Jauna starptautiskā sociālā tīkla Google+ parādīšanās, kuru veidojis informācijas tehnoloģiju un interneta pakalpojumu koncerns Google, nekādā veidā nav ietekmējusi Latvijas sociālo tīklu Draugiem.lv, atzina Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

Pagaidām nav pazīmju, ka Google+ Latvijā būtu vērā ņemams regulāru lietotāju un apmeklētāju skaits, kas ir būtiskākais rādītājs, novērtējot kāda sociālā tīkla komerciālo dzīvotspēju.

«Desmit miljoni jaunu Google+ piereģistrētu lietotāju (visā pasaulē) pirmā nedēļā vai 25 miljoni, kas esot savākušies pēc jaunākajiem datiem, neko nenozīmē, iekams nezinām reālos lietošanas datus,» skaidroja Meluškāns, piebilstot, ka sociālajos tīklos bieži ir atšķirība starp piereģistrēto lietotāju skaitu un to lietotāju skaitu, kas faktiski diendienā darbojas tīklā.

Tomēr Meluškāns uzteica Google+ funkciju, kas ļauj lietotājiem savus draugus sagrupēt «apļos» (no angliskā «circles»), kas atspoguļo konkrētas, arī lietotāja paša veidotas, interešu un attiecību kategorijas. Blakus gataviem apļu šabloniem (piemēram, «ģimene» (Family angliskā lietotāja saskarnē)) ir iespējams radīt pašam savus, kaut vai «vidusskolas klases biedri» vai «tenisa partneri» u.tml.

Ir pagājis pusgads kopš Latvijas Krājbankas bankrota, un joprojām daļa tās bankomātu stāv vietā, kur tie tika novietoti bankas darbības laikā. Bankomāti, protams, nestrādā, tomēr nav izslēgts, ka tie atkal darbosies, tiesa gan, ar kādas citas bankas nosaukumu. Tikmēr vietās, kur iepriekš Krājbankas bankomāti bija vienīgā iespēja izņemt naudu, nākas iztikt bez šīs priekšrocības.

Vēl pagājušā gada vidū Krājbankai visā Latvijā bija izvietoti un darbojās aptuveni 200 bankomāti. Pagaidām bankomāti netiek izmantoti un daļa tiek demontēti, tomēr pastāv iespēja, ka pēc laika bankomātus pārpirks kāda cita banka un tie atkal strādās. «Šobrīd mēs gan filiāles un bankomātus, kas ir bankas īpašumā, uzturam kārtībā, jo tiesas lēmuma kavēšana par bankas bankrotu aizliedz mums tos real­izēt,» skaidro Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis. Viņš skaidroja, ka ir bankomāti, kuriem attiecīgajā vietā beidzas īres termiņš, tādēļ tos atslēdz un demontē, tādējādi banka pavisam aiziet no šīs vietas. Pārējie bankomāti vēl atradīsies līdzšinējās vietās līdz tiesas lēmumam par bankas bankrota procedūras uzsākšanas. Kad tiks pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, tiks demontēti atlikušie bankomāti un realizēti arī citi bankas īpašumā esošie aktīvi, lai norēķinātos ar bankas kreditoriem. Bankomātus iespējams pārdot, bet tikai tad, kad tiesa pasludinās bankrotu - kamēr nav tiesas lēmuma, ne bankomātus, ne filiāles realizēt nedrīkst, skaidro O. Fīrmanis. Viņš atzīst - par daļu bankomātu ir bijusi citu finanšu institūciju interese.

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Vietējai auditorijai aktīvi reklamējot Facebook lapu, valsts vēršas pret vietējiem interneta uzņēmumiem, portālam diena.lv norādījis sociālā tīkla draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

«Pirms laiciņa tīmeklī parādījās vēsts, ka Latvijai būs sava lapa pasaules vadošajā sociālajā tīklā Facebook. Toreiz es pajautāju, vai gadījumā nevajadzētu sākt ar lapu savējiem, tomēr izrādījās, ka tam valstij nav resursu jeb cilvēku, kas tādu varētu izveidot un apkalpot. Es to saprotu, galu galā lapa sociālajā tīklā nav nekas bez kā nevar iztikt. To es bez ironijas. Tāpat es lieliski saprotu, ka FB ir lieliska vide, kurā popularizēt valsts tēlu un idejas.

