Autobraucējus visvairāk interesē auto reģistrācijas numurzīmes ar burtu salikumu AA, otrajā vietā ir ciparu kombinācija 777, bet trešajā – skaitlis 1, liecina numuru portāla Numur1.lv apkopotā informācija.

Piecu mēnešu laikā portāla lietotāji veikuši vairāk nekā 60 tūkstošus auto numuru meklēšanas pieprasījumu, ļaujot noskaidrot TOP13 viskārotāko simbolu salikumu, ko autobraucēji vēlētos redzēt uz savas numurzīmes.

1. Aa

2. 777

3. 1

4. 17

5. Ak

6. 7

7. 666

8. 69

9. As

10. Ss

11. 88

12. Mm

13. Rr

Savukārt visretāk meklētākās numuru kombinācijas bijušas ar skaitļiem 595, 710, 1125, 9900 un 5200.

Numuri ar AA sēriju bija pirmie, ko autobraucēji saņēma pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, pēc neatkarības atjaunošanas un Ceļu satiksmes Drošības departamenta (CSDD) izveides 1991.gada nogalē.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Šogad, palielinoties pievienotās vērtības nodoklim (PVN), individuālo numura zīmju komplekts maksā 2584,74 latus, db.lv uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Iespēja izvēlēties individuālu numura zīmi savam transportlīdzeklim Latvijā tika ieviesta 1994. gadā. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā šim ekskluzīvajam individuāla rakstura pakalpojumam tika noteikta tobrīd augsta maksa - 542,80 lati (ar PVN).

Kā stāstīja CSDD, sākotnēji vēlēšanos uzstādīt šādus numurus izrādīja tikai atsevišķi cilvēki, taču ar laiku šādas numura zīmes zaudēja savu ekskluzīvo nozīmi - pakalpojums kļuva masveidīgi izmantots. «Bez īpaša pamatojuma tika prasīti dažādu simbolu beznozīmīgi savirknējumu vai rupji, aizvainojoši vārdi.»

Lai atjaunotu sākotnējo individuālo numuru ieviešanas ideju, neatceļot šādu pakalpojumu vispār, Satiksmes ministrija ar 2006.gada 2.novembra rīkojumu no 2006.gada 7.novembra noteica jaunu individuālo numuru maksu. Līdz 2010. gada beigām tā bija 2563,55 lati par numuru komplektu. 2011.gadā, palielinoties PVN, numura zīmju komplekts maksā 2584,74 latus.

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Interneta vietne www.numur1.lv jau vairākus gadus veic krimināli sodāmu darbību – nodarbojas ar numurzīmju tirgošanu. Turklāt tā dažādos ceļos mēģina legalizēt šo nelikumīgo rūpalu, Db norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors.

CSDD uzsver, ka par nelikumīgu numurzīmju tirdzniecību draud kriminālatbildība, to nosaka Krimināllikuma 265.pants. Šis pants nosaka, ka par transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes nelikumīgu realizēšanu draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

CSDD numuru izsniegšanu veicot saskaņā ar transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību.

2011. gadā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētas 27 individuālās numura zīmes, bet šogad gada pirmajos četros mēnešos - septiņas.

To portālam db.lv pastāstīja CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Db.lv jau savulaik rakstīja, ka visvairāk šādu numura zīmju tika izsniegtas 2006. gadā - 765. Tad gan arī cena bija krietni mazāka (460 lati bez PVN).

2008. gadā tika izsniegtas 46 šādas numurzīmes, 2009. gadā - 14, bet 2010. gadā 17.

Jāatgādina, ka individuālo numura zīmju komplekts šobrīd maksā 2584,74 latus (ar PVN).

Kopumā Latvijā ir piešķirtas aptuveni 1800 šādas numura zīmes.

Jautāta par iespējamām šāda pakalpojuma cenas izmaiņām tuvākajā nākotnē, A. Korbe stāstīja - ja tiks mainīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN likme), atbilstoši šīm izmaiņām mainīsies arī cena ar PVN. Citas izmaiņas paša pakalpojuma cenā nav paredzētas.

