Šogad marta pēdējās dienās jau reģistrēti 56 kūlas ugunsgrēki un nodegusi viena saimniecības ēka, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) rīcībā esošā informācija.

Marta pēdējā dienā tika reģistrēti 48 kūlas ugunsgrēki, 30.martā – septiņi, bet pirmais ugunsgrēks tika reģistrēts 29.martā Liepājā, kad pērnā zālē izdegusi 150 kvadrātmetru platībā.

VUGD pārstāve Inga Vetere norāda: «Ja parasti, sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, bet Latgalē, kur parasti sniegs nokūst vēlāk, arī kūlas ugunsgrēku «sezona» sākas vēlāk, tad šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Turklāt, ja parasti pirmajos reģistrētajos kūlas ugunsgrēkos izdegušās zemes platības nav lielas, tad šogad jau pirmajās dienās bija ugunsgrēki ievērojamās platībās.»

Piemēram, Daugavpilī degusi kūla četru hektāru platībā, Olaines pagastā –sešu hektāru, bet Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā pat 10 hektāru platībā.

Pagaidām vislielākais kūlas ugunsgrēks bija Aglonas pagastā, kur degusi kūla divdesmit hektāru platībā, kā arī nodega saimniecības ēka, 112 kvadrātmetru platībā.

Tāpat kā aizvadītajā gadā arī šogad kūlas dedzinātāji tikšot sodīti. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu var izteikt brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem. Savukārt par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem, kā arī var tikt piemērots arests līdz piecpadsmit diennaktīm.

Pērn kopumā tika reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši kūlas ugunsgrēku un to dzēšana VUGD izmaksājusi gandrīz 20 tūkst. Ls

I.Vetere arī uzsver, ka kūlas dedzinātājiem būtu jāatceras arī tas, ka VUGD resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda.