Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Divas dienas – 20. un 21. jūlijā – lidostā Jūrmala notiks aviošovs Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019, kuru realizēs pašmāju pilotu komanda Baltic Bees Jet Team, Dienas Biznesu informēja WOBA organizators Artūrs Šlosbergs.

Aviošovs jau kļuvis par tradīciju. Pērn Jūrmalas lidostā pulcējās vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku, kas bija ieradušies no visas Eiropas. Baltic Bees Jet Team ir vienīgā pilotu komanda Baltijā, kas nodarbojas ar paraugdemonstrējumiem un šova elementiem, bet WOBA šogad Tukumā ir unikāla iespēja divu dienu garumā ieraudzīt pilotu jaunāko sniegumu. A. Šlosbergs uzsvēra, ka pilotu uzstāšanās programma būs vēl vērienīgāka nekā pērn un paraugdemonstrējumi, gan lidojot grupā, gan individuāli, sagādās pārsteigumus arī tiem, kuri šovu apmeklēja pērn.

Galvu reibinošā ātrumā

Interesentus, kuri apmeklēs aviošovu, sagaida galvu reibinoši priekšnesumi, sasniedzot līdz 900 km/h lielu ātrumu gan solo izpildījumā, gan vairākām lidmašīnām lidojot formācijās. Lidojumos izmanto īstus iznīcinātājus F-16 Falcon, JAS 39 Gripen, Eirofighter Typhon, F/A 18. Abās šova dienās būs vairāki priekšnesumi, kā arī iespēja iepazīties ar pilotiem. Būs arī iespēja iekāpt un apsēsties pilota krēslā.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) februārī pieņēmis lēmumu, ar kuru SIA OC finance īstenotā prakse, izplatot video reklāmu ar saukli Tavs otrais maks, atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo veicina patērētāju bezatbildīgu aizņemšanos, informē PTAC.

PTAC konstatēja, ka SIA OC finance, izplatot video reklāmu, tajā atainojis pāri restorānā, kuri maksāšanas brīdī saprot, ka pirkumam nav pietiekami naudas, lai apmaksātu vakariņas un reklāmā redzamais vīrietis izvelk otru maku, tādējādi simboliski tiek parādīts, ka tiek paņemts kredīts, lai veiktu apmaksu par izklaides pasākumu.

Secināms, ka, šajā reklāmā izteiktais aicinājums aizņemties, lai apmaksātu izklaides pasākumu, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību. PTAC ieskatā dažādi izklaides un atpūtas pasākumi, nav primārās nepieciešamības vajadzības pakalpojumi, bez kuriem patērētājs nevarētu iztikt. Līdz ar to aicinājums aizņemties, lai apmaksātu rēķinu restorānā, ir uzskatāms par tādu, kas aicina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Tā divos vārdos varētu raksturot uzlabotā VW Touareg svarīgākos ieguvumus, kas šī gada oktobrī piezemēsies arī Latvijas tirgū

Kopš 2002. gada VW Touareg ir ielauzies uz palikšanu t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7, Mercedes ML vai Porsche Cayenne. Touareg esošais modelis pasaulē joprojām ir pieprasīts un cienīts, tādēļ uzlabojumi modelim ir veikti drīzāk, lai «piedzītu» jauno izskatu VW Golf 7 stūrainajam šablonam. Ar neapbruņotu aci ir redzams, ka uz Touareg ārējās čaulas hroma ir kļuvis ievērojami vairāk. Tas ir attiecināms uz pamatbāzes modeli, bet vēl blīvāk piesātinātākā daudzumā tas skars glaunākās R line pakotnes Touareg. Iestrādājot auto purngalā jauno optiku, Touareg ir pilnībā atvadījies no halogēna lampām, tā vietā turpmāk priekšroku dos modernajiem biksenona lukturiem. LED gaismas diodes joprojām būs papildaprīkojuma listē. Arī salonā izmaiņu pirmajā acu uzmetienā nav, un tikai pēc rafinētas izpētes nākas konstatēt dažus noderīgus sīkumus, kas sildīs nākamo Touareg īpašnieku sirdis. Piemēram, jauni apdares un ādas paraugu salikumi, salona apgaismojumam izmantotas LED spuldzītes. Visbeidzot stūres apsildes un priekšējā vējstikla apsildes funkcijas aktivizēšanu vairs nevajadzēs meklēt, rakņājoties multimediju sistēmas dzīlēs, jo turpmāk šo funkciju pogas ir izceltas uz viduskonsoles augšējās daļas. Sīkums, bet patīkami.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic no 19. līdz 21.jūnijam piedalījās Parīzes aviošovā, kas ir pasaulē lielākā un senākā aviācijas izstāde, prezentējot CS300 lidmašīnu Bombardier izstādes paviljonā.

Šogad Parīzes aviošovs norisinās 52.reizi Le Buržē lidostā no 19. līdz 25.jūnijam, bet no 19. līdz 21.jūnijam izstāde bija paredzēta tieši nozares profesionāļiem. Šajās dienās Bomabrdier paviljonu apmeklēja lielākoties starptautisko mediju pārstāvji, aviācijas nozares profesionāļi un entuziasti no visas pasaules.

