Kultūras ministre Helēna Demakova: 2010.gadā jābūt uzceltai Nacionālajai bibliotēkai un Liepājas koncertzālei, bet kino finansējumam jāsasniedz 20 miljoni latu gadā.

Šodien, 4.decembrī, notika kultūras ministres Helēnas Demakovas preses konference, kuras laikā ministre informēja par paveikto Kultūras ministrijā, kā arī par nākotnes iecerēm. Helēna Demakova norādīja, ka vēlas turpināt strādāt Kultūras ministrijā, jo šeit iesākti nozīmīgi darbi.

Par lielāko panākumu ministres amatā Helēna Demakova nosauca to, ka izdevies kultūras jomu ''izvilkt no bārenītes, no lūdzējas statusa''. Vidējā alga kultūras jomā 2004. gadā bija 157 lati, bet 2008. gadā tā pieaugusi līdz 438 latiem. Kopējais kultūras budžets šajā laikā palielinājies no 43 miljoniem latu līdz 116 miljoniem latu. ''Gan algas, gan kultūras budžets laikā, kopš man dota iespēja strādāt kultūras ministres amatā, ir turpat trīskāršojies,'' uz skaitļiem atsaucās ministre.

Līdz 2009.gada janvāra beigām Kultūras ministre Helēna Demakova pieņems lēmumu, vai veselības stāvokļa dēļ uz laiku pārtraukt aktīvu politisko darbību, liecina Helēnas Demakovas paziņojums presei.

Ministre informē, ka medicīnisku izmeklējumu rezultātā viņai ir konstatēta locītavas kaula saslimšana. «Locītavas slimība tās pašreizējā fāzē no ārstu puses tiek vērtēta kā akūta un prasa nekavējošas konsultācijas ar speciālistiem par turpmāko ārstēšanas gaitu, režīmu, operācijas veidu un laiku.

Saslimšanas straujo attīstību ir veicinājusi fiziska trauma, kuru guvu pērnā gada oktobrī, taču nepievērsu tai uzmanību,» skaidro ministre. Viņa norāda, ka locītavas ārstēšana prasīs nopietnu terapiju un ķirurģisku iejaukšanos un turpmāko trīs nedēļu laikā paredzētas konsultācijas ar medicīnas speciālistiem Latvijā un ārvalstīs, lai noskaidrotu, kāda veida ārstēšana būs nepieciešama. Atkarībā no ārstu ieteikuma būšot jāpieņem lēmums, vai ārstēšana, kas pesimistiskā gadījumā aizņems vairākus mēnešus, ļaus viņai pilnvērtīgi pildīt kultūras ministres pienākumus. «Patlaban ticamība, ka man uz laiku, kas var sasniegt vairākus mēnešus, būs jāpārtrauc aktīva politiskā darbība, ir vērtējama kā tuva piecdesmit procentiem. Ja tik augstas atbildības darbs, kāds tas ir ministram Latvijas pašreizējos apstākļos, būs jāpārtrauc uz vairākiem mēnešiem, ir skaidrs, ka atbildību par nozares līdzsvaru un attīstību nevarēs atstāt tikai valsts sekretāra – pat vislabākā, kā tas ir Kultūras ministrijas gadījumā – ziņā,» tā Demakova.

Kultūras ministre Helēna Demakova tomēr pieņēmusi lēmumu atkāpties, Db apstiprināja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Šodien Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC) tiek nogādāts kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) iesniegums par atkāpšanos no ministra amata. Savus pienākumus H. Demakova beidz pildīt sākot ar 12.janvāri.Demakova atkāpjas

Viņa uzskata, ka piemērots pēctecis viņas amtā būtu viens no Tautas partijas dibinātājiem, aktieris, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus Helēnas Demakovas padomnieks Juris Žagars. Vienlaikus kļuvis zināms, ka Helēna Demakova arī neatjaunos Saeimas deputāta mandātu un nekandidēs ne pašvaldību, ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Gaismas pils būvniecība nav jāaptur valsts smagās finansiālās situācijas dēļ, bet gan jāturpina būvēt, jo tam būs vairāki ieguvumi, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Kultūras ministre Helēna Demakova.

“Investīcijas ir jāsekmē. Pašā celtniecībā un apkārt nodarbināto skaits ir tikpat liels kā kultūras sektorā, tas nav arguments, bet arguments ir tāds, ka šobrīd ir jāstimulē ekonomika un tas ir viens no lielajiem objektiem. Tieši par to pašu runā N. Sarkozī un A. Merkele, cilvēki, kas seko ārzemju notikumiem, saprot, ka nav cita veida, kā stimulēt ekonomiku. Mums dramatiski krītas ekonomiskā aktivitāte, būvniecībā jau tas sasniedzis 8%. Otrs arguments – nekad būvnieki paši cenas nenolaidīs. Mēs nolaidīsim - Kultūras ministrija un aģentūra piespiedīsim nolaist cenas, tāpēc, ka šobrīd ir izdevīga konjunktūra, mums ir jānospiež cenas uz leju,” uzsver H. Demakova.