Taču notika kas dīvains. Man piezvanīja kolēģis no kāda mums draudzīga medija un pajautāja – vai jums gadījumā arī nepiedāvāja sniegt informatīvo atbalstu Latvijas FB lapai? Izrādās, ka lapai, kas domāta ārvalstnieku informēšanai, tiek vākts vietējo mediju atbalsts tās «popularizēšanai».

Likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederoši bankomāti šodien tiks izsolīti. Vienā izsolē tiks piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

28. septembrī Jāņa Daliņa ielā 15 gaidāmas divas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles. Pulksten 12.00 kā lietu kopība ar izsoles sākumcenu 72 tūkst. Ls apmērā tiks izsolīti 57 uzstādīti bankomāti Rīgā un citās Latvijas pilsētās, savukārt pulksten 12.40 kā kustamās mantas lietu kopība ar sākumcenu 335 tūkst. Ls tiks izsolīti 162 demontēti bankomāti, liecina paziņojums par izsoli.

Kā uzstādīto, tā arī demontēto bankomātu lietu kopības augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lai piedalītos izsolē, pretendentiem līdz izsoles dienai jāieskaita likvidējamās bankas a/s Citadele banka norēķinu kontā kustamās manu kopības pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no novērtējuma, kas attiecīgi veido 7200 Ls un 33,5 tūkst. Ls.

«Viens no nozīmīgākajiem kritērijiem projekta uzsākšanai ir cena par darījuma transakciju bankomātā. Ja iespējamie pretendenti, kas gatavi šo vienoto bankomātu tīklu uzturēt, spēs nodrošināt zemāku cenu nekā tā ir šobrīd, tad arī projektam ir nākotne,» atbildot uz biznesa portāla db.lv jautājumu par universālu bankomātu ieviešanu Latvijā, sacīja SEB bankas Maksājumu karšu attīstības un atbalsta pārvaldes vadītājs Andris Lazdiņš. Šāda veida bankomātos varētu izmantot vairāku banku kartes bez jebkādas komisija maksas.

To, ka notiek darbs pie šāda projekta, apstiprināja arī Swedbank un Nordea.

«Šī projekta izpēte notiek kopš pagājuša gada, jo, lai šādu iniciatīvu realizētu, ir nepieciešams plašs izpētes darbs, izvērtējot gan ieguvumus, gan potenciālos riskus,» sacīja SEB pārstāvis.

«Šis ir starpvalstu projekts, kurā piedalās Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija, tāpēc var sacīt, ka projekta gaita visās valstīs rit vienlaicīgi,» stāstīja Nordea pārstāvis Marguss Auns (Margus Aun). Projektu «vada īpaši izveidota vadības komanda, kurā ietilpst visu iesaistīto banku pārstāvji. Pirmie lēmumi varētu tikt pieņemti šā gada beigās», viņš piebilda.

Piektdien atkārtotā izsolē tika pārdoti 36 likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošie bankomāti, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās seši pretendenti, un sākuma cena bija 137,2 tūkstoši latu, bet, ņemot vērā, ka tā bija atkārtota izsole,

solīts tika ar lejupejošu soli, līdz ar to cena ir zemāka nekā sākumcena. Precīzu summu pagaidām administrators nevar nosaukt, par to varēs informēt tad, kad darījums būs oficiāli noticis – brīdī, kad tiks veikta pilna samaksa.

Šī bija jau otrā izsole, kurā kā vienota lietu kopība tika izsolīti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās atkārtotā izsolē tika piedāvāti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Pirmdien SEB un Swedbank jau atslēgušas pirmos bankomātus, lai sagatavotos eiro ieviešanai, liecina banku paziņojumi.

SEB banka sākusi pirmo 20 iemaksas/izmaksas bankomātu sagatavošanu eiro, tos slēdzot. Darbu turpina 221 SEB bankas bankomāts. Arī citi elektroniskie pakalpojumi joprojām ir pieejami.

Banka norāda, ka elektroniskie pakalpojumi (internetbanka, pirkumi internetā, Telebanka) nebūs pieejami no 31. decembra plkst.19, bet bankomāti nebūs pieejami no 31. decembra plkst. 23.30 līdz, vēlākais, 1. Janvāra plkst.00.30. Maksājumu kartes darbosies nepārtraukti.

Arī Swedbank izslēgusi vairāk nekā 30 bankomātu. Pirmdien Swedbank bankomātus pakāpeniski sākusi izslēgt, lai sagatavotu eiro ieviešanai, un šis process tiks pabeigts 31. decembrī plkst. 20.

