Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji vizītē Kazahstānas pilsētā Aktau piedāvās Latvijā radīto ūdensapgādes, notekūdeņu attīrīšanas, vides aizsardzības un citu tehnoloģiju izmantošanu ekoloģisko jautājumu risināšanā.

Aktau pilsētu raksturo vides piesārņojuma un tīra ūdens pieejamības problēmas, norāda Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera pārstāvji. Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera uzņēmumu a/s Biotehniskais centrs, SIA Ekostandarts un SIA Akorda pārstāvji piedalīsies izstādē Mangystau Oil, Gas & Infrastructure 2012, kurā piedāvās savas tehnoloģijas piesārņojuma problēmu risināšanā.

Izstāde veltīta naftas un gāzes rūpniecības attīstībai, enerģētikai, transportam un komunikācijām, infrastruktūras attīstībai, celtniecībai un dažādām ekoloģiskajām iniciatīvām.

Tāpat klastera uzņēmumu pārstāvjiem vizītes laikā Kazahstānā plānotas tikšanās ar Mangistau apgabala administrācijas pārstāvi, kura pārziņā ir komunālās saimniecības un vides attīrīšanas jautājumi, kā arī tikšanās ar Aktau ostas administrāciju.

Latvijas Tīro tehnoloģiju ideju (Latvian Cleantech Ideas Competition) konkursā uzvarējis uzņēmums Wave Power Only (WPO), tādējādi iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju Silīcija ielejā ASV Starptautiskajā Tīro tehnoloģiju ideju konkursa (Global Ideas Challenge) finālā un cīnīties par galveno balvu - 100 tūkst. ASV dolāru.

Uzņēmumu konkursā Silīcija ielejā pārstāvēs Rims Vaitkuss.

WPO radījis tīro tehnoloģiju risinājumu, kas ļauj viļņu kustības pārvērst rotācijā un ražot elektroenerģiju vai tieši darbināt citus mehānismus. Ierīce nerada piesārņojumu, troksni vai jebkādu kaitējumu videi, savukārt pie šī izgudrojuma komanda strādājusi vairāk nekā 14 gadus un pašlaik izveidojusi vairākus prototipus un saņēmusi atzinības starptautiskās nozares konferencēs un pasākumos.

«Tehnoloģija ir ļoti universāla, jo patentēto mehānismu, kas sastāv no peldelementa un vārsta, iespējams piemērot lietošanai gan pie krasta, gan kuģiem un motorlaivām, vai pat peldošām salām – elektrostacijām,» norāda SIA CleanStart pārstāvji.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Darbību uzsācis Tīro tehnoloģiju klasteris Cleantech Latvia, kas Klasteru programmas ietvaros līdz 2015. gadam saņems 300 tūkst. Ls atbalstu partneru sadarbības veicināšanai.

Cleantech Latvia apvienojušies 24 komersanti, kuru kopējais apgrozījums 2011. gadā veidoja gandrīz 70 milj. Ls, kas ir par 40% vairāk nekā šo pašu komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā. Kopumā 24 klasterī apvienojušies uzņēmumi pērn nodarbināja 940 darbiniekus.

Uzņēmumu kopīgā pazīme ir jaunu, inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju risinājumu izmantošana produktu un pakalpojumu izveidē, kas ir konkurētspējīgi pēc cenas un ražīguma un kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, teikts Latvijas Biotehnoloģiju asociācijas (LBA) paziņojumā.

Klastera izveidē un attīstīšanā ir iesaistījušās arī septiņas pētniecības un/vai izglītības iestādes, kas darbosies kā kompetences un zināšanu partneri jaunu produktu attīstīšanā.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Līdz ar Tallinna Kaubamaja finanšu rezultātu publiskošanu, trešdien ir sākusies Baltijas uzņēmumu otrā ceturkšņa darbības rezultātu paziņošana, norāda LHV bankas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Māris Rambaks.

Igaunijas vadošais mazumtirdzniecības uzņēmuma apgrozījums otrajā ceturksnī sasniedzis 123.8 miljonus eiro, kas ir par 4,2% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Tikmēr tīrā peļņa esot dubultojusies līdz 4,6 miljoniem eiro. Tiesa gan, tas galvenokārt skaidrojams ar dividenžu nodokli, kurš šogad tika iekļauts pirmā ceturkšņa rezultātos, uzsver M. Rambaks.

No 18 kompānijām, kurām seko LHV analītiķi, lielākie apgrozījuma pieaugumi otrajā ceturksnī tiek gaidīti no Siauliu Bankas - par 44,7%, City Service - par 17%, Grindeks - par 14,9%, Apranga - par 14,8%, Olympic Entertainment Group – par 14,4% un Olainfarm – par 10,6%.

Tīro tehnoloģiju nozare – viena no straujāk augošajām uzņēmējdarbības nišām pasaulē.

Līdz ar jautājumu par apkārtējās vides un klimata pārmaiņām Latvijā aktualizēšanos jau desmit gadus mūsu valstī attīstās jauna uzņēmējdarbības niša – tīro tehnoloģiju uzņēmumi.

Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.

Tiesa, salīdzinot ar citām ES valstīm, šī tautsaimniecības nozare ir vēl attīstības sākuma stadijā, bet, ņemot vērā arvien pieaugošās vajadzības pasaulē pēc pārdomātiem vides saudzēšanas risinājumiem, tai ir ļoti augsts potenciāls. Ir skaidrs, ka nākotnē šī nozare ieņems ļoti svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Šīs nozares milzīgo nozīmi apliecina arī tas, ka straujā tīro tehnoloģiju risinājumu attīstība pat tiek salīdzināta ar informācijas tehnoloģiju nozares attīstību deviņdesmitajos gados.

Credit Suisse Group paziņojusi par ceturtā ceturkšņa peļņu 841 miljona Šveices franku (876 miljoni ASV dolāru) apmērā. 2010.gadā kopumā banka pelnījusi mazāk nekā bija prognozējuši analītiķi, ziņo Bloomberg.

Ceturtajā ceturksnī Credit Suisse nopelnījusi vairāk nekā atbilstošajā laika periodā pirms gada, kuru Šveices otra lielākā banka noslēdza ar tīro peļņu 793 miljonu franku apmērā.

2010.gadā kopumā Cīrihē bāzētā banka strādājusi ar 5,1 miljarda franku (5,3 miljardi ASV dolāru) tīro peļņu, kas ir par aptuveni ceturtdaļu mazāk nekā iepriekšējā gadā.

8. februārī konkurente - Šveices banka UBS - paziņoja par tīro peļņu 7,2 miljardu Šveices franku (7,5 miljardi ASV dolāru) apmērā, ko tā guvusi 2010.gadā. Tā bija pirmā bankas gada peļņa kopš finanšu krīzes. 2009.gadā kredītiestāde strādāja ar 2,7 miljardu franku zaudējumiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Nīderlandes piegāžu kompānija TNT NV pirmdien paziņojusi par mazāku trešā ceturkšņa tīro peļņu nekā gaidīts, informē Dow Jones. Kompānija arī norādījusi, ka tās pasta un steidzamo sūtījumu biznesu atdalīšana varētu noslēgties līdz janvārim.

Kā vēstīts, pakļaujoties akcionāru spiedienam, Nīderlandes kompānija sadala savu biznesu divās daļās. Iekšējā sadalīšanās varētu noslēgties līdz 1.janvārim, pēc tam akciju kapitāls tikšot sadalīts, cik drīz vien iespējams.

Hofdorpā bāzētā kompānija trīs mēnešos - līdz 30.septembrim - strādājusi ar 75 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 24% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Analītiķi bija gaidījuši 111,4 miljonu eiro tīro peļņu.

Ieņēmumi pieauguši par 11,4% līdz 2,77 miljardiem eiro.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

DNB grupa Latvijā 2017. gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 5,6 miljonu eiro tīro peļņu, savukārt operacionālā peļņa šajā periodā veidojusi 4,9 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz pirmā ceturkšņa beigām sasniedzis 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,5 miljardus eiro.

