Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi reģistrējis jaunu komercķīlu, savukārt ķīlas parādnieks ir SIA ražošanas komercfirma Tionis, liecina Lursoft komercķīlas izziņa.

Komercķīlas apjoms ir 1,105 miljoni latu, un ķīlas ņēmējs – a/s DnB Nord Banka.

SIA Lielzeltiņi nodarbojas ar putnu gaļas ražošanu, un patlaban uzņēmums eksportē savu produkciju uz sešām Eiropas valstīm, teikts uzņēmuma oficiālajā mājas lapā. Bauskā notiek putnu audzēšana, atrodas lopbarības ražotne un ir ierīkota kautuve, savukārt Rīgā darbojas produkcijas komplektācijas un loģistikas centrs. Pārstrādes cehā notiek gaļas pārstrāde, kur gatavo 30 dažādus produktus, un uzņēmuma preču zīme ir Latvijas lauku lepnums.

SIA ražošanas komercfirma Tionis nodarbojas ar gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu un mazumtirdzniecību, kā arī ar zivju, vēžveidīgo un molusku mazumtirdzniecību, maizes un konditorejas izstrādājumu mazumtirdzniecību un tabakas un adzērienu mazumtirdzniecību, liecina Lursoft pieejamā informācija par uzņēmuma darbības veidiem.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī internetā, informē Saeimas preses dienests.

Līdz ar grozījumiem noteikti tirgotāju un piegādātāju pienākumi, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgām personām un tiek ievērotas citas šī likuma prasības.

Latvijā līdz šim bija aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norādījuši likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta īsu brīdi - pavasarī ārkārtējās situācijas laikā.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

Grozījumi noteic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Tas būs atļauts, izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus, mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kas piegādās internetā iegādātos vai pasūtītos alkoholiskos dzērienus, varēs norēķināties skaidrā naudā. Tāpat mazajām darītavām būs atļauts mazumtirdzniecības tīmekļvietni vai mobilo lietotni reģistrēt tad, ja tajā būs iespējams tiešsaistē veikt pirkuma apmaksu.

Tirgotājiem, pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro likumā noteiktais aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no pulksten 22.00 līdz 8.00, kā arī aizliegts tos tirgot un piegādāt personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Lai ievērotu likumā noteikto personas vecuma ierobežojumu, alkoholisko dzērienu mazumtirgotājam pirms pārdošanas un samaksas saņemšanas būs jānodrošina pircēja identitātes un vecuma pārbaude, tostarp izmantojot kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus.

Ierobežojumu dēļ Spirits&Wine palielinās darbinieku skaitu 

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs,...

Par alkoholisko dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību internetā noteikti naudas sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Par dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību promnešanai vai neatļautu piegādi no pulksten 22.00 līdz 8.00 piemēros naudas sodu juridiskās personas darbiniekam - kurjeram vai citam piegādātājam - līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Savukārt par alkoholisko dzērienu pārdošanu vai piegādi personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, piemēros naudas sodu juridiskās personas darbiniekam - pārdevējam, kurjeram vai citam piegādātājam - no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Tirgotāji šogad izjutuši nelielu stabilizāciju, bet nav sagaidījuši valdības pretimnākšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Lai arī ir redzamas pozitīvas iezīmes un pieaugums gan iedzīvotāju pirktspējā, gan uzņēmumu apgrozījuma rādītājos, tomēr par strauju augšupeju runāt ir pāragri, norāda viena no lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš paredz, ka nākamgad visdrīzāk gaidāma lēna un pakāpeniska tirgus izaugsme, taču to var bremzēt valdības lēmumi, piemēram, paredzamais nodokļu pieaugums, jo jebkurš nodokļu palielinājums ietekmē ne tikai tirgotājus, bet arī piegādātājus, ražotājus, izplatītājus un pircējus. Jautāti par trim svarīgākajiem notikumiem nozarē, arī citu tirgotāju viedokļi sakrīt vienā - nodokļu politikas jautājumā.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem varētu noteikt pienākumu bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

To paredz Saeimas deputātu sagatavotie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas nodoti izskatīšanai komisijās. «Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka nebūs tādu gadījumu, kad pārdevējs, spriežot pēc pircēja ārējā izskata, pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgai personai, maldinoši uzskatot, ka persona ir pilngadīga (18 – 25 gadus veca),» skaidro deputāti.

