Saeimas Juridiskā komisija vakar noraidīja iedzīvotāju ierosinātos grozījumus Satversmē, kas ļautu vēlētājiem atlaist Saeimu. Deputātu attieksme nokaitinājusi likumprojekta iniciatorus – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), šodien raksta Latvijas Avīze.
Grozījumus atbalstīja seši opozīcijas deputāti, bet septiņi valdošās koalīcijas pārstāvji to noraidīja. Komisijas vadītāja Vineta Muižniece uzsvēra, ka balsos pret, jo likumprojekts varot radīt "visdīvainākās manipulācijas un nestabilitāti valstī". Arī citu koalīcijas partiju pārstāvji atrunājās, ka konceptuāli ideja būtu atbalstāma, bet ne arodbiedrību piedāvātajā redakcijā. Galvenais skeptiķu arguments – pārāk mazam vēlētāju skaitam tiek dotas iespējas atlaist parlamentu.
LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers valdošās koalīcijas deputātu pārmetumus noraidīja un atgādināja, ka arī balsojumā par Latvijas dalību ES bija nepieciešams tāds pats balsu skaits – viena desmitā daļa balsstiesīgo.
"Šādu komisijas lēmumu jau gaidīju, jo pozīcijas un opozīcijas spēku samērs bija zināms. Taču tik neprofesionālus argumentus un biedēšanu ar kaut kādām milzu nekārtībām gan es no juridisko lietu ekspertiem negaidīju," pēc komisijas sēdes savu sarūgtinājumu neslēpa P. Krīgers, piebilstot, ka ne no visiem deputātiem var sagaidīt izpratni un juridiskās zināšanas. Līdzīgu attieksmi arodbiedrību pārstāvji esot saņēmuši arī no Valsts prezidenta puses.
LBAS vadītājs nemaz nelolo ilūzijas, ka likumprojekts varētu saņemt atbalstu Saeimas plenārsēdē, tādēļ jau plāno gatavoties referendumam. Viņš arī pauda satraukumu par to, ka premjers Ivars Godmanis un viņa pārstāvētā partija LPP/"LC" aicina cilvēkus nepiedalīties iespējamajā referendumā, tādējādi atradinot tos no pilsoniskām aktivitātēm. Par to, ka arodbiedrību līderi deputātu attieksme nokaitinājusi ne pa jokam, liecina arī viņa teiktais, ka LBAS apsvērs iespēju vērsties pie prezidenta ar lūgumu atlaist pašreizējo Saeimu.
Arodbiedrību izstrādātais likumprojekts, kuru ar vairāk nekā 217 000 parakstu atbalstīja Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji, pašlaik nodots skatīšanai visās Saeimas komisijās, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo. Vienīgā, kas atbalstīja Satversmes grozījumus, bija Kārļa Leiškalna (Tautas partija) vadītā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.