SEB banka laika plāno ieguldīt kopumā vairāk nekā trīs miljonus eiro bankomātu tīkla modernizācijā, lai līdz 2019. gadam nomainītu aptuveni 80% no esošajiem bankomātiem pret jaunām, modernām iekārtām, informē SEB pārstāvis Mārtiņš Panke.

Pašlaik SEB bankas tīklā darbojas 224 bankomāti, un plānots, ka to pieejamība turpmāko gadu laikā saglabāsies līdzšinējā līmenī. Kopējais iekārtu skaits varētu nedaudz samazināties, jo vietās, kur līdzās darbojas naudas izmaksas bankomāts un naudas iemaksas bankomāts, tiks uzstādīta viena iekārta, kas nodrošinās abas funkcijas.

«Arī šogad turpināsim meklēt iespējas pārvietot bankomātus uz ērtāk pieejamām telpām. Redzam, ka investīcijas IT sistēmu, tostarp arī bankomātu tīkla stabilitātē atmaksājas – 2015. gadā mums izdevies samazināt pakalpojumu pieejamības pārtraukumu skaitu līdz zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Cilvēki skaidru naudu izmanto arvien retāk un priekšroku dod norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai arī jau aptuveni puse no norēķiniem tiek veikti ar maksājumu kartēm, tomēr skaidras naudas izņemšanas no bankomātiem apjoms nav samazinājies.

AS Citadele banka apkopojusi informāciju par cilvēku paradumiem, lietojot bankomātus.

Banka Citadele pērn nāca klajā ar risinājumu, kad Mastercard norēķinu kartes lietotāji var naudu izņemt bez maksas piecas reizes mēnesī jebkurā bankomātā pasaulē. Tas pilnībā maina to, kādā veidā tiek veidoti draudzīgo bankomātu tīkli, lai banku pakalpojumi būtu klientiem ērtāki.

«Redzam, ka pārsvarā cilvēki skaidru naudu izņem tikai dažas reizes mēnesī, līdz ar to bankas piedāvājums bez maksas piecas reizes mēnesī naudu izņemt citā bankomātā ir optimāls daudzums. Tādā veidā visi bankomāti kļūst par draudzīgiem un skaidras naudas izņemšana ir vēl ērtāka, arī ceļojot, – tikai jāpaseko līdzi, cik bieži naudu izņem no citas bankas bankomāta,» saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Elkor mērķis, piedāvājot klientiem 11% atlaidi pirkumam, bija piesaistīt jaunus klientus no ārvalstu tūristu vidus un parādīt Latviju kā ārzemniekiem draudzīgu un izdevīgu iepirkšanās vietu, tā pārmetumus par vietējo pircēju diskrimināciju skaidro Elkor.

Mūsu piedāvājumā nekur nebija teikts par priekšrocībām vai īpašu pretimnākšanu kādai konkrētai valsts iedzīvotāju grupai.

«Ar šādu akciju Elkor vēlējās pievērst Rīgas viesu uzmanību saviem veikaliem un preču piedāvājumam. Ņemot vērā, ka tuvojas aktīvākie tūrisma sezonas mēneši, uzņēmums izveidoja akciju, kas piedāvātu ārvalstu tūristiem iespēju iegādāties preces par pēc iespējas izdevīgākām cenām. Šādi tika plānots veicināt tūristu iztērēto līdzekļu ieplūšanu Latvijas ekonomikā, kā arī veidot pozitīvu tēlu ārzemnieku acīs, lai tie arī nākamajā Rīgas apmeklējuma reizē izvēlētos iepirkties Elkor veikalos. Domājot par atlaidēm, ņēmām vērā citu Rietumeiropas un ASV veikalu pieredzi, kas arī rīkojas līdzīgi un nesaņem par to pārmetumus,» norāda Elkor valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

«Nākamos piecus gadus draugiem.lv būs vadošais portāls. Ar Facebook mēs nekarojam. Tas būtu tāpat kā pieteikt karu Anglijai. Mēs vienkārši sargājam savu teritoriju,» tā, iezīmējot nākotnes perspektīvu, saka Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

Lai gan pasaulē lielākais sociālais tīkls Facebook pēdējos gados iekarojis arī savu nišu Latvijā, G. Meluškāns uzskata, ka rīkojušies pietiekami ātri, lai savas pozīcijas noturētu. «Krīze mūs iemācīja rīkoties ātri,» OmnicomMediaGroup organizētajā diskusijā «Vai digital nav nākamais burbulis ekonomikā?» pauž G. Meluškāns. Viņš uzskata, ka viens no veiksmes faktoriem, kas ļāva nepievienoties citu valstu lokālajiem sociālajiem tīkliem, ko Facebook parādīšanās aizslaucīja nebūtībā, ir dažādo spēlīšu integrēšana portālā. «Ja mēs nebūtu palaiduši Fermu, būtu «Čau!»».

«Draugiem no pirmsākumiem ir definējis, ka uzņēmums lieto tikai legālu programmatūru un neļauj saviem darbiniekiem brīvi lejupielādēt darba datoros visādus failus,» laikrakstam Dienas bizness norāda SIA Draugiem radošais direktors Guntars Meluškāns.

Uzņēmums piedalījās Dienas Biznesa un datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance Latvijas komitejas akcijā bez maksas veikt programmatūras aktīvu pārvaldības Software Asset Management (SAM) auditu. Tā mērķis bija uzņēmumiem palīdzēt sakārtot licenču pārvaldību, tādējādi izvairoties no soda sankcijām Ekonomikas policijas (EM) vai Valsts ieņēmumu dienesta veikto datorprogrammu legalitātes pārbaužu rezultātā.

Audits bija laba iespēja bez juridiskām un finansiālām sekām pārbaudīt, vai uzņēmumā ar datorparku viss ir kārtībā. «Lai gan paši bijām pārliecināti, ka mums viss ir kārtībā, tomēr arī mums audits atklāja pāris trūkumu,» atzīmē G. Meluškāns. Proti, bija programmas, kuras uzņēmuma darbinieki jau sen neizmanto, bet tās bija palikušas datoros un tām bija beidzies licenču derīguma termiņš. Tāpat tika konstatēts - ir bezmaksas programmas, kas ir bezmaksas tikai mājas lietošanai, bet biznesā tām jāpērk licences. Līdz ar to audits izrādījās noderīgs, jo, ja attiecīgo auditu veiktu EM darbinieki, - viņi nekādas ceremonijas netaisītu - atklātu problēmu, dators padusē un prom, ir pārliecināts G. Meluškāns. Auditā atklātās mazās nepilnības SIA Draugiem novērsa dienas laikā. «Mans vēstījums ir tāds, lai arī cik uzņēmums ir pārliecināts par sava datorparka korektumu, audits var noderēt, jo nepilnības var atklāties jebkuram.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

Swedbank nolēmusi izstāties no projekta, kas paredz izveidot bankomātu tīklu kopā ar citām bankām. Šādu informāciju sniedz gan Igaunijas mediji, gan Latvijas Swedbank pārstāvis Ivars Svilāns.

Igaunijas Bbn raksta, ka banka norādījusi uz labu piedāvājumu trūkumu no izstrādātāju puses. Bankai arī esot būtiski iebildumi pret pašu ideju, piemēram, ja tiktu izveidots šāds tīkls, varētu pasliktināties piekļuve bankomātiem, jo veidotos rindas.

Arī Swedbank pārstāvis Latvijā I. Svilāns apstiprināja, ka kredītiestāde nolēmusi turpināt attīstīt savu naudas izmaksu un iemaksu bankomātu tīklu. Tajā šobrīd Latvijā kopumā ir 377 parastie bankomāti (ATM) un naudas iemaksas bankomāti (NIB). Visā Baltijā kopā - 1373.

«Vienotā banku tīkla izveidi mēs ļoti nopietni un koleģiāli ar pārējām bankām izskatījām, tomēr nolēmām neiet šajā projektā. Pamata iemesli - analīze neuzrādīja jaunas pievienotās vērtības, labāku servisu mūsu klientiem un iespējas labāk attīstīt elektroniskos pakalpojumus,» skaidroja I. Svilāns. Viņš arī piebilda: «Attīstot savu tīklu, jaunas lietas var ieviest ātrāk. Turklāt jau šobrīd pastāv iespēja bez maksas izņemt naudu draudzīgo bankomātu tīklā.»

Pirmdien notikušajā izsolē pārdotas likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka kustamā manta, taču bankomātus nav izdevies pārdot, informēja bankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Bankas kustamā manta - mēbeles, iekārtas, operatoru darba vietas un aprīkojums - kopā 97 vienības, tika veiksmīgi izsolītas par summu, kas lielāka nekā izsoles sākumcena. Izsoles sākumcena bija 1600 lati.