Valsts iestādes sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz efektīvāk sodīt par agresīvu braukšanu, kā arī nosaka lielākus sodus par telefona lietošanu pie stūres un numurzīmes slēpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Šobrīd tie iesniegti saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Grozījumi paredz palielināt sodus par apzinātu transportlīdzekļa numurzīmes slēpšanu. Īpaši tas ir aktuāli ar motociklistiem, atzīmēja VP pārstāvis. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir 40 eiro, tad grozījumos rosināts to noteikt no 55 līdz 140 eiro.

Tāpat rosināts palielināt naudas sodu par mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro sodu, tad grozījumi paredz sodu noteikt no 25 līdz 100 eiro. Citviet Eiropā par šādu pārkāpumu sods ir lielāks, norādīja Krapsis.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Skrīveru saldējuma ražotnes Rozīne īpašniece bija sašutusi, ka ikgadējā amatnieku gadatirgū Brīvdabas muzejā viņai liegts tirgot savu produkciju, jo ekskluzīvas saldējuma tirgošanas tiesības muzejs piešķīris pasākuma sponsoram - Rīgas Piena Kombinātam, rakstīja Diena. No biznesa viedokļa šis lēmums ir saprotams, un tāda prakse pastāv it visur pasaulē. Tomēr gadatirgus sakarā man radās pārdomas par citu ar tirgotājiem un tirgošanos tēmu.

Brīvdabas muzeja gadatirgus Latvijas amatniekiem nav tikai pārdošanas pasākums, bet arī lielākie gada svētki. Lai nu tā būtu, bet, manuprāt, gadatirgi, izstādes un citi pasākumi, kurus apmeklē liels cilvēku skaits, ir īstās vietas, kur piesaistīt jaunus klientus.

Tomēr realitātē notiek pretējais – tā vietā, lai piesaistītu jaunus, tiek atbaidīti esošie klienti. Ja daudzmaz orientējas amatnieku ražojumu cenās un pastaigā gar tirgotāju rindām, tad novērojumi liecina, ka cenas ir vidējai par 50 – 70% augstākas, nekā ikdienā.

Vēl vairāk tas attiecas uz gadatirgus servisa jeb pārtikas un sabiedriskās ēdināšanas nodrošinātājiem, kur atsevišķi, pat labi pazīstami uzņēmumi savu preci pārdod par cenu, par kādu veikalā to neviens nekad nepirktu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas atklātā auto kontrabanda radījusi vairāk nekā 220 000 eiro zaudējumus, šodien žurnālistiem sacīja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Kriminālprocess šajā lietā tika sākts šī gada martā pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, taču darbs pie šīs lietas tika sākts pagājušā gada augustā. Zaudējumus radīja nenomaksātais pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.

Podiņš sacīja, ka pagaidām lietā figurē 28 automašīnas, bet esot skaidrs, ka to ir daudz vairāk. Kopējais skaits tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

«Automašīnas iebraukušas no Krievijas ar Krievijas numuriem un Krievijas tehnisko pasi. Latvijā automašīnām izsniegtas pagaidu numurzīmes uz vienu mēnesi, tikmēr šajā laikā noformēta it kā šo automašīnu pirkšana no fiktīvas Vācijas firmas,» stāstīja Podiņš.

Izsoļu rīkotāja eBay mājas lapā pārdošanā par 185 000 Lielbritānijas mārciņu bijis izlikts nelaiķa Sadama Huseina (Saddam Hussein) purpura krāsas Rolls Royce. Automašīnas jaunais īpašnieks komplektā ar auto saņēmis arī dokumentu, kas apliecina, ka auto patiešām piederējis tirāniskajam Irākas līderim, ziņo Telegraph.

