Krievijas izcelsmes amerikāņu miljonāra Leonīda Rožeckina dzīve ir pilna ar drosmīgiem projektiem, vēsturiskiem un skandaloziem darījumiem. Viņš nav baidījies riskēt. Bet šī gada 16.martā viņš pēkšņi pazuda no savas villas Jūrmalā. Versijas par šo mīklaino pazušanu ir visdažādākās – sākot no nolaupīšanas inscenējuma līdz slepkavībai saistībā ar uzņēmējdarbību.

Krievijas 500 bagātāko vidū

Pazudušais biznesmenis var lepoties ar vairākiem ievērojamiem darījumiem. Viens no tiem – 1997.gadā īstenotais skandalozais privatizācijas darījums ar Krievijas valsts telekomunikāciju holdinga Svjazinvest 25% akciju pirkšanu par 1,875 miljardiem ASV dolāru. Šī darījuma vecākais partneris bija amerikāņu miljardieris Džordžs Soross, ar kuru Rožeckinam saglabājušies visciešākie biznesa kontakti.

Bet skaļāko slavu Rožeckinam biznesa vidē piespēlēja darījums ar Krievijas mobilo sakaru operatora MegaFon akcijām 2003.gada vidū. Tolaik viņš vadīja investīciju kompāniju LV Finance, kura bija aktīvi piedalījusies giganta MegaFon radīšanā. MegaFon bloķējošā akciju pakete par 256 miljoniem dolāru tika pārdota ietekmīgā miljardiera Viktora Vekselberga, kuru pasaules sabiedrība plašāk iepazina pēc slaveno Faberžē olu iegādes, kontrolētajai Alfa-Group. Pret šo darījumu iebilda visi MegaFon akcionāri, bet visvairāk protestēja Bermudu salās reģistrētais ofšoru fonds IPOC, kuram piedrēja 8% kompānijas akciju un kurš pretendēja uz vēl 25,1%. IPOC 2003.gadā iniciēja vairākas prāvas starptautiskajās tiesās, cenšoties pierādīt savas tiesības uz MegaFon. Tomēr starptautiskā arbitrāžas tiesa Cīrihē 2006.gadā nostājās Alfa-Group pusē, lemjot, ka aiz IPOC stāv Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans.

Augusta sākumā Tukuma novada mežā atrastais vīrieša līķis, visticamāk, ir 2008.gada pavasarī bezvēsts pazudušā ASV pilsoņa, miljonāra Leonīda Rožeckina mirstīgās atliekas.

To apliecina nesen pabeigta ekspertīze, kurā salīdzināti mirušā DNS paraugi ar Rožeckina dzīvesvietā Jūrmalā atrastajām pēdām, un tie sakrīt. Taču, lai pārliecinātos, vai patiešām mirušais ir Rožeckins, viņa DNS profils vēl tiks salīdzināts ar kāda radinieka DNS profilu.

Šā gada 1.augustā Tukuma novada Ragaciemā meža masīvā tika atrasts vīrieša līķis sadalīšanās stadijā. Mirušā drēbju kabatā bijusi Rožeckina kredītkarte. Salīdzinot atrastā līķa DNS profilu ar profilu, kas tika iegūts no pēdām Rožeckina dzīvesvietā 2008.gada 16.martā Jūrmalā, Kāpu ielā, eksperti konstatējuši, ka tie sakrīt.

Amerikā dzīvojošā krievu izcelsmes miljonāra Leonīda Rožeckina noslēpumainā pazušana no viņa villas Jūrmalā nav vienīgais mīklainais notikums saistībā ar šo uzņēmēju. Pusgadu pēc paša L. Rožeckina pzaušanas ne mazāk dīvainos apstākļos pazuduši arī viņa sieva un bērns, raksta laikraksts Telegraf.

Kopā ar Rožeckinu pazudusi arī viņa sievu un dēlsL. Rožeckina sieva Natālija Belova kopā ar trīsgadīgo bērnu Maksimilianu un pieciem miesassargiem pazuduši no dzīvokļa Londonā.

