Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.
No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.
Situācija dramatiska
«Situācija Latvijā ar PVN piemērošanu apdrošinātāju darbībai ir dramatiska, jo pašreiz spēkā esošais regulējums neatbilst PVN jēgai (t.i., ar šo nodokli jāapliek pievienota vērtība), kā arī veicina apdrošināšanas pakalpojumu cenu celšanos, kas savukārt veicina inflāciju un mazina Latvijas apdrošinātāju konkurētspēju Eiropas mērogā,» secināja BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Pēc viņas norādītā, apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības pēc likuma burta ar PVN netiek apliktas, bet, no otras puses, apdrošinātāji savas darbības nodrošināšanai iegādājas preces un pakalpojumus, apmaksājot t.sk. par to arī rēķinā norādīto PVN priekšnodokli, kuru naudas saņēmējs iemaksā valsts budžetā. Atgūt šo priekšnodokli atšķirībā no citiem PVN maksātājiem apdrošinātāji nevar - kad apdrošinātājs realizē, piem., sev piederošo mantu, rēķinā PVN ir jāiekļauj un valsts budžetā tas ir jāiemaksā, neatskaitot no tā pat daļu no jau samaksātās milzīgās PVN priekšnodokļa summas, skaidro J. Alfejeva. Viņa minēja, ka pat realizējot bojāgājušā apdrošināšanas objekta (piem., auto) atliekas, izmaksājot par šo objektu apdrošināšanas atlīdzību, fakts, ka atlieku vērtība ir daļa no ar PVN neapliekamās apdrošināšanas atlīdzības, netiek ņemts vērā. «Tas, ka nav iespējams atskaitīt priekšnodokli un jāmaksā PVN no atlieku realizācijas, ir grūti novērtējama lieta, jo nav precīzi definēti risinājumi tam, ar ko tā situācija ir jāsalīdzina. Bet jebkurā gadījumā summas, par kurām ir runa, ir ievērojamas,» rezumēja J. Alfejeva. Viņa atzina, ka jau kādu laiku Latvijas apdrošinātāji veic diskusiju par šā sāpīgā jautājuma iespējamiem risinājumiem. Sanāk, ka līdz šim valsts reāli gūst ievērojamus PVN ieņēmumus, kas «iesprūduši» pie apdrošinātājiem. Piem., šogad 9 mēnešos KASKO atlīdzībās izmaksāti 37.5 milj. Ls. Pieņemot, ka daļu veido ar PVN apliekamas juridiskas personas, tad no atlīdzībām, t. sk. izdevumi par remontiem servisiem, 18.72 milj. Ls apjomā 18 % nodoklis veido aptuveni 2.8 milj. Ls, par kuru tad arī varētu samazināt apdrošinātāju izmaksas.
Nav pretrunā
Pēc Parekss apdrošināšanas kompānijas vadītājas Daces Brumziedes sacītā, šis jautājums apdrošinātājiem ir ļoti svarīgs, sevišķi augstās inflācijas dēļ. Viņa pauda pārliecību, ka iespēja nemaksāt PVN vai nu bremzētu cenu kāpumu, vai pat tā būtu iespēja samazināt uzņēmumiem. Ir iespējamas vairākas shēmas PVN nemaksāšanā, t.sk., vai nu PVN maksā auto īpašnieks (PVN maksātājs), kas PVN atskaita priekšnodoklī, vai arī apdrošinātājs šo PVN atgūst no valsts. Šie ierosinājumi nav pretrunā un ir arī iekļauti topošajā PVN direktīvā, kas arī paredz skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus, t.sk., tiek izskatītas PVN atgūšanas metodes, kas ļauj apdrošinātājiem sekmīgāk administrēt savus izdevumus, minēja J. Dumpis. Jaunā PVN direktīva neparedz aplikt apdrošināšanas pakalpojumus ar PVN. Ja apdrošinātāji varētu ar visu samaksāto priekšnodokli segt PVN ieņēmumu, būtu ideāla situācija, kura diezvai realizēsies, atzina J. Alfejeva, pieminot, ka runa ir par iespēju dažus izdevumus neaplikt ar PVN. Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers vecākā menedžere Ilze Rauza norādīja, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi par jaunas PVN regulas pieņemšanu detalizēti noteiks PVN piemērošanu finanšu un apdrošināšanas sektorā ES līmenī, novēršot pastāvošās atšķirīgās interpretācijas dalībvalstīs. Regula būs tieši piemērojama arī Latvijā un ieviesīs skaidrību par PVN piemērošanu finanšu un apdrošināšanas sektorā, it īpaši palīgpakalpojumiem un starpniecības pakalpojumiem. Ir paredzēts, ka regula stāsies spēkā 2009. gadā.
Arī sadārdzina
Viens no galvenajiem iemesliem jaunas direktīvas ierosināšanai ir tas, ka dalībvalstīs netiek vienlīdzīgi izmantota vecajos normatīvajos aktos paredzētā iespēja finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus dažos gadījumos tomēr aplikt ar PVN. Konkrēto pakalpojumu sniedzēji aizvien plašāk izmanto ārpakalpojumus, piem., datoru nomu, kas tiek aplikta ar PVN. Savukārt finanšu pakalpojumu iestāžu sniegtais serviss, kas radīts ar līdzekļiem, kuriem PVN piemērots, ar šo nodokli netiek aplikts. Pakalpojuma sniedzējs cenā iekļauj šo ārpakalpojuma ģenerēto PVN, bet fakts, ka biznesa pirktais gala produkts ar PVN nav aplikts, liedz tam atgūt šo slēpto PVN. Šīs nevienmērīgās PVN piemērošanas prakses dēļ ar katru gadu aizvien vairāk uzņēmumu vēršoties Eiropas Kopienu Tiesā, lai panāktu, ka tiem tiek garantētas tiesības atgūt arī šo slēpto PVN. «No vienas puses - banku pakalpojumiem PVN nebija pieskaitīts, bet no otras puses - pašas bankas par citiem pakalpojumiem un precēm PVN maksāja. Līdz ar to bankas nevarēja atdot daļu samaksātā PVN, kas sadārdzināja banku pakalpojumus. Tāpēc šis ierosinājums palielinās Eiropas banku konkurētspēju pasaulē un atvieglos grāmatvedības uzskaiti,» tā bijušais baņķieris ekonomists Gatis Kokins. Viņš gan piebilda, ka mīnuss šai ierosmei ir tas, ka bankām būs jāiegulda zināmas investīcijas, lai pārveidotu savas datorsistēmas PVN uzskaites nodrošināšanai.«Zīmīgi, ka ES likumdošana arī līdz šim ļāva valdībām aplikt ar PVN finanšu pakalpojumus, un mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā šo iespēju izmantoja. Latvijā no valdības un Finanšu ministrijas puses diskusijas par šo tēmu līdz šim nav bijušas, kas pārsteidz. Ja bankas un apdrošināšanas kompānijas savu finanšu pakalpojumu apmaksai pievienos 18 %, varētu domāt, ka tas sadārdzinās pakalpojumus. Tomēr, tā kā PVN būtība nosaka, ka daļu samaksātā PVN uzņēmumi - PVN maksātāji var atgūt, banku pakalpojumu sadārdzinājums Latvijā, visticamāk, nenotiks,» tā G. Kokins. SEB Unibankas Nodokļu nodaļas vadītājs Andrejs Salaks skaidroja: tas, ka šāda finanšu pakalpojumu aplikšana ar PVN dotu bankām iespēju atskaitīt priekšnodokli no saņemtajiem pakalpojumiem, ir nenoliedzami, jo šobrīd apliekamo un kopējo darījumu attiecība bankā ir 1.5 %. Pēc viņa skaidrotā, līdz tam, kad finanšu darījumi būs apliekami un cik lielā mērā, vēl ir tālu, bet princips ir tāds: ja banka pērk pakalpojumus apliekamajiem darījumiem, tad tā drīkst atskaitīt pilnā apmērā šo apliekamo darījumu nodrošināšanai samaksāto PVN no tā, kas jāmaksā budžetā.