Jau vēstīts, ka airBaltic sagaidīja savu piekto no 20 pasūtītajām Bombardier CS300 lidmašīnām. Līdz 2019.gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka komerciālos lidojumus ar Bombardier CS300 2016. gada 14. decembrī.

Lasi Vēl:

FOTO: Boeing jaunākā 737 sērijas lidmašīna

Mūsdienu digitālajā pasaulē tehnoloģijas turpina attīstīties. Starp visām tehnoloģijām mūsdienās arvien populārāki kļūst tieši viedpulksteņi, tos var iegādāties gan klātienes, gan internetveikalos, kā https://www.notino.lv/fitnesa-piedrumi/viedie-pulkstei-un-rokassprdzes/. Bet kas īsti ir viedpulkstenis un kādus brīnumus tas slēpj savā elegantajā, kompaktajā dizainā?

Kas ir viedpulkstenis?

Viedpulkstenis ir mini dators, ko nēsā uz rokas. Tam parasti ir skārienjūtīgais ekrāns, un tajā var instalēt lietotnes, līdzīgi kā telefonā. Viedpulksteņi bieži tiek nevainojami integrēti ar viedtālruni, piedāvājot neskaitāmas funkcijas tieši uz Jūsu rokas.

Kādas ir viedpulksteņu funkcijas?

Dažādiem viedpulksteņiem ir dažādas funkcijas, bet lielākoties tās ir:

• Laika uzskaite: Viedpulkstenis savā būtībā joprojām ir pulkstenis, lai gan ļoti uzlabots. Ar gludu displeju un pielāgojamām pulksteņa tematikām tie ne tikai rāda laiku, bet arī ļauj Jums to personalizēt atbilstoši savam stilam un noskaņojumam.

• Paziņojumi acu uzmetienā: Lai pārbaudītu paziņojumus, vairs nav jāķeras pie tālruņa. Viedie pulksteņi nodrošina jums savienojumu, parādot zvanu, ziņojumu, e-pasta vēstuļu un lietotņu brīdinājumus tieši uz Jūsu rokas. Tas ne tikai racionalizē Jūsu darba procesu, bet arī nodrošina, ka Jūs nekad nepalaidīsiet garām svarīgās ziņas.

Lojalitātes karte nav tikai plastmasas gabaliņš atlaidei. Tā ir starpnieks uzņēmuma attiecībās ar klientu

Labums tai jādod abām pusēm – uzņēmējam dati, ko var izmantot, lai uzrunātu klientu vēl labāk, bet pircējam – īpaša pieeja un atlaides.

Pašlaik attiecību pierādījums ir karte, taču arvien biežāk starpnieka loma tiek uzticēta viedtālrunim.

Dati – zelta vērtē

«Klientu ieguvumi ir atlaides, īpaši piedāvājumi un jaunumi, savukārt veikala ieguvums ir kontaktu datu bāze, kuru var izmantot mārketinga aktivitātēm,» atklāj Evija Majevska, Linstow Center Management Tirdzniecības centru komercdirektore. Zeķu veikalu Madam Baron zīmola īpašniece Inese Barone uzsver personalizēto piedāvājumu iespēju. Klientiem interesanti piedāvājumi ir viens no priekšnosacījumiem, kāpēc viņi izvēlas iepirkties tieši šajos veikalos.

Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos pildās labi, kopējie ienākumi šogad varētu pārsniegt 180 milj. eiro , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības prognozē, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi šogad, ieskaitot 17 milj. eiro lielus parādu maksājumus, būs ap 180 milj. eiro, bet Finanšu ministrijas novērtējumā vēl nedaudz lielāki – 182,4 milj. eiro. Pusi no šīs summas plānojusi iekasēt Rīgas dome. Galvaspilsētas ieņēmumi no NĪN šogad tiek lēsti 94,2 milj. eiro apmērā. «Šī nodokļa ieņēmumu prognozi 2015. gadā ietekmē atsevišķu īpašuma objektu grupu kadastrālo vērtību izmaiņas, piemēram, nodokļa par zemi pieauguma ierobežojuma atcelšana par 25% gadā. Nodokļa ieņēmumu palielinājums 2015. gadā ir iespējams iepriekšējo gadu nodokļa parādu samaksas, kas iepriekšējos trīs gados ir vidēji 8,4 milj. eiro, kā arī labākas iekasējamības dēļ, kas Rīgā pēdējos trīs gados ir no 90% līdz 92% un pārsniedz bāzes aprēķinu, kas tiek izmantots iemaksu izskaitļošanai Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Kopējā nekustamā īpašuma nodokļa prognoze noteikta, ņemot vērā minētos apstākļus un 2014. gada faktisko ienākumi izpildi 94,2 milj. eiro apmērā, tādējādi plānotie ieņēmumi 2015. gadā ir 94,2 milj. eiro,» skaidro Rīgas domē. Jāpiebilst, ka atšķirībā no iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozes, ko pērn neizdevās izpildīt, NĪN ieņēmumu daļa tika pildīta ar uzviju – sākotnēji budžetā tā tika lēsta ap 76 milj. eiro.