Laikraksts Telegraf raksta, ka L. Rožeckina nāve, iespējams, bijusi inscenēta. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka biznesmenis un viņa ģimene iekļauti ASV liecinieku aizsardzības programmā.

Db.lv jau rakstīja, ka Krievijas izcelsmes ASV miljonārs aizdomīgos apstākļos pazuda šī gada 16. marta naktī, un viņa Jūrmalas mājā tika atrastas asins pēdas. Ekspertīze apstiprināja - tās pieder pazudušajam. 19. martā uzsākto kriminālprocesu par personas pazušanu pārkvalificēja par slepkavību. Aprīlī pat aizdomās par miljonāra Leonīda Rožeckina slepkavības atbalstīšanu apcietināts kāds vīrietis.

Pēc uzņēmēja Leonīda Rožeckina pazušanas šī gada 16. martā, viņa lidmašīna sākusi aktīvi lidināties pa pasauli. L. Rožeckina lidmašīna pēc viņa pazušanas redzēta Norvēģijā, Austrijā, Lielbritānijā un Ņūfaundlendā, ziņo laikraksts The Mail on Sunday.

Laikraksts raksta, ka kādā Norvēģijas lidostā L. Rožeckina lidmašīnā iekāpuši divi vīrieši, kuri savas sejas slēpuši, apsedzoties ar savām vējjakām, tāpēc nebija iespējas viņus identificēt.

Laikraksta The Mail on Sunday mājaslapā atrodams arī fotoattēls, kurā redzams kā viens no vīriešiem, slēpjot savu seju, iekāpj L. Rožeckina lidmašīnā Challenger 604.

Lidmašīnai no Norvēģijas vajadzēja tālāk doties uz Lielbritāniju, taču dīvainā kārtā stundu pirms aizlidošanas tika mainīts lidojuma virziens un tā aizlidoja uz Austrijas galvaspilsētu Vīni.

Jūrmalā pazudušā Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina meklējumi turpinās Maskavā, raksta portāls kriminal.lv.

Trešdien Latvijas policisti devušies uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas kolēģiem turpinātu pirms diviem gadiem pazudušā miljonāra Leonīda Rožeckina meklējumus, ziņo kriminal.lv atsaucoties uz britu tabloīdu This is London, šīs ziņas apstiprina arī L. Rožeckina dibinātā avīze City-AM.

Jāatgādina, ka L. Rožeckins no sev piederošās villas Jūrmalā pazuda 2008. gada 16. martā. Lai arī ir ierosināts ir kriminālprocess par slepkavību, jo tā vedina domāt L. Rožeckina mājās atrastie asins traipi, tomēr izmeklētāji nav pilnībā atmetuši versiju par to, ka miljonārs ir dzīvs un atrodas ASV liecinieku aizsardzības programmā, raksta kriminal.lv.

Atsaucoties uz neoficiāliem informācijas avotiem, laikraksts Telegraf ziņo, ka aizturētā persona Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina lietā ir bijusi saistīta ar Krievijas specdienestiem, pie kam, iespējams, ka šī persona bija L. Rožeckina mājas pārvaldnieks.

Atsaucoties uz Lielbritānijas laikrakstu Daily Mail, Telegraf ziņo, ka aizturētais cilvēks ir tas pats, kurš iepriekš apgalvojis, ka redzējis kā L. Rožeckins ar savu džipu aizbraucis no mājas. Taču izmeklēšanas laikā šī informācija neapstiprinājās, un galu galā izrādījies, ka ar džipu no mājas aizbraucis kāds cits un L. Rožeckins tobrīd automašīnā nemaz nav atradies.

Policija nekādus komentārus par notikušo nesniedz. Arī sazinoties ar Jūrmalas kriminālpolicijas priekšnieci Evitu Spalvēnu, laikrakstam neko uzzināt nav izdevies. Policijas pārstāvji arī nav mācējuši izskaidrot, kā informācija par izmeklēšanas gaitu varēja nonākt līdz Lielbritānijas laikrakstiem.

"Iekšlietu ministrijas vadība nav devusi nekādus norādījumus Valsts policijai saistībā ar informācijas publiskošanu par izmeklēšanas norisi Jūrmalā pazudušā Leonīda Rožeckina lietā," šodien, 27.martā, informē Iekšlietu ministrija.