Vienlaikus, lai mazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību personām līdz 18 gadu vecumam, nepieciešams noteikt ierobežojumus alkohola tirdzniecībai izglītības iestāžu dienesta viesnīcās un valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Tostarp rosināts aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī izglītības iestādē, tās teritorijā vai dienesta viesnīcā, kā arī

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Lai pagarinātu maksimāli pieļaujamo alkohola tirdzniecības laiku līdz septiņiem mēnešiem novietnēs — āra kafejnīcās patērēšanai uz vietas, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd, ja papildus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vai alus mazumtirdzniecības licencē norādītajai patstāvīgajai darbības vietai tiek pieteikta alkohola mazumtirdzniecība novietnē patērēšanai uz vietas — āra kafejnīcā, tad atļauju var izsniegt uz laiku līdz pieciem mēnešiem. Tā kā uzņēmēji ir nākuši ar aicinājumu ļaut visu pavasara un vasaras sezonu tirgot alkoholiskos dzērienus patērēšanai uz vietas āra kafejnīcās, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot maksimāli pieļaujamo tirdzniecības laiku pagarināt līdz septiņiem mēnešiem līdzšinējo piecu vietā.

Tāpat izmaiņas likumā paredz noteikt, ka uz mazumtirdzniecību tikai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus līdz 30 tūkstoš litriem gadā komersants saražo no tā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem, ja mazumtirdzniecību veic šo alkoholisko dzērienu ražotājs, neattiecas aizliegums veikt mazumtirdzniecību telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome jau iepriekš norādījusi, ka patlaban esošā likuma norma rada nepamatotus sarežģījumus mazumtirdzniecībai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus komersants saražo no tā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem. LOSP skaidrojis, ka ierīkojot tirdzniecības vietu saražotās produkcijas realizācijai pie ražotnes vai citā speciālā tirdzniecības vietā, jāņem vērā, ka tirdzniecībā tiek piedāvāts viens vai daži vīni vai raudzētie dzērieni, tāpēc tirdzniecības vietā nav nepieciešama platība produkcijas izvietošanai un uzglabāšanai, kā arī paredzams neliels klientu skaits.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, informē ministrijā.

2019. gada 13. jūnijā Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.

EM ieskatā līdz ar šīm izmaiņām lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.Turklāt, praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Otrdienas tirdzniecības sesiju ar vērtības pieaugumu spēja noslēgt vien Rīgas biržu raksturojošais OMXR indekss, kurš pakāpās par 2,36%. Tikmēr Tallinas un Viļņas biržu indeksu vērtības saruka par attiecīgi 1,68% un 0,13%.

Visapjomīgākā tirdzniecība Baltijā kopumā otrdien bija ar Apranga vērtspapīriem, kuri 33 darījumos tika tirgoti 218 tūkst. EUR apjomā. Rezultāta uzņēmuma akcijas cena saruka par 2,05% līdz 1,25 EUR. Jāatgādina, ka Apranga pirms kāda laika pavēstīja par plāniem paplašināt savu darbību Baltijas tirgū, nolēdzot līgumu ar Francijas uzņēmumu Promod par šā zīmola attīstīšanu un veikalu tīkla izveidošanu Baltijā. Aprangai gan pēdējā gada laikā nav veicies pārāk labi, tomēr tas varētu būt jauns pagrieziena punkts uzņēmuma attīstībai, piebilst Parex Bankas brokeris Kaspars Kurmiņš.

Savukārt Rīgas biržā lielākais apgrozījums bija ar farmācijas sektora uzņēmumu akcijām. Grindeka akcijas cena šodien saruka par nepilnu procentu līdz 5,65 Ls. Tikmēr Olainfarm akcijas cena spēja palikt nemainīga pie 0,98 Ls atzīmes.

Pagājušā gada otrajā pusgadā Apranga veikusi veikalu restrukturizāciju un optimizāciju, kā rezultātā kopējā veikalu platība samazinājusies par 10 %, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Kopumā pērnā gada laikā Apranga Group ir atvērusi 21 jaunu veikalu, 6 veikalus pārveidojusi, bet aizvērusi 13 veikalus.

