Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Krievija pārbauda savus kosmosa kuģus pēc neliela cauruma un gaisa noplūdes atklāšanas kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), otrdien vēsta valsts mediji.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka noplūdi, kas tika ātri novērsta, izraisījis mikrometeorīts, paziņoja Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos».

Taču tagad izvirzīta jauna teorija, ka caurumu kosmosa kuģī varēja nejauši izurbt tā izgatavošanas laikā uz zemes. Ir pazīmes, ka caurums ticis aizlīmēts, taču kosmosā līme sadrupusi un no «Sojuz» sācis izplūst gaiss. «Sojuz» ar SKS saslēdzās pirms diviem mēnešiem.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins paziņojis, ka versija par meteorītu tagad ir izslēgta un ir skaidrs, ka kuģa apšuvums ticis sabojāts no iekšpuses.

Krievija ceturtdien palaida raķeti ar bezpilota kosmosa kuģi, kurā atrodas cilvēkam līdzīgs robots, kas pavadīs desmit dienas Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) un mācīsies, kā palīdzēt astronautiem.

Robots, kam dots vārds Fjodors, ir pirmais kosmosā nosūtītais Krievijas robots.

Fjodors no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā devās izplatījumā ar kosmosa kuģi «Sojuz MS-14». Plānots, ka kuģis SKS sasniegs sestdien un tur paliks līdz 7.septembrim.

Ierasti kosmosa kuģus «Sojuz» vada cilvēks, bet šoreiz tas lido bezpilota režīmā, lai varētu pārbaudīt jauno avārijas glābšanas sistēmu.

Kosmonautu vietā īpaši pielāgotā pilota krēslā ar drošības siksnām tika piesprādzēts Fjodors, kam rokās bija neliels Krievijas karogs.

Cilvēkam līdzīgais 1,8 metrus garais robots sver 160 kilogramus.

Fjodoram ir savs konts sociālās saziņas vietnēs «Instagram» un «Twitter», kuros var sekot, kā robots apgūst jaunas prasmes, piemēram, ūdens pudeles atvēršanu. SKS tas izmēģinās savas prasmes zemas gravitācijas apstākļos.

Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos» izmeklē, kā radies nelielais caurums kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), un cer tuvākajās nedēļās nākt klajā ar secinājumiem.

Jau vēstīts, ka SKS komanda atklāja caurumu pagājušajā nedēļā un to aiztaisīja. Lai gan radās neliela gaisa noplūde, situācija nebija cilvēku dzīvībai bīstama, skaidroja «Roskosmos».

Krievijas amatpersonas iepriekš šonedēļ pieļāva domu, ka kāds varbūt tīšām izurbis caurumu, lai sabotētu kosmosa kuģi.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins pirmdien sacīja, ka urbts vairākas reizes un urbi, acīmredzot, turējusi nestabila roka.

Rogozins apšaubīja teoriju, ka caurums varētu būt bijis ražošanas brāķis, un sacīja, ka tiek pārbaudīta versija, ka caurums radies uz zemes.

«Bet ir vēl viena versija, kuru mēs neizslēdzam: tīša iejaukšanās kosmosā,» viņš piebilda.

No Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) otrdien uz Zemes atgriezušies trīs astronauti.

Krievijas kosmosa kuģa «Sojuz» nolaišanās kapsula, kurā bija Krievijas kosmonauts Oļegs Konoņenko, ASV astronaute Anna Makleina un Kanādas astronauts Dāvids Senžaks, piezemējās Kazahstānas stepē plkst.8.47 (plkst.5.47 pēc Latvijas laika).

Makleinai un Senžakam šis bija pirmais lidojumus kosmosā, bet ekspedīcijas komandierim Kononenko - jau ceturtais.

Visi trīs astronauti SKS pavadīja sešus mēnešus.

Pēc viņu atgriešanās uz Zemes SKS apkalpē palikuši ASV astronauti Kristīna Koha un Niks Heigs un krievu kosmonauts Aleksejs Ovčiņins.

#1/6

Foto: SCANPIX/LETA

#2/6

Foto: SCANPIX/LETA

#3/6

Foto: SCANPIX/LETA

#4/6

Foto: SCANPIX/LETA

#5/6

Foto: SCANPIX/LETA

#6/6

Foto: SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

ASV izdevums "Time" iekļāvis Kauņu 50 pasaules vietu, kuras vērts šogad apmeklēt, sarakstā.

Kauņa, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, piesaista ar savu kultūras programmu, izvēli pamatojis izdevums.

"Gada kultūras programma seko līdzi pilsētas vētrainajai vēsturei - no nacistiskās okupācijas Otrā pasaules kara laikā un piespiedu atrašanos Padomju Savienībā. Izstāžu vidū arī Marinas Abramovičas, Viljama Kentridža un Joko Ono darbi," lasāms "Time".

Tāpat laikraksts izcēlis iniciatīvu "CulturEUkraine" Kauņā, kuras laikā apskatāmi kara dēļ Ukrainu pametušo mākslinieku darbi.

"Time" ieteikto vietu sarakstā ir arī, piemēram, Galapagu salas, Lielais barjerrifs, Dolni Morava Čehijā, Nairobi, Seula, Valensija, vēsturiskā Zīda ceļa vietas Uzbekistānā, Starptautiskā Kosmosa stacija, Kopenhāgena un Stambula.