Iekšlietu ministrija kategoriski noraida šodien, 27.martā laikrakstā Telegraf publiskoto informāciju par to, ka ministrijas vadība būtu satraukta par plašsaziņas līdzekļu interesi par šo lietu un ka ir doti norādījumi Valsts policijai mazāk aktīvi kontaktēties ar presi (Telegraf, Полиция засекретила Рожецкина. По информации Телеграфа, так распорядилось руководство МВД).

Iekšlietu ministrija uzsver, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Iekšlietu ministrijas nolikumu, Iekšlietu ministrija nav tiesīga nekādā veidā iesaistīties vai iejaukties kriminālprocesā. Informācija par izmeklēšanas norisi kriminālprocesā ir valsts noslēpums, un par to, cik lielā mērā publiskojamas ziņas par izmeklēšanu, var lemt tikai procesa virzītājs. Līdz ar to šobrīd tikai un vienīgi Valsts policijas kompetencē ir pieņemt lēmumus par plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem izpaužamo informāciju L.Rožeckina lietā.

Mežā Tukuma novadā atrastas pagaidām neidentificēta vīrieša mirstīgās atliekas. Mirušā drēbju kabatā bijusi 2008.gada pavasarī Jūrmalā pazudušā miljonāra Leonīda Rožeckina kredītkarte.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, vīrieša līķis atrasts jūlija beigās un bijis pūšanas stadijā. Mirstīgās atliekas identitātes noskaidrošanai nosūtītas uz tiesu medicīnas ekspertīzi.

Tiesībsargājošās iestādes pagaidām nekādus komentārus saistībā ar šo lietu nesniedz. Izmeklēšanu veic Valsts policija.

Kā ziņots, pēc policijas sniegtās informācijas, Krievijas izcelsmes ASV pilsonis Rožeckins neskaidros apstākļos pazuda 2008.gada 16.martā laika posmā no plkst.0.15 līdz 7.30 no savas mājas Jūrmalā, Kāpu ielā. Namā tika atrastas miljonāra asinis.

Kriminālprocess par Rožeckina pazušanu vēlāk tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116.panta - par slepkavību. Policija sliecas domāt, ka Rožeckins noslepkavots.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Mežā, netālu no Rīgas, iespējams, atrasts Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina līķis, ziņo Komersant.

Gazeta.ru raksta, ka līķis tika atrasts nejauši, kad kāds atpūtnieks ar suni devies pastaigā pa mežu. Komersant raksta, ka atrastajam vīrietim ir galvaskausa lūzums, no kā, visticamāk, arī viņš ir nomiris. Policija šobrīd neatklāj, vai atrastais vīrietis ir L. Rožeckins.

Radio SWH ziņo, ka Latvijas valsts policija norādījusi, ka līķi Latvijā tiek atrasti gandrīz katru dienu, tāpēc neesot pamatojuma Krievijas presē izskanējušajai versijai, ka atrastais līķis mežā starp Rīgu un Jūrmalu būtu tieši L. Rožeckins.

Līķis mežā esot atradies jau ilgāku laiku un tāpēc sācis sadalīties. Tiks veiktas DNS analīzes, lai noteiktu, vai atrastais līķis ir L. Rozeckins.

Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina pazušana no viņa īpašuma Jūrmalā, iespējams, pasteidzinās apjomīga darījuma noslēgšanu starp Kremļa trīs vispopulārākajiem uzņēmējiem, ziņo Lielbritānijas laikraksts The Independent.

Saistībā ar L. Rožetskina pazušanu Kremlim tuvais uzņēmējs Ališers Usmanovs (Alisher Umanov), kurš Krievijas dabasgāzes milža Gazprom vadītājs, varētu panākt vienošanos par Krievijas telekomunikāciju kompānijas Megafon iegādi. Iepriekš Gazprom nevarēja panākt vienošanos par Megafon iegādi, jo nebija nokārtotas visas tiesu lietas.

Kā zināms, viens no Megafon dibinātājiem ir L. Rožeckins.