Kopējā veikalu platība tagad ir 63.4 tūkstošu kvadrātmetru. Kopumā Aprangai pieder 109 veikali Baltijas valsīs – 74 veikali Lietuvā, 29 veikali Latvijā un 6 – Igaunijā.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušajā gadā mazumtirdzniecības tīkla Apranga Group apgrozījums sasniedzis 392 miljonus Lietuvas litu (78.4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums samazinājies par 22.9 %.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ekonomiskā krīze ir parādījusi, ka uzņēmēju un valsts iestāžu interese par iespējām optimizēt savas izmaksas un darbības procesus ir pieaugusi. Hewlett-Packard veiktais pētījuma rāda, ka tikai 34% no kopējā IT budžeta tiek novirzīts biznesa inovācijām, bet atlikušie 66% no tā tiek tērēti tehnoloģiju uzturēšanai un vadīšanai, kā arī nevajadzīgai tehnoloģiju paplašināšanai, radot sarežģītas sistēmas.

Tādēļ ir ļoti svarīgi uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kopā ar IT ekspertiem rūpīgi pārdomāt, kad un kādu tehnoloģisko risinājumu izvēlēties, lai panāktu reālu izmaksu samazināšanos ilgtermiņā, nezaudējot nepieciešamo funkcionalitāti.

Tendence optimizēt un modernizēt uzņēmumu un iestāžu IT un IKT struktūru, samazinot darba vietu skaitu, noteikti veicinās e-pakalpojumu klāsta paplašināšanos, tai skaitā arī valsts iestādēs. Tas atvieglos šo institūciju darbību, samazinās administratīvos šķēršļus, kā arī klientiem tiks piedāvāti daudz kvalitatīvāki pakalpojumi, tuvinoties privāto uzņēmumu sniegtajam servisa līmenim. Tādēļ par izaicinājumu kļūs informācijas tehnoloģiju vienkāršošana, kas daudzviet kļuvušas pārlieku komplicētas, radot sarežģījumus un papildu darba organizēšanas izmaksas, kuras tiek atņemtas tik būtiskajām biznesa inovācijām. Tuvākajā laikā šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko nāksies risināt uzņēmumiem un valsts institūcijām, ja tās vēlēsies sekmīgi pārvarēt krīzes periodu.

Divos mēnešos aizvest klientu pie potenciālajiem partneriem tajā tirgū, kas viņus interesē. Šādi savu pakalpojumu īsumā ir definējis eksporta veicināšanas uzņēmums GatewayBaltic. Precīzāk pakalpojumu, protams, apraksta garāka formula.

Partneru piesaistē pirmais solis ir paša klienta — Latvijas uzņēmuma — vēlmju noskaidrošana. Tikai tad var meklēt atbilstošus partnerus — sazināties ar viņiem, saņemt atbildes — vai piedāvājums var interesēt, ja «nē», tad kāpēc utt. Pēc tam tiek organizētas vizītes pie partneriem, kas devuši pozitīvu atbildi. «Vidēji vienam klientam projekta laikā izpētām 15 - 20 uzņēmumus, no tiem noorganizējam 4 - 6 klātienes vizītes. Ja tālāk aiziet sarunas ar diviem, tad ir ļoti labi,» rēķinus izklāsta GatewayBaltic direktore Inese Andersone. Vai sarunās abas puses tiek līdz darījumam, to izskaitļot nevarot. «Darījums neseko uzreiz — tam ir vajadzīgs laiks. Piemēram, uzņēmums Emīla Gustava Šokolāde maijā bija Zviedrijā, un viņi cer, ka augustā varētu tikt līdz eksporta darījumam.»

SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuita komentārs par mazumtirdzniecību jūnijā.

Maija un aprīļa nozares uzrādītie rādītāji ļāva izteikt pieņēmumu, ka situācija nozarē varētu lēnām stabilizēties. Taču jūnijā, salīdzinot ar maiju, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums 5.1% apmērā bija nedaudz negaidīts. Netipiski, ka tik krasu kritumu piedzīvoja pārtikas preču mazumtirdzniecība (-7.7%). Mazāku apjomu samazinājumu uzrādīja nepārtikas preču mazumtirdzniecība (-3.6%). Nozares apgrozījums ir krities par spīti Līgo svētku tēriņiem un garajām brīvdienām. Svētku tēriņi un garās brīvdienas nespēja uzlabot nozares rādītājus, jo rocības trūkums mazina interesi par brīvdienu pavadīšanu lielveikalos, dodot priekšroku atpūtai dabā.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.