Jaunākais izdevums

Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmums SIA "Krauzers" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,18 miljoni eiro, liecina "Lursoft" informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Luminor Bank". "Krauzers" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 7.janvārī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrētas trīs aktīvas komercķīlas.

2019.gadā "Krauzers" 2019.gadā strādāja ar 22,351 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 34,8% un bija 658 433 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums "Krauzers" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 644 700 eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Kasparam Eihem un Andim Arakam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumam SIA Krauzers saņēmis Luminor bankas finansējumu 1.5 miljonu eiro apmērā jaunas kokzāģētavas un pieguļošās teritorijas izveidei.

Uzņēmums prognozē, ka uzlabojumi kokmateriālu apstrādes procesā nākotnē ļaus saražot uz pusi vairāk gatavās produkcijas.

Jaunas kokzāģētavas un pieguļošās infrastruktūras izveide notiek kopš 2019. gada, bet projekta noslēgums tiek plānots 2022. gadā. Līdz šim projektā ieguldīti jau 2.5 miljoni eiro; no tiem 1.5 miljoni eiro ir Luminor piešķirtais finansējums, bet viens miljons eiro ir uzņēmuma paša līdzekļi.

Tuvākā gada laikā projektā plānots ieguldīt vēl papildu 3.5 miljonus eiro. Kokzāģētavas modernizēšanas process tiek veikts vairākos posmos. Jau noslēgusies ir ražošanas ēku iegāde un uzlabošana, saņemts zāģmateriāla kalts un zāģētavas iekārta – taras līnija. Savukārt šobrīd notiek darbs pie koka šķirošanas līnijas izveides, kurā tiek izmantots Luminor piešķirtais finansējums. Projekta noslēdzošajā posmā plānots iegādāties un ražotnē uzstādīt jaunas zāģēšanas līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru