Jaunākais izdevums

Krimināllieta, kurā apsūdzības izvirzītas par naudas izspiešanu no futbolistiem, uzjunda arī sporta biznesa tumšo pusi – totalizatora tēmu.

Kurzemes apgabaltiesa sākusi skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola atrodas Ventspils futbola kluba bijušais direktors Sergejs Barkovskis un viņa paziņa, it kā līdzjutējs Rasuls Eļmurzajevs. Abiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Par izspiešanu grupā apsūdzēts arī viens no Latvijas bokseru izlases līderiem Nikolajs Grišuņins un viņa treneris Sergejs Fetiskins. Kā cietušie tiesā uzstājas pazīstami futbolisti Vīts Rimkus, Deniss Kačanovs, Vladimirs Koļesņičenko un Igors Šļesarčuks. Meklēšanā atrodas kāds Aleksejs Šihalijevs, kurš tiešā veidā it kā draudējis futbolistiem un spiedis parakstīt parādzīmes par desmitiem tūkstošu latu. Bijušais FK Ventspils un Latvijas izlases uzbrucējs Vīts Rimkus tiesā liecināja, ka Šihalijevs pieprasījis viņam parakstīt dokumentus, kas apliecinātu, ka Rimkus ir parādā 40 tūkstošus eiro, turklāt draudējis uzrīdīt narkomānus Rimkus ģimenei, kas viņus saduršot. Pēc tikšanās ar Šihalijevu Rimkus vērsies policijā, jo draudus uztvēris ļoti nopietni. Bijušajam FK Ventspils spēlētājam Denisam Kačanovam piemērota liecinieku aizsardzības programma, un uz pirmo tiesas sēdi 6.maijā viņš ieradies policijas apsardzē un bruņuvestē. Kačanovs liecināja, ka pēc konflikta ar Ventspils klubu sadedzināts viņa BMW X5 džips.

Savukārt apsūdzētie vaino futbolistus totalizatora spēlēšanā, nododot kluba intereses. Tiesas sēdē apsūdzēto advokāti uzdeva V. Rimkum vairākus jautājumus par viņa kontaktiem interneta vidē ar cilvēkiem, par kuriem ir zināms, ka viņi saistīti ar Āzijas totalizatoru. Sportistam bija jāatbild, kā viņš ar pāris tūkstošu eiro lielu mēnešalgu spējis iegādāties vairākus nekustamos īpašumus Rīgā un Ventspilī, uzturēt sievu un trīs bērnus, aizdot regulāri lielas summas komandas biedriem. V. Rimkus gan norādīja uz ievērojamām kredītsaistībām, kas viņam ir bankās. Populārais sportists pārmetumus no kluba vadības par iespējamu saistību ar totalizatoru saņēmis jau 2003.gadā, bet 2009.gadā pirms Eiropas čempionvienību kausa spēles ar Cīrihi kluba vadība it kā saņēmusi anonīmu informāciju, ka futbolisti totalizatorā pārdevuši spēli. Par iesaistīšanos totalizatora darījumos aizdomās turēja D. Kačanovu, V. Rimku un Sašu Cilinšeku, kurus klubs pēc zaudējuma Cīrihē no komandas atstādināja. Savukārt V. Rimkus vājo spēli saistīja ar traumām un uzskatīja, ka netaisni izmests no Eiropas čempionvienību līgas.

Lai arī neviena futbolista saistība ar totalizatoru oficiāli nav pierādīta, neoficiāli zināms, ka lielākā daļa to dara, tiesas starplaikā atzina viens no apsūdzēto aizstāvjiem Oskars Rode. Summas Āzijas totalizatorā esot milzīgas. Jau pirmajās tiesas sēdēs izraisījās asas vārdu pārmaiņas starp cietušajiem, advokātiem un prokurori, iesaistoties pat tiesnesim un apsūdzētajiem. Lietu skatīs arī 3. un 4. jūnijā, un tā sola atklāt sporta tumšākās aizkulises.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai kopā Latvijas projektētāji ir spēks

Jānis Goldbergs, 28.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FK Ventspils futbolistu lietā apsūdzētos pret drošības naudu atbrīvos no apcietinājuma

BNS, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa otrdien nolēmusi mainīt drošības līdzekli tā dēvētajā Ventspils futbolistu izspiešanas lietā apsūdzētajam futbola kluba Ventspils direktoram Sergejam Barkovskim, kā arī Rasulam Eļmurzajevam – abus no apcietinājuma atbrīvos pret vairāku desmitu tūkstošu latu drošības naudu, pastāstīja advokāts Oskars Rode.