Kultūras ministre Helēna Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurā uzaicina Prezidentu apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts Prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. "Ir pieļaujams, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera kunga rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Valdi Zatleru apmeklēt aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija," teikts Kultūras ministrijas paziņojumā medijiem.

Lai gan kultūras ministre Helēna Demakova šobrīd teorētiski atrodas mājas režīmā un savus tiešos pienākumus nepilda, TV3 raidījums Nekā personīga sastapis H. Demakovu piektdien lidostā Rīga, dodoties uz Parīzi.

Sirgstošā Demakova dodas uz ParīziKā jau ziņots, drīz pēc klajā nākušās informācijas par pērnā gada pēdējā dienā noslēgto vairāk kā 6. milj. Ls vērto koncertzāles līgumu, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers nodēvēja par amorālu, kultūras ministre sasirga, vēlāk izplatot informāciju par konstatētu locītavas saslimšanu, kas iespējams varētu liegt viņai pildīt ministres pienākumus.

Dodamās uz Parīzi, H. Demakova nevēlējās atbildēt uz Nekā personīga žurnālistu jautājumiem.

Uzņēmēji koalīcijas virzīto prezidenta kandidātu Valdi Zatleru uzskata par cienījamu, tomēr apšaubot, vai viņš būs ietekmīgs politiķis. Aptaujātie arī neslēpj, ka viņos neizpratni radījis veids, kādā valdošā koalīcija vienojusies par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu.

Šaubās par ievēlēšanu

Ģimenes ārsts Andris Lasmanis stāsta, ka viņu ziņa par V. Zatlera izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam iepriecējusi. "Es viņu pazīstu jau kopš studiju gadiem, kad viņš bija mans students. Tomēr nedaudz šaubos, vai viņu ievēlēs, jo, cik pazīstu V. Zatleru, viņš nav cilvēks, kas ļaus ar sevi manipulēt un mūsu politiķiem tas varētu nepatikt. Protams, V. Zatleram nav politiskās pieredzes, bet viņam ir liela organizatoriskā darba pieredze un, kā jau ārstam, arī labs kontakts ar cilvēkiem," tā A. Lasmanis.

Krietni skarbākās domās ir viesnīcu īpašniece Mairita Solima: "V. Zatlers ir ļoti cienīts gan ārstu, gan pacientu vidū. Taču viņa izvirzīšana man atgādina padomju laikus, kad tika izvirzīts viens kandidāts - kāds Brežņevs vai Andropovs un visiem kā tādiem auniem nācās viņu atbalstīt. Viena konkrēta kandidāta - V. Zatlera apspriešana, manuprāt, ir izlikšanās, ka mēs te spēlējam demokrātiju. Personiski man ļoti gribētos uzzināt, ar kādiem noteikumiem V. Zatlers ir pēkšņi, tik aizmuguriski izvirzīts."

Par noslēgto līgumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu atbildīgo vairs nav, jo aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) tuvākajā laikā likvidēs, savukārt Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi.

Zīmīgi – kad izcēlās skandāls par noslēgto koncertzāles projektēšanas līgumu, premjers Ivars Godmanis lūdza paskaidrojumus J3b, tomēr galu galā nelika lauzt noslēgto līgumu, raksta laikraksts Telegraf. Tādējādi līgums palicis spēkā un projektēšana, kas maksās gandrīz 7 miljonus latu, agrāk vai vēlāk, bet tiks īstenota, līdz ar to arī naudu par projektēšanu nāksies maksāt ja ne šogad, tad nākamgad vai 2011. gadā. Arī arhitekts Andis Sīlis, ar kuru noslēgts līgums par koncertzāles projektēšanu, iepriekš sacījis, ka ir gatavs gaidīt labākus laikus, tāpēc uzreiz projektēšanu nesāks. Pašreizējā situācija gan ir tāda, ka atbildīgo personu par šo projektu nav, jo aģentūra J3b tuvākajā laikā tiks likvidēta, savukārt nu jau bijušā Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi un nenes nekādu atbildību par padarīto.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

6. decembrī Teātra muzejā notiks svinīga Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā Trīs brāļi pasniegšanas ceremonija, taču balvas ieguvēji jau ir zināmi šobrīd, informē Kultūras ministrija.

Balvas tiks pasniegtas šādās kategorijās:

1. Kultūra valsts izaugsmei;

2. Kultūra sabiedrības izaugsmei;

3. Kultūra indivīda izaugsmei.

Tāpat tiek piešķirta balva arī par mūža ieguldījumu.

Pieteikumu izvērtēšanu veica žūrijas komisija, kuru vadīja kultūras ministre Helēna Demakova, pieaicinot gan Kultūras ministrijas pārstāvjus, gan vairāku nozaru ekspertus, kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru Alekseju Naumovu, VSIA Latvijas Koncerti vadītāju Guntaru Ķirsi un Latvijas Jaunā teātra institūta projektu vadītāju Gundegu Laiviņu.

Žūrijas komisija izlēma piešķirt šādas balvas:

1. Nominācijā Kultūra valsts izaugsmei žūrija nolēma apbalvot divus pretendentus – Cēsu Mākslas festivālu un Valsts Akadēmiskā kora Latvija rīkoto Garīgās mūzikas festivālu. Cēsu mākslas festivāls ir īpaši nozīmīgs ar to, ka tas ir pirmais plaša mēroga profesionālās mākslas festivāls ārpus galvaspilsētas, kas uzstādījis augstus kvalitātes standartus. Savukārt Garīgās mūzikas festivāls šogad notika jau desmito reizi, un tas ir kļuvis par izcilu vērtību Latvijas mūzikas dzīvē, sniedzot ieguldījumu arī jaunas mūzikas radīšanā.

2007. gada 20. septembris

Šodien notiekošā Latvijas Kultūras darbinieku otrā foruma vairāki dalībnieki savās runās pauda viennozīmīgu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, uzsverot, ka projektu nedrīkst atlikt, jo tā īstenošana ir ieilgusi jau septiņpadsmit gadu garumā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzsvēra, ka "mēs īstenosim Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projektu, lai kā pret to iebilstu populisti, kas atrod aizvien jaunus argumentus tā bremzēšanai". Savukārt kultūras ministre Helēna Demakova norādīja, ka "patlaban ir saņemti būvnieku piedāvājumi celt bibliotēkas ēku. Lētākais konkursā iesniegtais piedāvājums ir uzbūvēt Gaismas pili par 139 miljoniem latu, kas ir ļoti tuvu prognozētajām celtniecības izmaksām tik ļoti sarežģītai un lielai ēkai kā bibliotēka. Taču būvnieku piedāvātie finansēšanas nosacījumi uz 20 gadiem ir kategoriski noraidāmi, un bibliotēku nevarēs būvēt "uz parāda". Tādēļ valdībai šajā situācijā ir jāatrod citi finansēšanas instrumenti, no kuriem visloģiskākais ir 140 miljonu latu paredzēšana no plānotajiem Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem."

Bijusī kultūras ministre Helēna Demakova nodibinājusi jaunu uzņēmumu SIA Kiti, liecina Komercreģistra informācija.

Uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts šā gada 7. janvārī, tā parakstītais pamatkapitāls ir 2000 Ls, bet apmaksātais – 1000 Ls.

Uzņēmuma valdē kā valdes locekles darbosies Helēna Demakova un Laura Taubenberga – katrai ir piešķirtas tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Uzņēmuma darbības veids Komercreģistrā nav norādīts. Pagaidām DB nav izdevies uzzināt uzņēmuma valdes locekļu komentāru, ar ko nodarbosies kompānija.

Jau ziņots, ka H. Demakova kultūras ministres amatu atstāja 2009. gada janvārī. Pērn viņa kandidēja Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības Par labu Latviju Zemgales apgabalā, kur izpelnījās visvairāk svītrojumu un ieņēma pēdējo vietu 18 kandidātu sarakstā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi pievienošana VAS Valsts nekustamie īpašumi nenotiek, jo Kultūras ministrija nav sagatavojusi tam nepieciešamos dokumentus.

Kopš publiskā paziņojuma par Jauno trīs brāļu (J3b) pievienošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu. „Mēs esam tieši tur, kur šī paziņojuma izteikšanas brīdī,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks. „Kultūras ministre Helēna Demakova atkāpās, un ministrijai ir tikai nomināla vadība –ministra pienākumu izpildītājs Edgars Zalāns, taču jautājumi netiek risināti,” atzina M.Kaijaks. Db jau ziņoja (13.01.2009), ka samazināta budžeta apstākļos Kultūras ministrija nesaskatīja iespēju turpināt uzturēt J3b un piekrita viedoklim, ka būtu lietderīgi J3b pievienot VNĪ.

Kultūras ministre Helēna Demakova šodien, 17.martā, tikusies ar Dziesmu svētku biroja vadītāju Romānu Vanagu, lai pārrunātu sagatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Būšot iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem.

Ņemot vērā cilvēku milzīgo interesi par Dziesmu un deju svētku koncertu biļetēm, kultūras ministre uzdevusi Dziesmu svētku biroja vadītājam nodrošināt papildu biļešu pārdošanu uz svētku koncertiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

H. Demakova uzskata, ka ir jāsamazina ielūgumu skaits uz koncertiem, jāizvērtē iespējas tehniski nodrošināt papildu sēdvietas, šim nolūkam veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un tehniskajā organizācijā.

Dziesmu svētku biroja vadītājs R. Vanags informējis ministri, ka, veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un izvietojot papildu vietas, būs iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem. Pēc šā brīža aplēsēm maijā tirdzniecībā varētu laist 4000 biļešu uz svētku atklāšanas un 4000 biļešu uz svētku noslēguma koncertu. Tāpat Dziesmu svētku biroja vadītājs informējis, ka šobrīd tiek plānota papildu tribīņu izvietošana Daugavas stadionā, tādejādi iegūstot vēl 1000 skatītāju vietas katrā deju lieluzveduma koncertā.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".

Arī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi izplatījusi komentāru saistībā ar partijas Jaunais laiks jautājumiem par aģentūras darbu Kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Jaunie Trīs brāļi paziņojums: "Lai gan valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā atbildēja uz visiem deputātus interesējošiem jautājumiem gan par aģentūras darbu, gan tai uzticēto projektu attīstību, partija Jaunais laiks šodien nākusi klajā ar kārtējo paziņojumu, kurā apšaubīta aģentūras lietderība.

Kopš aģentūras izveidošanas 2005.gada pavasarī, ir panākts ievērojams progress Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā. Ir pilnībā atrisināti ar nekustamajiem īpašumiem saistītie jautājumi bibliotēkas teritorijā – proti, atsavināti 19 privatizētie dzīvokļi, kas atradās nojaucamajās ēkās, kā arī 21 zemes īpašuma vienība, dzīvokļu un zemes gabalu bijušajiem īpašniekiem izmaksāta taisnīga atlīdzība, bet 35 ģimenēm, kas īrēja dzīvokļus nojaucamajās ēkās, ierādīta līdzvērtīga dzīvojamā platība. Ir sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tehniskais projekts, sākta apkārtējās infrastruktūras projektēšana.

Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts valdošās koalīcijas izvirzītais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktors Valdis Zatlers.

Pēc ievēlēšanas, pateicoties Saeimas deputātiem par uzticību, jaunievēlētais prezidents pauda apņēmību vienot mērķus un ideālus. "Mans uzdevums ir vienot tautu," tā preses konferencē pēc ievēlēšanas paziņoja V. Zatlers.

Par Valdi Zatleru aizklātā balsošanā nobalsoja 58 Saeimas deputāti, par opozīcijā esošā Saskaņas centra izvirzīto bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu – 39 parlamentārieši, savukārt viens deputāts nobalsoja pret abiem kandidātiem.

Par V. Zatleru nodoto balsu skaits liek domāt, ka par viņu balsojusi ne tikai valdošā koalīcija, bet arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, taču šī politiskā spēka līderis Jakovs Pliners Db teica, ka viņa frakcija balsojusi par A. Endziņu, bet V. Zatlera atbalstītāji, acīmredzot, bijuši arī Jaunā laika un Saskaņas centra vidū. Jaunā laika priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš gan to noliedz.

Dažu cilvēku grupa ir norūpējusies, ka kāds nepatīkams fakts varētu nākt gaismā par Zatleru.

Premjers Aigars Kalvītis polemiku ap jaunievēlēto Latvijas prezidentu Valdi Zatleru vērtē kā viņa nomelnošanas kampaņu, kurā visi paņēmieni ir labi. Viņš aicinājis valsts finansētas iestādes atturēties no iesaistīšanās šajā kampaņā, pretējā gadījumā "tiks saņemts pēc nopelniem".

Šķiet, šis premjera vēstījums ir skaidrs sveiciens vairākām valsts institūcijām vismaz līdz prezidenta zvēresta nodošanai piebremzēt ar Zatlera darbības izvērtēšanu. Šķiet, tas attiecas uz KNAB, kas solījies līdz prezidenta zvēresta nodošanai nākt klajā ar savu ziņojumu saistībā ar aplokšņu maksājumiem.