1.ceturkšņa pamatdarbības rezultāti uzrāda zināmu stabilitāti. Tīrie procentu ienākumi veidoja 9,6 miljonus eiro, neto komisiju apmērs 3,3 miljonus eiro, tādējādi tīro procentu ienākumu apjoms ir samazinājies par 2 %, tīro komisijas ienākumu apjoms pieaudzis par 1 % salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni.

Kopējās izmaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 9,1 miljons eiro, kas ir par 7 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt administratīvās izmaksas samazinājušās par 2 %. Šāds ietaupījums ir panākts, pateicoties efektīvākam filiāļu tīklam, bankai esot pieejamai vietās, kur klientiem tas visvairāk nepieciešams. Tāpat būtisku ietekmi veidojis arī darbs pie pārņemto aktīvu portfeļa - tam samazinoties, attiecīgi tiek veicināts arī uzturēšanas un administrēšanas izmaksu samazinājums.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Eiropas Savienībai (ES), tostarp arī Latvijai, ir lielas iespējas sadarboties ar Centrālāzijas valstīm zaļo tehnoloģiju jomā, attīstot zaļo ekonomiku. Šāda atziņa izskanēja starptautiskajā forumā Ceļš uz sadarbību starp ES un Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā jeb Green bridge, piektdien raksta laikraksts Diena.

Galvenās sadarbības jomas tīro tehnoloģiju jomā ir ūdens saimniecība un attīrīšanas iekārtas, atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde, atjaunojamā enerģija, energoefektivitātes projekti un zaļās inovācijas. Kā Dienai atzina Ilgtspējīgas enerģētikas programmas eksperte Centrālāzijas valstīs Ilze Puriņa, galvenie ieguvumi no sadarbības ar Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā ir plašās investīciju iespējas un uzņēmumu iespējas pārdot savus pakalpojumus.

Viens no Green bridge foruma līdzdibinātājiem Andrejs Pumpurs norāda, ka Latvijai sadarbība ar Centrālāzijas valstīm ir unikāla eksporta iespēja. «Uz šīm valstīm Latvijas uzņēmēji var eksportēt tehnoloģijas un pakalpojumus, tostarp arī zināšanas. Pagaidām Latvijas uzņēmumi vēl ir arī mazliet lētāki nekā Rietumeiropas kompānijas. Turklāt mums ar Centrālāzijas valstīm ir kopēja pagātne, līdz ar to mēs labāk saprotam šo valstu problēmas un īpatnības, tostarp arī infrastruktūras attīstību. Tā ka mūsu pieredze Centrālāzijas valstīm, kuras vēlas pāriet no ļoti energointensīvas tautsaimniecības uz zaļo ekonomiku, var būt ļoti noderīga,» stāsta A. Pumpurs. Pašlaik mūsu uzņēmumi visaktīvāk piedāvā savus pakalpojumus tieši ūdenssaimniecības un ūdens attīrīšanas jomā, taču saskaņā ar A. Pumpura teikto Latvijas uzņēmumiem ir ko piedāvāt arī energoefektivitātes jomā, piemēram, energoauditus, kā arī pakalpojumus atkritumu apsaimniekošanā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.

Pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam, auto gigants Toyota Motor Corp., kura reputāciju tagad iedragājis bojāto pedāļu skandāls, paziņojis par ceturkšņa peļņu, kas ievērojami pārsniedz analītiķu prognozes. Peļna esot paredzama arī visā fiskālajā gadā kopumā, ziņo MarketWatch.

Toyota, kas ir pasaulē lielākais autoražotājs pēc pārdošanas apjomiem, trīs mēnešos no oktobra līdz decembrim strādājis ar tīro peļņu 153.2 miljardu jenu (1.68 miljardi ASV dolāru) apmērā. Tajā pašā ceturksnī pirms gada autoražotājs cieta 164.64 miljardu jenu zaudējumus.

Analītiķi bija prognozējuši tīro peļņu 87.67 miljardu jenu apmērā, bet ieņēmumus - 5.26 triljonu jenu apmērā.

Toyota arī paaugstinājusi tīrās peļņas prognozi fiskālajam gadam kopumā, kas noslēdzas martā. Iepriekš tā prognozēja zaudējumus 200 miljardu jenu apmērā, bet tagad sagaida 80 miljardu jenu peļņu.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.