Saskaņā ar tiesas lēmumu drošības nauda jāiemaksā līdz 31.augustam. Tikai pēc tam, kad nauda būs iemaksāta, apsūdzētos no apcietinājuma atbrīvos.

Rode atturējās atklāt, cik liela drošības nauda katram apsūdzētajam būs jāiemaksā, vien norādīja, ka tā ir lielāka nekā iepriekš piedāvātie 25 tūkstoši latu.

Barkovskim un Eļmurzajevam noteikti arī citi drošības līdzekļi – viņi nevarēs izbraukt no valsts, kā arī kontaktēties ar vairākām lietā iesaistītajām personām.

Jau vēstīts, ka advokāti Rode un Ēriks Štālbergs Kurzemes apgabaltiesai atkārtoti lūdza atbrīvot no apcietinājuma Barkovski un Eļmurzajevu, kuri nebrīvē atrodas jau aptuveni 17 mēnešu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA «Maxima Latvija» līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Daļus Misiūnas, kā arī padomes locekļi Vitalijs Rakovskis un Vilis Rimkus pārapstiprināti amatos uz jaunu pilnvaru termiņu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieces amatu atstājusi Jurgita Šlekute un viņas vietā šajā amatā iecelts Eugenijus Filonovas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 23.novembrī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Daļus Misiūnas un Vitalijs Rakovskis SIA «Maxima Latvija» padomē darbojas kopš šī gada 27.marta, bet Vilius Rimkus - no 2017.gada februāra.

SIA «Maxima Latvija» ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Tirgotāja apgrozījums 2017.gadā bija 723,054 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem sasniedza 23,224 miljonus eiro.

SIA «Maxima Latvija» dibināta 2000.gadā, tās reģistrētais pamatkapitāls ir 4 909 750 eiro un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», bet patiesā labuma guvējs ir Nerijus Numavičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelts mazumtirgotāja grupas «Maxima Grupė» jaunais vadītājs Justas Riauba, un 3.maijā atbilstošas izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns padomes priekšsēdētājs SIA «Maxima Latvija» bija jāieceļ, jo šī gada 18.aprīlī līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dalius Misiūnas atstāja amatu.

SIA «Maxima Latvija» padomē turpina darboties padomes priekšsēdētāja vietnieks Eugenijus Filonovas un padomes locekļi Vitalij Rakovski un Vilius Rimkus.

SIA «Maxima Latvija» ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Tirgotāja apgrozījums 2017.gadā bija 723,054 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem sasniedza 23,224 miljonus eiro.

SIA «Maxima Latvija» dibināta 2000.gadā, tās reģistrētais pamatkapitāls ir 4 909 750 eiro un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», bet patiesā labuma guvējs ir Nerijus Numavičius.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lūdz atbrīvot pret drošības naudu futbolistu lietā apsūdzētos

Vēsma Lēvalde, 03.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā futbolistu lietā advokāti Oskars Rode un Ēriks Štālbergs Kurzemes apgabaltiesai lūdza mainīt drošības līdzekli apsūdzētajiem - bijušajam FK Ventspils direktoram Sergejam Barkovskim un Rasulam Eļmurzajevam.

Tiesa lēmumu paziņos 6. jūnijā. Oskars Rode piedāvājis papildu drošības līdzekli - iemaksāt par Sergeju Barkovski 25 tūkstošus latu drošības naudu. Gatavību iemaksāt drošības naudu izteicis arī R. Eļmurzajeva aizstāvis Ē. Štālbergs.

«Viens no iemesliem ir tas, ka nākamā tiesas sēde ir tikai augusta beigās, bet pierādījumi lietā jau ir procesuāli nostiprināti, apsūdzētie vairs izmeklēšanu nevar ietekmēt,» Db.lv skaidroja O. Rode. Turklāt pēc trīs cietušo nopratināšanas advokātiem esot pārliecība, ka attiecībā uz S. Barkovski nevar runāt par izspiešanu - cietušajiem pret viņu esot pretenzijas kā pret kluba direktoru - par neizmaksātām algām, par futbolistu transfēra jeb pārcelšanās maksu, nevis par naudas izspiešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skonto ar stratēģiskā investora piesaisti cer ātri atjaunot maksātspēju

LETA, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Titulētais futbola klubs Skonto ar stratēģiskā investora piesaisti cer ātri atjaunot maksātspēju un pieteikties nākamās sezonas Latvijas pirmās līgas turnīram, aģentūrai LETA pastāstīja kluba pārstāve Dace Grīnberga.

LETA jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien futbola klubu "Skonto" pasludināja par maksātnespējīgu.

Mums ir stratēģiskais investors, kurš vēl nav paspējis investēt klubā. Arī maksātnespējas procesā pastāv iespēja panākt izlīgumu. Valdes loceklis [Vladimirs Koļesņičenko] jau ir devies uz Maskavu, lai tiktos ar šo investoru. Pēc līdzekļu ieguldīšanas grasāmies atgūt maksātspēju, stāstīja Grīnberga.

Līdz ar maksātspējas atjaunošanu Skonto pieteiksies dalībai komanda.lv pirmās līgas turnīrā.

Maksātnespējas process kluba jaunatnes akadēmiju neskar. Klubam nav nekādu īpašumu, nekas nepieder. Ir parādnieki. Patlaban notiek sarunas ar kreditoriem. No ieguldītajiem līdzekļiem varēsim segt saistības ar kreditoriem, atzīmēja Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā izmeklē nodokļu krāpniecības shēmu saistībā ar elektronikas iepirkšanu no Latvijas

LETA--BNS, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ieguldot 800 tūkstošus eiro, Rīgā atvērta ART viesnīca Sherlock

Dienas Bizness, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī Vecrīgas centrā, Mazā Monētu ielā 3, atvērta jauna ART viesnīca Sherlock.

Viesnīcā «Sherlock» ir septiņpadsmit dažādu kategoriju apartamenti: trīs luksusa apartamenti, vienpadsmit augstākās kategorijas (superior) apartamenti un trīs studijas tipa numuri. Katram numuram ir savs nosaukums par godu kādam Artura Konana Doila stāsta varonim vai sižetam un tam atbilstošs interjers un iekārtojums. Ēka, kurā viesnīca izvietota, celta gadā, kad izdots pirmais Konana Doila stāsts no cikla «Stāsti par Šerloku Holmsu».

Projekta autors ir arhitekts Edmunds Rimkus. Restaurācijas laikā uz vienas no sienām tika atklāta vēsturiska freska – šis atradums rotā numura interjeru savā pirmatnējā izskatā.

Termins «ART» nav tikai efektīgs viesnīcas klasifikācijas pielikums – visus «Sherlock» numurus rotā mākslinieku autordarbi. Turklāt – atbilstoši īpašnieku iecerei – viesnīcas telpas kļūs par jauno Latvijas mākslinieku un dizaineru darbu izstāžu-pārdošanas norises vietu. Ar laiku ēkas fasāde tiks rotāta ar pazīstamā detektīva bronzas figūru – īstu mākslas objektu ārvalstu tūristu piesaistīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts lietuvietis Daļus Misjūns, informē LETA.

Iepriekš minēto amatu uzņēmuma padomē ieņēma Petrs Jašinsks. Tāpat padomē iecelts jauns loceklis Vitālijs Rakovskis. «Maxima Latvija» padomē turpina strādāt padomes priekšsēdētaja vietniece Jurgita Šlekīte un padomes loceklis Viļus Rimkus.

Šā gada sākumā tika veiktas izmaiņas arī «Maxima Latvija» valdē, kurā par valdes locekli tika iecelts kādreizējais «airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. «Maxima Latvija» valdē strādā arī valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa un komercdirektors Viktors Troicins.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Maxima Latvija» apgrozījums 2016.gadā bija 694 miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro. «Maxima Latvija» reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. «Maxima Latvija» pilnībā pieder Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Lincoln Land Erste B.V», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru