Krimas aneksija Krievijas ekonomikai turpmākajos pāris gados izmaksās līdz 200 miljardiem dolāru, otrdien paziņojis Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

Kudrins norādīja, ka ikgadējie maksājumi reģionam sasniegs septiņus miljardus dolāru, bet kopējās izmaksas būs daudz lielākas. Visi netiešie un citi zaudējumi, piemēram, kapitāla aizplūšana, protams, ir daudz lielāki. Tie var sasniegt 150 līdz 200 miljardus dolāru nākamajos trīs līdz četros gados, paziņoja Kudrins.

Tāda ir cena, viņš piebilda.

Krimas aneksija un atbalsts prokremliskajiem kaujiniekiem Austrumukrainā ir ievērojami pasliktinājis Krievijas attiecības ar Rietumiem, kas noteikuši bargas ekonomiskās sankcijas.

Ukrainas krīzes sekas un nestabilās naftas cenas izraisījušas Krievijā finansiālu krīzi, bet Maskava apgalvo, ka ļaunākais drīz būs pārdzīvots, norādot uz neseno rubļa vērtības pieaugumu un naftas cenu nostabilizēšanos.

Antons Siluanovs, kurš vakar pēc Alekseja Kudrina «izsviešanas» tika iecelts par Krievijas finanšu ministra pienākumu izpildītāju, sacījis, ka viņa galvenais mērķis ir koncentrēties uz to, lai valdības 2012. - 2014. gada federālais budžets nokļūtu parlamentā, ziņo Bloomberg.

Kudrinu, kurš vadīja ministriju kopš 2000. gada, 26. septembrī «patrieca» prezidents Dmitrijs Medvedevs, jo viņš publiski kritizēja papildus izdevumus aizsardzībai 2,1 triljona rubļu (66 miljardi ASV dolāru) apmērā.

Siluanovs informējis, ka šie izdevumi jau ir apstiprināti.

«Galvenais mērķis man personīgi un Finanšu ministrijai ir turpināt darbu, kas jau ir iesākts,» teicis Siluanovs, kurš arī norādījis: «Aleksejs Kudrins bija persona, līdz kuras līmenim es gribētu pacelties. Es saprotu, ka aizstāt viņu ir neiespējami, bet, ja godīgi, es gribētu būt kā viņš. Mums bez viņa būs grūti.»

Krievijas finanšu ministra Alekseja Kudrina atkāpšanās var kaitēt Latvijas eksportētājiem un palielināt investoru riskus, jo, iespējams, valsts ekonomiskā politika turpmāk būs nepārdomātāka, atzīst Db.lv aptaujātie eksperti.

«Kudrins līdz šim ir glābis Krieviju no lielām nepatikšanām. Straujās izaugsmes laikā pirms 2008. gada krīzes, kad kāpa naftas cena, Krievijas politiskajā elitē bija daudz cilvēku, kas vēlējās šo naudu iztērēt, taču Kudrins panāca, ka daļa no tās tika uzkrāta. Tas palīdzēja Krievijai salīdzinoši veiksmīgi pārlaist krīzi, pretējā gadījumā viņiem varēja klāties gluži kā Latvijai,» Db.lv skaidroja DnB NORD Bankas Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Līdzīgās domās ir SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, kurš norāda, ka Kudrina realizētā fiskālā politika ļāva mazināt valsts ārējo parādu un izveidot finanšu rezerves, kas bija pozitīvs signāls ārvalstu investoriem.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir gatavs sarunām ar valsts protestu kustības pārstāvjiem, lai nodrošinātu to, ka prezidenta vēlēšanas norisinātos godīgi, pavēstījis bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

A. Kudrins sarunā ar laikrakstu Vedomosti norādīja, ka ticies ar V. Putinu pirms sestdien notikušā mītiņa Maskavā. «No sarunas ar V. Putinu es nopratu, ka viņš nebaidās no 4. maijā paredzētajām [prezidenta] vēlēšanām. Viņš ir gatavs pieņemt visus nepieciešamos mērus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir godīgas,» sacīja A. Kudirns.

Db.lv jau vēstīja, ka sestdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pulcējās desmiti tūkstošu protestētāju. Demonstrāciju dalībniekus uzrunāja arī A. Kudrins.

Analītiķi uzskata, ka A. Kudrina piedalīšanās mītiņā varētu liecināt, ka viņš kļūs par starpnieku starp varas iestādēm un protesta akciju dalībniekiem, vēsta AFP.

Krievijas finanšu ministra Aleskeja Kudrina atkāpšanās varētu izraisīt pamatīgas sekas valsts ekonomikai – iespējams, valsti pametīs ārvalstu kapitāls, samazināsies rubļa kurss un pieaugs inflācija, atsaucoties uz Krievijas laikrakstiem, vēsta AFP.