Savukārt bankomātus nepārdeva, jo uz izsoli nepieteicās neviens pretendents. Izsolē kā vienota lietu kopība tika izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīja arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija 49 tūkstoši latu.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču arī toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

Nākamnedēļ notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu un kustamās mantas izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

10. jūnijā tiks kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 47 Diebold bankomāti Opteva 562. Izsoles sākumcena ir 94,5 tūkstoši latu.

Kā vienotu mantas lietu kopību izsolīs arī piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 49 tūkstoši latu.

Tāpat šajā dienā izsolīs bankai piederošu kustamās mantas lietu kopību, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 76 - 1A. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no mēbelēm, iekārtām, operatoru darbavietām un aprīkojuma (kopā 97 vienībām). Izsoles sākumcena ir 1600 lati.

Db.lv jau vēstīja, ka bankomāti tika izsolīti pērnā gada septembrī, taču toreiz nepieteicās neviens pircējs. Tajā tika piedāvāti 162 demontēti bankomāti par 335 tūkstošiem latu un 57 nedemontēti bankomāti par 72 tūkstošiem.

Likvidējamās a/s Latvijas Krājbanka piederošie bankomāti šodien netika pārdoti, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Vienā izsolē ar sākumcenu 335 tūkstoši latu tika piedāvāti 162 demontēti Latvijas Krājbankas bankomāti, savukārt otrā izsolē ar sākumcenu 72 tūkstoši latu - 57 bankomāti, kas atrodas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Db.lv jau rakstīja, ka izsolē par 583 tūkst. Ls pārdota Krājbankai līdz šim piederošā jahta The Highlander, tāpat izsolēs jau ir pārdoti četri likvidējamai bankai piederoši transportlīdzekļi – Opel Astra Station Wagon, kuras sākumcena bija 2073 Ls, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5392,01 lats, automašīna Audi A6 ar sākumcenu 5069,41 lats un piekabe-autovedēja Boeckmann ar sākumcenu 1705,16 lati.

Maijā notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Pēc kārtas pirmajā izsolē tiks piedāvāti bankomāti kā kustamās mantas lietu kopība. Kustamās mantas lietu kopība sastāv no 46 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2050 un 5 utilizācijai paredzētiem Winkor Nixdorf bankomātiem ProCash 2000.

Kustamās mantas lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 6500 eiro.

Izsole notiks 19. maijā.

Db.lv jau rakstīja, ka janvārī Krājbankas piederošo bankomātu izsolē tika pārdoti 80 bankomāti. Bija paredzēta 131 automāta izsole. Atlikušie 50 bankomāti netika izsolīti, jo bija pieteicies tikai viens pretendents.

Pagājušajā gadā tika pārdoti 88 bankomāti par vairāk nekā 70 tūkstošiem eiro. Daļa tika pārdota Latvijas, bet daļa - ārvalstu kompānijām.

Oktobra vidū notiks likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šī būs jau otrā izsole, kurā ar lejupejošu soli kā vienota lietu kopība tiks izsolīti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB.

Izsoles sākumcena ir 137,2 tūkstoši latu un tā notiks 18. oktobrī.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās atkārtotā izsolē tika piedāvāti 47 Diebold bankomāti Opteva 562 kā vienota kustamās mantas lietu kopība. Izsoles sākumcena bija 94,5 tūkstoši latu.

Tāpat šajā datumā izsolīja piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 4000. Izsoles sākumcena bija 49 tūkstoši latu.

Izsolē tika pārdoti visi piedāvātie bankomāti.

Šodien atkal nenotika likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bankomātu izsoles, jo nepieteicās neviens pretendents, informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Kā kustamas mantas lietu kopība tika piedāvāti 16 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 8050 un 20 Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2000 xe USB. Izsoles sākumcena bija 137,2 tūkstoši latu.

Tāpat tika piedāvāts 71 Winkor Nixdorf bankomāts ProCash 2000 xe, 4 Winkor Nixdorf bankomāt ProCash 1500 xe un pieci Winkor Nixdorf bankomāti ProCash 2050 xe. Izsoles sākumcena bija 97,3 tūkstoši latu. Augstākā izsolē nosolītā cena ir apliekama ar PVN.

Tāpat bija paredzēts izsolīt 46 Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2050 un piecus Winkor Nixdorf bankomātus ProCash 2000, kuru sākumcena bija 28 tūkstoši latu.