S. Huseina auto ir aprīkots ar brūniem ādas sēdekļiem, kompaktdisku atskaņotāju un klimata kontroli.

Automašīnas tirgotājs ir ASV kompānija Autocontinental, kuras īpašnieks Stīvens Brauns (Steven Brown) skaidro, ka pircējam automašīna tiks piegādāta taisnā ceļā no Bagdādes 28 dienu laikā.

S. Brauns norāda, ka saņēmis zvanus no vairākus interesentiem, starp kuriem bijis arī kāds ASV pulkvedis, kurš vēlējies automašīnai uzstādīt ekskluzīvas numurzīmes ar uzrakstu SADDAM.

"Sākotnēji automašīnu, kad to izsolīja Irākas valdība, iegādājās kāds mans draugs no Lielbritānijas," stāsta S. Brauns, piebilstot, ka viņš cer tikt arī pie Mercedes-Benz automašīnas, kuru S. Huseins vizuālam efektam aprīkojis arī ar 24 karātu zelta atribūtiem. S. Huseins ar savu Mercedes-Benz izbraukt tā arī nepaspēja, jo 2006. gadā viņu arestēja un vēlāk viņam izpildīja nāves sodu.

Pie Saulkrastiem šodien pēcpusdienā ar sporta automašīnu Ferrari avarējis smalko aprindu rallija Gumball 3000 dalībnieks.

Neilgi pēc plkst.16 Tallinas šosejas 32.kilometrā, šosejas līkumā pie Saulkrastiem, iespējams, stiprā lietus dēļ vadītājs zaudēja kontroli pār spēkratu, radās sānslīde, un spēkrats ietriecās ceļa nožogojumā. Cietušo negadījumā nav. Automašīnai ir Zviedrijas valsts numurzīmes.

Kā apstiprināja Valsts policijā, auto bija ceļā uz Rīgu, lai piedalītos rallija Gumball 3000 pasākumā.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ekonomiskā krīze populāru padarījusi degvielas zagšanu no degvielas uzpildes stacijām.

Tā raksta portāls www.novosti.err ziņojot par to, ka Pihnu perfektūras policija ir atklājusi čeras zagļu bandas, kuras nodarbojās ar auto degvielas zagšanu. Policijas pārstāvis Tomass Īversons norādījis, ka degvielas zādzības veicinājusi ekonomiskā situācija, turklāt salīdzinoši vienkārši varot darboties degvielas uzpildes stacijās un zagto preci pārdot. Lielākoties degvielas zagļi darbojas vienatnē vai arī grupās.

Policijai esot svarīgi noķert tieši tos, kuri darbojas grupās, jo tādējādi tiekot nodarīts ievērojami lielāks kaitējums. Savukārt autovadītāji, kuri uzpilda degvielu, bet par to nesamaksā, tiekot atrasti 24 stundu laikā. Noziedznieki izmantojot arī viltotas automašīnu numurzīmes. Tiesa, degvielas uzpildes staciju īpašnieki atteikušies atklāt zagļu nodarītā kaitējuma apmērus, raksta portāls.

Godātie Latvijas ļaudis! Atļaujiet Jūs uzrunāt šajās 2008.gada aizritošajās minūtēs.

Ekonomika, tāpat kā daba, balstās uz cikliskumu. Uzplūdiem seko atplūdi, uzplaukumam – miera periods. Tērēšanas mirkļiem – spēku uzkrāšanas laiks.

Ziniet… jo tumšāks ārā laiks, jo gaišāku uguni vajag kurt krāsnī. Tādēļ es pie jums šodien nāku ar uzmundrinājumu un pārliecību, ka pasaules un Latvijas ekonomikas aukstāko gadalaiku mēs pārziemosim veiksmīgi.

Šovakar jūs sagaidāt no manis atbildes uz četriem būtiskiem jautājumiem.

Pirmkārt: Kur mēs esam?

Otrkārt: Uz kurieni mēs ejam?

Treškārt: Kā mēs tur nokļūsim?

Ceturtkārt: Kas mūs sagaida jaunajā, 2009.gadā?

Uz tiem jābūt gatavam atbildēt ikvienam premjeram. Un es esmu gatavs.

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».