A. Kudrins ilgu laiku tika uzskatīts par stabilitātes garantu, jo aktīvi pretojās Krievijas ministru «ekstravaganto tēriņu plāniem». Tāpēc A. Kudrina atkāpšanās izraisīs bažas investoros.

Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudris atkāpās pirmdien, kad bija paudis savu neapmierinātību ar Dmitrija Medvedeva kļūšanu par valsts premjerministru Vladimira Putina prezidentūras laikā. A. Kudrins Krievijas finanšu ministra amatu ieņēma kopš 2000. gada.

Tāpat Dmitrijam Medvedevam un Aleksejam Kudrinam bija ievērojamas nesaskaņas jautājumos par pieaugošajiem Maskavas tēriņiem militārajām vajadzībām.

Finanšu ministra atkāpšanās Krievijas valdošajam tandēmam liks zaudēt vienu no valsts respektētākajiem ekonomistiem, brīdī kad pasaules finanšu krīze sākusi izraisīt bažas par Maskavas pārlieku lielo atkarību no naftas eksporta, skaidro aģentūra.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Krievija ir gatava ieguldīt naudu Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) izsniegtajās obligācijās un piešķirt lielākus līdzekļus Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), lai palīdzētu parādu krīzes nomocītajām eirozonas valstīm, pavēstijis Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

«Šajā gadījumā mēs nepirksim riskantu valstu obligācijas, bet investēsim Eiropas Savienības kopējos vērtspapīros,» sarunā ar televīzijas kanālu Russia Today paziņoja Krievijas finanšu ministrs.

A. Kudrins arī norādīja, ka Krievijas rīcībā esošais eirozonas valstu obligāciju skaits pieaug un turpinās pieaugt arī nākotnē.

Iepriekš arī finanšu ministra vietnieks Sergejs Storčaks pavēstīja, ka Krievija ir gatava investēt EFSF izmantojot naudas līdzekļus no sava Rezerves fonda un Nacionālā labklājības fonda.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažām nedēļām parādu krīzes nomāktās Itālijas valdība vērsusies pie Ķīnas pēc palīdzības cerībā, ka Pekina «ievērojamā apjomā» iegādāsies eirozonas valsts obligācijas un investēs līdzekļus Itālijas stratēģiski svarīgākajās kompānijās, vēstija Financial Times.

Sanktpēterburgā atklāts Starptautiskais ekonomikas forums (SPIEF), kura laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 75 pasaules valstīm.

SPIEF organizatoru galvenais uzdevums ir pārliecināt biznesa pasaules smagsvarus par Krievijas pievilcību investoriem un ilgtermiņa sadarbības partneriem, ko pašreizējā situācijā ir grūti paveikt, ne tikai piemēroto sankciju dēļ.

Krievijā, kas cenšas integrēties jaunajā pasaules ekonomiskajā telpā, aizvien darbojas nerakstīts likums: «Sit savējos, lai citi baidītos». Uzskatāms pēdējais piemērs: Maikla Kalvi (fonda Baring Vostok dibinātājs) arests. Viņš ir lielākais Rietumu investors Krievijā. Tika plānots, ka šis amerikāņu investors, kurš ticēja Krievijai un tās ekonomiskajam potenciālam, piedalīsies arī SPIEF 2019, bet diemžēl.

Krievijas Skaitīšanas palātas vadītājs Aleksejs Kudrins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferences laikā pēc sesijas «Krievijas ekonomika izaugsmes stimulu meklējumos», sacīja: «Protams, Kalvi arests ir šoks. Kopš šā gada sākuma no Krievijas aizplūdušo Rietumvalstu līdzekļu apjoms ir dubultojies, sasniedzot 40 miljardus dolāru.»

Foto: Pexels.com

Moderno tehnoloģiju laikmetā stabils un ātrs interneta savienojums ir gluži vai zelta vērtē. Kā liecina DataReportal pieejamā informācija, internetu visā pasaulē izmanto 5,35 miljardi iedzīvotāji jeb 66,2 % no kopējās populācijas. Salīdzinot ar 2023. gadu, interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 1,8 % jeb 97 miljoniem cilvēku. Raksta turpinājumā noskaidro, cik nozīmīgs ir uzticams un drošs internets ne tikai ikdienas saziņai un personīgajām vajadzībām, bet arī ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Emocionāli stabils, noturīgs pret stresu – šādas iezīmes darbiniekos labprāt saredzētu vairums darba devēju