Db.lv jau ziņoja, ka L. Rožeckins šā gada 16.martā laika posmā no 00:15 līdz 07:30 nenoskaidrotos apstākļos pazuda no īpašuma Jūrmalā, Kāpu ielā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš laikrakstam Telegraf atklājis, ka Jūrmalā bezvēsts pazudušajam Krievijas izcelsmes ASV pilsonim miljonāram Leonīdam Rožeckinam bija viltota Latvijas pilsoņa pase.

Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis laikrakstam atklājis, ka pase bijusi izrakstīta uz līdzīgu uzvārdu, kāds ir Rožeckinam.

L. Rožeckins šādu pasi ir saņēmis, jo datu bāzē ir nepareizi ievadīts viņa uzvārds. Iespējams, ka L. Rožeckins Latvijā ir ieradies tieši ar šo viltoto pasi. A. Lieljuksis uzsver, ka netiek izslēgta iespēja, ka Rožeckina mīklainā pazušana saistīta tieši ar viltotās pases izmantošanu.

Kā liecina Telegraf rīcībā esošā informācija, patlaban izmeklēšanā iesaistījušās trīs Eiropas valstu tiesībsargājošās iestādes. A. Lieljuksis laikrakstam atklājis, ka Lietuvas un Igaunijas palīdzība lietas izmeklēšanā nav lūgta.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Ir iegūts apstiprinājums tam, ka lidmašīnas atliekas, kas atrastas ūdenī 650km no Brazīlijas krasta, ir no pazudušās Francijas aviokompānijas lidmašīnas. Turklāt nākusi atklātībā informācija, ka dažas dienas pirms lidmašīnas pazušanas Air France draudēts ar bumbas ievietošanu.

Saskaņā ar foxnews.com rakstīto tikusi aizkavēta Air France lidmašīnas, kurai bija jādodas no Buenosairesas uz Parīzi, pacelšanās pēc tam, kad aviokompānija saņēma telefoniskus draudus par bumbas ievietošanu. Tas noticis tikai dažas dienas pirms mistiskās citas lidmašīnas pazušanas.

Policija un lidostas darbinieki 27.maija vakarā Buenosairesas Ezeiza lidostā pavadījuši 90 minūtes, meklējot lidmašīnā sprāgstvielas, taču neko neesot atraduši. Lidmašīnas pārmeklēšanas laikā pasažieri no lidmašīnas neesot evakuēti un vēlāk veiksmīgi ieradušies galamērķī Parīzē.

Taču dažas dienas vēlāk mistiski pazuda cita Air France lidmašīna, kuras atliekas tagad atrastas okeānā.

Valsts policija lūdz iedzīvotāju palīdzību katamarāna Kaupo ekipāžas dalībnieku meklēšanā, Db informēja VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane-Zobena.

Kaupo, uz kura atradās trīs ekipāžas dalībnieki- Aleksandrs Popovs, Svetlana Timofejeva un Aigars Grenbergs – Grīnbergs, ir pazuduši ceļojuma laikā Indijas okeānā, posmā starp Dienvidāfrikas Republiku un Austrāliju. No šodienas Kaupo ekipāžas locekļi izsludināti arī starptautiskajā meklēšanā. Meklēšana izsludināta pamatojoties uz iesniegumu policijai, ziņo diena.lv.

Kaupo ir pazudis kopš 2.septembra, kad tas bija ceļā no Keiptaunas uz Austrāliju un jau vairākus mēnešus no burātājiem nav nekādu ziņu. Portālā buratajiem.lv norādīts, ka tas ir daudz ilgāk, nekā nepieciešams, lai katamarāns Kaupo šo ceļu paveiktu. Taču neesot saņemtas nekādas ziņas, ka šajā okeāna daļā būtu notikušas kādas dabas katastrofas.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Nu jau par ieilgušu šovu var uzskatīt instrukcijas veidošanu, atbilstoši kurai būtu jāizraugās nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) biroja vadītājs.

Šajā sakarā ir jārunā vismaz par 3 gana neskaidriem jautājumiem, kurus, iespējams, varētu nosaukt par smieklīgiem, ja vien tie nenorādītu uz visnotaļ skumjo realitāti mūsu valstī.