Atstājot amatu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās diplomātiskās dāvanas, aģentūrai LETA pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Dāvanu vērtība ir dažāda - ir pāris desmiti eiro, vairāki desmiti eiro, kā arī dāvana, kas pārsniedz 100 eiro robežu.

Dārgākā no dāvanām ir kādreizējā Polijas Ministru prezidenta Donalda Tuska dāvinātais rotu komplekts - krelles un rokassprādze.

Tiks izpirkta arī Agneses Zeltiņas rotaslietu kolekcija, ko valdības vadītājai uzdāvinājusi ASV uzņēmēju delegācija Latvijā - tās vērtība ir 60 eiro. Straujumas īpašumā nonāks arī Itālijas vēstnieka Latvijā dāvinātā zīda šalle, kuras vērtība ir 30 eiro, Čehijas prezidenta Miloša Zemana dāvināts melns ādas maks un Ķīnas pilsētas Sudžou mēra dāvināta izšūta zīda somiņa, kuras vērtība ir 25 eiro.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

No šā gada aprīļa Rīgā darbu testa režīmā uzsākusi elektrisko skrejriteņu noma Atom. Uzņēmums drīzumā sola arī iespēju nopelnīt, iegādājoties skrejriteņus un piedāvājot tos citiem platformas lietotājiem.

Atom ir Latvijas uzņēmums, kas 2018. gadā uzvarēja jauno uzņēmēju konkursā Atspēriens. Šobrīd tas velo novietnēs Rīgā ir izvietojis dažus desmitus elektrisko skrejriteņu. To atrašanās vietas tiešsaistē var redzēt aplikācijā, kas lejupielādējama interneta vietnē vai App Store. Pašlaik aplikācija ir pieejama tikai tālruņiem ar iOS programmatūru, taču drīzumā aplikācija būs pieejama arī to tālruņu lietotājiem, kam ir Android programmatūra.

«Atom plāno attīstīt vairākus pakalpojumus transporta un mobilitātes tirgū. Atom platforma nākotnē piedāvās ne tikai nomas pakalpojums, bet skrejriteņus būs iespējams arī iegādāties. Tā ir iespēja gūt ienākumus no katra brauciena. Ažiotāža par skrejriteņiem visā pasaulē ir liela, un mēs gribam ļaut visiem interesentiem iesaistīties un pelnīt. Platformas Atom lietotājs varēs redzēt sev piederošā skrejriteņa atrašanās vietu un arī to, kādā tehniskajā stāvoklī ir viņa braucamrīks,» ieceres izklāsta viens no Atom dibinātājiem un uzņēmuma vadītājs Arturs Burņins.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Tehnoloģiju kompānija Google kopā ar citiem investoriem ieguldījusi 125 miljonus ASV dolāru kompānijā Lending Club, kuras izstrādātais pakalpojums palīdz uzņēmumiem sameklēt aizdevējus.

Darījums nozīmē, ka Google kontrolēs 7% no 1,55 miljardus ASV dolāru vērtās kompānijas daļām. Lending Club izpilddirektors Renauds Laplače (Renaud Laplanche) norādījis, ka kompānijai ar Google saistās dažādi nākotnes plāni, kurus tomēr viņš sīkāk neatklāja.

«Mēs kopā ar Google strādāsim pie vairākiem jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar aizņemšanos,» sacījis R. Laplače. Tāpat abas kompānijas plānojot padarīt reklāmas un finanšu pakalpojumu tirgu caurspīdīgāku.

Kompānija Lending Club piedāvā pakalpojumu, kura ietvaros var aizņemties naudas summas pa tiešo no investoriem un par zemākām procentu likmēm nekā piedāvā tradicionālie aizdevēji.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Rīgas reģiona Kurzemes iecirkņa policisti aizturēja vīrieti, kurš no kāda ofisa Rīgā, Baldones ielā no mēteļa kabatas bija nozadzis maku, informē policija.

1969. gadā dzimušais vīrietis likumpārkāpumu izdarīja 8. februārī. Vīrietis iekļuva telpā, kad tajā neviena nebija, un no mēteļa kabatas nozaga maku, kurā atradās 700 eiro. Kad zaglis bija paspējis aizbēgt, telpā atgriezās ofisa darbinieks, kuram pieder maks, un konstatēja zādzības faktu. Par notikušo viņš paziņoja policijai, kas nekavējoties uzsāka likumpārkāpēja meklēšanu.

Veicot operatīvās darbības, policisti noskaidroja vainīgo un aizturēja viņa dzīvesvietā.

Aizdomās turamais jau iepriekš 15 reizes sodīts par zādzībām.

Pret vīrieti uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot telpā. Par šādu noziegumu var tikt piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).