«Vai emocionāli stabils darbinieks ir tāds, kurš nekad neizjūt stresu, strādā 48 stundas bez pārtraukuma un tomēr paliek emocionāli stabils; strādā ar agresīvu vadītāju, kurš norāda tikai uz kļūdām, un vienalga – emocionāli stabils?» spriedzes filmas cienīgu varoņa tēlu ieskicē Inna Solomatina, SIA Eiropersonāls atlases grupas vadītāja. Viņasprāt, šis jēdziens «emocionāli stabils» tomēr ietver ko citu. Parasti emocionālo stabilitāti saista ar emocionālo intelektu – spēju adekvāti sajust, uztvert, saprast, izpaust un vadīt emocijas. Vienkārši sakot, cik veiksmīgi cilvēks spēj atpazīt savas emocijas un tās pārvaldīt. Psihologi labi zina, ka to nevar attiecināt tikai uz emocijām, jāņem vērā arī tas, cik veiksmīgi cilvēks veido attiecības ar pārējiem (darba kontekstā – ar kolēģiem, vadītājiem, klientiem, partneriem), cik labi spēj atpazīt emocijas citos. Līdz ar to emocionāli stabils darbinieks nenozīmē to, ka viņš visu laiku ir mierīgs un laimīgs. Galvenokārt tas ir darbinieks, kurš spēj saprast, kas notiek ar viņa emocijām un kā tās ietekmē darba procesus.

Krievijā inflācija šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir teju 10%, un to visvairāk sekmējis pārtikas cenu kāpums. Lielākais cenu kāpums bijis graudiem, miltiem, dārzeņiem un augļiem, savukārt krievi par cenu kāpumu nekurnot, jo ir pie tā jau pieraduši, raksta BBC.

Griķu cena kopš pagājušā gada ir dubultojusies. Ekonomisti apgalvo, ka cenas nekritīsies piedāvājuma trūkuma dēļ, bet piegādātāji un spekulanti izplata baumas, ka griķu trūkums paaugstina cenas.

«Mēs tērējam arvien vairāk un vairāk naudas pārtikai,» BBC norādīja Krasnojarskas iedzīvotājs Sergejs Nikanovs.

2010. gada pirmajā pusē inflācija Krievijā nedaudz nokritās, bet kopš tā laika tā ir teju dubultojusies – no 5,5% pērnā gada jūlijā līdz 9,6% šī gada janvārī. Inflācijas izraistītājs bija pieaugušās pārtikas cenas, kas šogad Krievijā ir par 15% augstākas nekā pērn.

Labības un miltu cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas par 70%, augļu un dārzeņu cenas – par 51%, bet piena un tā produktu cenas palielinājušās par 16%. Krievijas valdība ir «iesaldējusi» maizes cenu, tādēļ tās kāpums ir tikai 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Otrdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru un eiro saruka līdz zemākajam līmenim kopš maija, reaģējot uz ziņām, ka ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas līderi vienojušies par jaunām sankcijām Krievijai, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtība pret dolāru sasniedza 35,7 rubļus par dolāru, kas ir vājākais līmenis kopš 6. maija. Visu laiku zemāko līmeni rublis sasniedza 3. martā – 36,85 rubļus par dolāru. Rublis atrodas zem spiediena arī pret eiro, un tā vērtība pieaugusi virs 48 rubļiem pirmo reizi kopš 13. maija. Šajā mēnesī rublis ir zaudējis aptuveni 6% no savas vērtības, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies, paplašinot sankciju loku.

Renaissance Capital paredz, ka rublis līdz gada beigām turēsies ap 35,5 rubļu atzīmes. Tomēr, ja Sberbank un VTB Bank, kas ir divas galvenās Krievijas bankas, tieši ietekmēs ES sankcijas, sekas tirgum un valūtai visdrīzāk būs lielākas nekā citas, kas līdz šim piemērotas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils.

«Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Krievijas pensiju sistēma nav ilgtspējīga, un izvēlētais tās attīstības modelis ved strupceļā, konstatē ekonomisti, norādot, ka prezidenta Vladmira Putina pienākumu pret pensionāriem ļauj pildīt nevis pensiju sistēma kā tāda, bet gan augstās naftas cenas.

Kā vēsta Newaru.com, sākotnēji bažas par Krievijas pensiju sistēmu izteica Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Uļjukajevs, bet pēc tam arī eksperti no apvienības Stratēģija-2020 norādījuši, ka valsts pensiju sistēma joprojām ir padomju laiku – tikai nedaudz modernizēta.

Arī bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins atzīt problēmas esošajā pensiju sistēmā, aicinot tajā veikt fundamentālas korekcijas un «ievērojami samazināt pensionāru skaitu».

