jaunās atomelektrostacijas (AES) būvei - valsts nevar atļauties segt pat desmito daļu no AES projekta izmaksām, piektdien apgalvo laikraksts Lietuvos rytas, atsaucoties uz ekspertiem.

«Lietuva potenciālos investorus sagaida ar tukšām kabatām,» teikts laikraksta publikācijā. Lietuvos rytas norāda, ka pastāv divas iespējas, kā valsts varētu uzbūvēt jauno AES ar minimālu finansiālu ieguldījumu - pirmā no tām būtu piešķirt investoram lielas garantijas attiecībā uz elektrības cenu, bet otrā - projekta īstenošanai nepieciešamo naudu aizņemties.

Citu valstu pieredze rāda, ka investors, visticamāk, pieprasīs elektrības patēriņa garantijas, piemēram, viņš varētu vēlēties iepirkt elektrību par fiksētu cenu 20 vai vairāk gadu.

Tomēr «Eiropas Savienība liedz dalībvalstīm apņemties ilgtermiņā iegādāties elektrību par fiksētu cenu no viena ražotāja. Savukārt otras izvēles Lietuvai nav, jo tās rīcībā nav resursu, ko ieguldīt AES projektā,» avīze citē Lietuvas akadēmiķi Jurģi Vilemu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušais saistībā ar sprādzieniem zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā (AES) Japānā nenoliedzami ir vērtējams kā liela traģēdija. Būtu naivi iedomāties, ka šī atomkatastrofa neatstās postošu ietekmi gan uz globālajiem ekonomiskajiem, gan arī ekoloģiskajiem procesiem.

Tāpat ir skaidrs, ka būtu muļķīgi nemācīties no Japānas notikumiem un neizdarīt attiecīgus secinājumus. Tomēr publiskajā vidē notikušā iespaidā sāk veidoties gandrīz vai dogma, ka AES ir kaut kas slikts, no kā noteikti vajag izvairīties, jo pretējā gadījumā tā uzsprāgs, un visa valsts būs lielas radiācijas varā.

Protams, ja ir kaut mazākā iespēja iegūt energoresursus efektīvākā un lētākā veidā, izdarīt izvēli par labu AES būvniecībai būtu nepareizi. Ir arī skaidrs, ka pirms šāda objekta būvniecības ir jāveic rūpīga ģeoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu, kurā vietā šādus projektus drīkst, bet kurā - nedrīkst realizēt. Šaubu nav arī par to, ka drošība ir aspekts, uz kura rēķina, ceļot AES, naudu taupīt nedrīkst. Taču nevar apgalvot - Fukušimas kodolreaktori sprāgst, tāpēc Baltijā AES celt nedrīkst… Jā, mūsu reģionā mēdz būt problēmas ar aukstām ziemām, karstām vasarām un plūdiem, taču postošas zemestrīces mums nedraud! Arī par cunami draudiem Baltijas reģionam nekas nav dzirdēts. Var runāt par to, ka Baltijas valstis vienkārši nespēj vienoties savā starpā par viena nopietna kopīga projekta realizāciju, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts: miljards Visaginas AES projektam atradīsies tikai, ja projekts būs izdevīgs; Latvija spiedienam nepakļausies

Gunta Kursiša, 19.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievi vēlas Eiropas dalību Kaļiņingradas AES celtniecībā

Jānis Rancāns, 27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru