Mazliet pastumdām naudiņas, mazliet paspēlējamies ar termiņiem – un, lūk, valsts budžeta fiskālā telpa pieaug par 12 miljoniem eiro.

Tāds ir labklājības ministres Ramonas Petravičas stratēģiskais skatījums uz bezdarbnieku pabalstiem – proti, tā saņemšanas termiņu samazināsim no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, beigu mēnešos samazināsim atbalsta intensitāti, un 12 miljoni eiro ir mūsējie. Protams, izmaiņas ir samērā nebūtiskas, tomēr pietiekami slikti ir tas, ka bezdarbnieku pabalstu sistēmai, par kuru rakstīti daudzi nopietni pētījumi, tostarp to darījusi arī Eiropas Komisija, nozares atbildīgā ministre pieiet tik pavirši. Tāda sajūta, ka vienkārši paspēlējās ar cipariem.

Es absolūti neuzskatu, ka pašreizējā bezdarbnieku atbalsta sistēma, tostarp pabalstu, būtu ideāla. Taču, ja ir vēlme to mainīt, tad būtu jābūt stratēģiskam ilgtermiņa skatījumam, apjausmai, kāds ir mērķis utt. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālās drošības sistēmas stūrakmeņiem, taču, to dizainējot, ir jāsabalansē tas, lai cilvēks krīzes situācijā nepaliek bez pietiekamiem ienākumiem un viņam ir gana ilgs laiks, lai atrastu darbu, tostarp, ja nepieciešams, pārkvalificētos, un tas, lai cilvēkam nezustu motivācija iekļauties darba tirgū, lai būtu spiediens darbu aktīvi meklēt. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts saistībā ar šo lēmumu tvīto: «Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos, samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru ir visai savdabīgs solis. Šis pabalsts tomēr pilda arī ekonomikas stabilizatora funkciju, saglabājot iedzīvotāju pirktspēju apstākļos, kad ekonomikai klājas grūtāk un bezdarbs pieaug.»

Arī Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka «bezdarba pabalsta laika saīsināšana un izmaksu apjoma samazināšana nav labs signāls, kad ekonomika bremzējas. Drīzāk valstij būtu jācenšas cilvēkiem radīt sajūtu, ka ir droši tērēt naudu». Turklāt ekonomists atgādina, ka Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, situācija ar darba atrašanu ir visai smaga, tāpat kā cilvēkiem pusmūžā ar zemu izglītības līmeni. Sociālo lietu eksperte Ruta Zilvere skaidro, ka izmaiņas nekādi neietekmēs konkurētspējīgus strādājošos ar labu izglītību, kuri darbu atrod ļoti ātri. Kā jau vienmēr, tās vissmagāk skars sociāli jutīgās grupas – cilvēkus ar zemām prasmēm un nelielu darba stāžu, piemēram, jauniešus, kuriem pabalsta saņemšanas pēdējos mēnešos tas būs vien 107 eiro.

R. Zilvere uzsver, ka «ir maldīgi uzskatīt, ka mazs vai ļoti mazs pabalsts palīdz integrēties darba tirgū tiem, kuriem ar to ir reālas grūtības». Turklāt pēc pabalsta saņemšanas cilvēki pārstāj kontaktēties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, līdz ar to kļūst nesasniedzami aktīviem nodarbinātības pasākumiem.

Lai neļautu cilvēkiem veģetēt uz pabalstiem, vislabākais risinājums būtu nevis to samazināšana, bet gan stingrāka to sasaiste ar aktīvu darba meklēšanu, mazinot iespējas noraidīt adekvātus darba piedāvājumus. Žēl, ka labklājības ministre aprobežojas vien ar ciparu bīdīšanu tā vietā, lai stratēģiski paraudzītos uz sistēmu.