Ja nebūtu augstās naftas cenas, tad Krievijas pensiju sistēmu varētu nosaukt par katastrofālu, raksta žurnāls Коммерсант-Деньги. Deficīts pensiju sistēmā 2012. gadā prognozēts 3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Problēma ir ne tikai deficīts pensiju sistēmā, bet arī tā pieauguma temps – ja šogad plānots deficīts 1,75 triljonu rubļu apmērā, tad pērn tas veidoja vien nedaudz virs triljona rubļu.

Straujāka ekonomikas attīstība mazinājusi prognozējamo budžeta deficītu Krievijā – iepriekš paredzēto 3,6% vietā šogad tiek plānots budžeta deficīts 0,6% - 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), vēsta Lenta.ru.

Krievijas Federācijas deficīts 2011.gadā varētu būt līdz 0,8% no IKP, paziņoja ekonomikas attīstības ministra vietnieks Andrejs Kļepačs. Šobrīd oficiālā prognoze Krievijā paredz 3,6% lielu budžeta deficītu 2011.gadā.

Gada pirmajos divos mēnešos budžeta pārpalikums bija 52,78 miljardi rubļu (9,5 miljardi latu) jeb 0,7% no Krievijas IKP.

Marta sākumā finanšu ministrs Aleksejs Kudrins nāca klajā ar paziņojumu, ka šogad Krievija spēs iztikt bez budžeta deficīta. Savukārt ekonomikas attīstības ministra vietnieks paziņoja, ka 2011.gadā Krievijas budžeta deficīta apjoms būs 1% no Krievijas IKP. Patlaban oficiālā prognoze paredz 3,6% lielu budžeta deficītu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazeminājis Krievijas kredītreitingu par vienu pakāpi, raksta Bloomberg.

Reitings pazemināts no Baa1 līdz Baa2. Tādējādi tas patlaban ir vienā līmenī ar Fitch Ratings piešķirto reitingu un vienu soli virs Standard&Poor’s piešķirtā reitinga – BBB-.

Kā skaidro Moody’s Investors Service speciālisti, reitinga samazinājumu veicināja Krievijas pazeminātās vidēja termiņa izaugsmes prognozes. Tāpat pakāpeniskā valsts starptautisko rezervju apjoma mazināšanās pasliktina valsts kredītspēju.

Moody’s paredz, ka Krievijas ekonomika nākamgad ieies recesijā, samazinoties par 1%, bet šajā gadā izaugsme būs 0,5%.

Bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins Twitter gan norādījis, ka reitings aizvien turas investīciju kategorijā, taču tālāks pazeminājums būtu ārkārtīgi negatīvs finanšu tirgiem.

Maskava ir gatava palīdzēt Eiropai atgūties no parādu krīzes, ja vien eirozonas vadošās valstis spēs vienoties par skaidru glābšanas plānu, pavēstījis Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva ekonomikas padomnieks Arkādijs Dvorkovičs.

«Mēs ceram sagaidīt, ka Eiropas valstis nāks klajā ar konkrētu, skaidru krīzes risināšanas stratēģiju,» stāstīja A. Dvorkovičs. «Ja šīs stratēģijas ietvaros būs nepieciešama Krievijas un citu BRIC (Brazīlija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu palīdzība, tad mēs esam gatavi sniegt šo palīdzību,» norādīja Krievijas prezidenta padomnieks.

Tāpat A. Dvorkovičs uzsvēra, ka Krievija neatbalstīs finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, kuru ierosinājusi Eiropas Komisija, vēsta AFP. «Mēs neesam pret Francijas un Vācijas vēlmi ieviest šo nodokli, bet mēs neatbalstīsim lēmumus, kuros iekļauta arī Krievija,» klāstīja ekonomists.

Priekšnoteikums radikālām pārmaiņām Krievijas politikā ir augošā iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves kvalitāti un gadiem stagnējošo ekonomiku.

Trešdien saistībā ar prezidenta Vladimira Putina iecerēm dot parlamentam tiesības apstiprināt premjeru un ministrus, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par valdības demisiju. Par valdības lēmumu kļuva zināms jau pēc V. Putina runas Krievijas Federālajā asamblejā. Runas galvenais uzsvars bija cīņa ar trūcīgumu un dzimstības līmeņa kritumu.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija ir atklājusi, ka 2019. gadā 20 miljonu Krievijas pilsoņu (13,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita) ikmēneša ienākumi ir zemāki par darbspējīgo iedzīvotāju iztikas minimumu, kurš šobrīd ir 11 185 Krievijas rubļu - aptuveni 163,43 eiro. 2019. gadā Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija astoņos federācijas reģionos uzsāka pirmo projektu cīņai pret trūcīgumu. Pēc V. Putina uzstādījuma, līdz 2024. gadam trūcīgo skaits ir jāsamazina uz pusi.