Pirmkārt, nupat vairs nav skaidrs, atbilstoši kādiem principiem KNAB vadītāji tika izraudzīti līdz šim, ja reiz tagad tikai tiek sākts strādāt pie tik sarežģītas instrukcijas, ka darbs pie tās prasa vairākus mēnešus. Otrkārt, vai tiešām KNAB ir tā institūcija, kuras vadītājs būtu jāizraugās teju skaistumkonkursa ceļā? Runa tomēr ir par drošībsargājošu iestādi, kuras vadītājam, protams, ir jāatbilst noteiktiem, turklāt augstiem, profesionālajiem kritērijiem, turkāt ir ļoti svarīgi, lai šis cilvēks nebūtu vadošajām partijām ērts politiskais ieliktenis. Nu nav taču bijusi situācija, kad šādā veidā tiktu meklēts vadītā∆s Valsts policijai vai Satversmes aizsardzības birojam. Nu nav KNAB ne uzņēmums, ne sabiedriska organizācija, ne arī politiska partija.

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

57% Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru norādījuši, ka darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā sliktu un ļoti sliktu. Vien 4% no respondentiem darbaspēka pieejamību vērtē kā labu.

Kā ātrāk ieviešamos un efektīvākos risinājumus darbaspēka trūkuma novēršanai uzņēmēji galvenokārt min:

· darbaspēka no trešajām valstīm piesaistīšana;

· trūkstošo darbinieku aizstāšana ar tehnoloģijām vai iekārtām;

· reemigrācijas pasākumi;

· bezdarbnieku apmācība un iekļaušana darba tirgū;

· paaugstinot strādājošo vecāku piešķirtā pabalsta apmēru.

66,9% respondentu LTRK veiktajā aptaujā norādījuši, ka šobrīd vietējā darbaspēka piesaisti veicina ar kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumiem. 32,7 % norādījuši, ka darbaspēka piesaisti veicina, nodrošinot transportu uz/no darba vietas, savukārt trešais biežāk sastopamais instruments darbaspēka piesaistei ir dzīvesvietas nodrošināšana, ko praktizē 14,8% aptaujāto LTRK biedru.

Pieprasījums pēc 3D pakalpojumiem ir pieaudzis, kā rezultātā robotikas jaunuzņēmums "Giraffe360" strauji paplašina tehniskās izstrādes un digitālo failu apstrādes komandas.

"Pretēji tendencēm citās nozarēs, mums ir projektu pieplūdums. Laikā, kad cilvēki fiziski netiek īpašumos, digitālā piekļuve ir kļuvusi par pirmās nepieciešamības pakalpojumu. Piemēram, Anglijā, kur ir mūsu lielākais lietotāju skaits, valdība savās ierobežojumu mīkstināšanas norādēs ir iekļāvusi virtuālu īpašuma vizīti kā teju obligātu soli," saka Mikus Opelts, "Giraffe360" līdzdibinātājs.

Pārvietošanās ierobežojumi Eiropā vēl vairāk ir izcēluši nepieciešamību pēc kvalitatīva digitālā satura. Viņš nedomā, ka pēc ierobežojumu atcelšanas šī tendence mainīsies, bet gan uzskata, ka digitālā laikmeta domāšana turpinās progresēt.

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Ministru kabinets pieņēmis grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos, tādējādi kadastrālo vērtību pielīdzinot īpašuma tirgus vērtībai.

Tieslietu ministrija, kas bija viena no grozījumu izstrādātājiem, uzsver, ka noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai nekustamā īpašuma tirgus cenu krituma gadījumos kadastrālās vērtības nepārsniegtu nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeni. Noteikumi paredz katru gadu noteikt nekustamā īpašuma cenu izmaiņu tendenci valstī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Tendenci nosaka pamatojoties uz aprēķinātajiem 12 indeksiem – uz pēdējā gada katra mēneša pēdējo datumu. Gadījumā, ja tendence uzrāda cenu kritumu, tiek aktualizētas visu nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtības vienlaicīgi.